Mūrniece: Ekonomikas atveseļošanai nepieciešams mērķtiecīgs darbs Baltijas mērogā (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Zane Bitere/LETA

Jau šobrīd ir jādomā, kā pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, un ekonomikas atveseļošanai nepieciešams mērķtiecīgs darbs Baltijas mērogā, piektdien digitālās Baltijas Asamblejas 39.sesijas atklāšanā sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Saeimas priekšsēdētāja izcēla nepieciešamību gudri ieguldīt pieejamos Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļus uz nākotni vērstos reģionālos projektos. "Mums, parlamentāriešiem, ir stingri jāseko līdzi vērienīgu Baltijas reģiona infrastruktūras projektu īstenošanai, kas stiprina Baltijas valstu enerģētikas drošību un transporta tīklu savienojamību," pauda Mūrniece.

Viņa uzsvēra, ka līdz 2025.gadam bez kavēšanās ir jāīsteno Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas energosistēmām, jo tas skar ne tikai ekonomikas izaugsmi, bet ir arī Baltijas valstu drošību. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību sekot līdzi dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanai.

"Laikā, kad mūsu reģionā, citviet Eiropā un pasaulē ir strauji pieaugusi Covid-19 izplatība, mums nav lielākas prioritātes par sabiedrības veselību un drošību," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot pateicību Baltijas valstu mediķiem un visiem veselības aizsardzības nozarē strādājošajiem par darbu.

"Šajā krīzes brīdī mēs pārliecināmies, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas veselības nozares ekspertu ciešā sadarbība ir vitāli svarīga, lai kopīgiem spēkiem nosargātu sabiedrības veselību," sacīja Mūrniece.

Pievēršoties ārējām attiecībām, Saeimas priekšsēdētāja izcēla Baltijas valstu regulāro dialogu ar stratēģisko partneri - ASV. Mūrniece uzsvēra, ka pēc tikko aizvadītajām ASV prezidenta vēlēšanām Baltijas valstu parlamentāriešiem ir mērķtiecīgi jāveido regulāri kontakti ASV Kongresā, lai uzturētu atbalstu Baltijas reģiona drošībai un militārās infrastruktūras stiprināšanai.

Runājot par situāciju Baltkrievijā, Mūrniece akcentēja, ka Baltijas valstis bija vienas no pirmajām ES, kas ieviesa savstarpēji saskaņotus nacionālos ierobežojošos pasākumus pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu.

"Mēs turpinām koordinēt savas nostājas par Baltkrieviju arī ES līmenī. Mūsu atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem nedrīkst atslābt. Mūsu palīdzība ir nepieciešama tagad," teica Saeimas priekšsēdētāja.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Covid-19 pandēmija iezīmēja dezinformāciju un maldināšanu internetā kā izaicinājumu sabiedrības drošībai un veselībai, tostarp īpaši uzsverot arī autoritāro valstu gatavību izmantot dezinformācijas un ietekmēšanas kampaņas kā ieroci starptautiskajās attiecībās. "Mums ir jāstiprina ES un NATO spējas cīņā pret dezinformāciju, tādēļ ir svarīgi veidot vienotus atbildīguma un caurskatāmības standartus tiešsaistes platformām ES mērogā," uzsvēra Mūrniece.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti Baltijas Asamblejas dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu