Ceļvedis, kā izdzīvot dienās, kad medijos ik pēc 10 minūtēm ir "karstās ziņas"

FOTO: Pexels

Ir dienas, kad tikpat kā nekas interesants nenotiek. Bet ir dienas, kad norisinās kāds ilgi gaidīts un interesants notikums, kam gribas sekot līdzi. Bet ko darīt, ja šādā dienā ir jāstrādā, taču ziņās ik pa pāris minūtēm ir dažādi aktuāli jaunumi?

Kā vēsta BBC, viens no šādiem notikumiem ir ASV prezidenta vēlēšanas, kam seko līdzi ne tikai iedzīvotāji ASV, bet arī visā pārējā pasaulē. Šogad it īpaši situācija ir saspringta, tāpēc jaunumi balsu skaitīšanā turpinās vēl dažas dienas pēc vēlēšanām.

Tiesa gan, lielākajai daļai cilvēku nav laika nemitīgi sekot līdzi notiekošajam, jo ir jāstrādā. Neraugoties uz aizraujošajām norisēm, kas notiek apkārt, darba uzdevumiem ir jābūt izpildītiem, klientiem apkalpotiem un uz e-pastiem jāatbild.

Vai tās ir vēlēšanas, vai arī diena, kurā notiek svarīga preses konference saistībā ar Covid izplatību, darbam ir jābūt paveiktam, un tādēļ BBC piedāvā savdabīgu ceļvedi, kā “izdzīvot” dienās, kad situācija aiz darbavietas loga mainās ik pa desmit minūtēm.

Paredzēšana ir atslēga

Pirmkārt, labākais, ko var izdarīt, ir apzināt lietas, ko var izdoties paveikt un ko ne. Kalifornijas universitātes psihiatrijas profesore Elisa Epela saka, ka strauji mainīgos apstākļos, kad prātā ir doma sekot līdzi notiekošajam, daži cilvēki spēj koncentrēties darbam, bet citiem nepieciešama “reālisma deva”, kas palīdz plānot savus dienas uzdevumus.

“Ja ir paredzēts kāds liels notikums, kam līdzi sekos visa valsts, tad labāk uz šo dienu neatstāt kādu svarīgu darbu gala termiņus. Ir jācenšas sastādīt darāmo darbu sarakstu tā, lai tajā esošos uzdevumus varētu bez problēmām paveikt. Nav šaubu, ka šādās dienās, kad notiek kas nozīmīgs, galva būs pilna ar citām domām, tāpēc cilvēkam pašam ir jāprognozē, ko viņš varēs un ko nevarēs izpildīt,” saka Epela.

Pašam apzināties, ka darba dienas laikā dažādu jaunumu dēļ būs jānovērš uzmanība no darba pienākumiem, kā arī jau iepriekš sagatavoties tādai dienai, tas mazinās stresu. Ja ir nepieciešams atcelt kādu tikšanos, tad to ir vēlams darīt. Ja ir uztraukums par spriedzi, tad ir jāieplāno aktivitātes, kas var nomierināt prātu, piemēram, īsu pārtraukumu un tā laikā pastaigu pa tuvējo parku.

“Stratēģija, kad viss ir izplānots un paredzēts, var palīdzēt tikt galā ar emocionālo spriedzi. Mēs nevaram ieplānot savas emocionālās reakcijas, bet varam ieplānot to, kur un kā mēs būsim un ko darīsim konkrētajā brīdī,” norāda Epela.

3

Sastādi iecienītāko mediju sarakstu, kontrolē savus uzdevumus

Koncentrēties darbam, kad galva ir pilna ar pavisam ko citu, ir sarežģīts uzdevums.

“Tam nav ātra risinājuma. Lai prastu tikt galā ar koncentrāciju, ir nepieciešams strādāt ar savām emocijām.

Galvenais iemesls, kādēļ mums zūd koncentrācija, ir nevis ziņas, bet gan mūsu neprasme tikt galā ar emocionālo diskomfortu.

3

Un tādēļ arī cilvēki pastiprināti lasa ziņas, meklējot emocionālo komfortu,” norāda Singapūrā dzīvojošais eksperts Nirs Ejals.

Viņš iesaka cilvēkiem, kuri šādās dienās cenšas strādāt, sagatavoties dažādiem iekšējiem faktoriem – sajūtām un vajadzībām, piemēram trauksmei. Tāpat jāsagatavojas arī ārējiem faktoriem, kā, piemēram, paziņojumiem mobilajā telefonā, kas faktiski liek cilvēkiem novērsties no veicamajiem darba pienākumiem un lasīt jaunumus.

“Kad sajūti iekšēju nemieru, ir jācenšas nomierināties un neļauties ārējiem faktoriem. Piemēram, telefonam var atslēgt atsevišķus paziņojumus, kā arī izvairīties no kolēģiem, kas to tik vien dara, kā runā par aktuālo tēmu,” saka Ejals, kurš piebilst – interneta vidē ir iespējams pašam sevi bloķēt, respektīvi – liegt pieeju mājaslapām, kas novērš uzmanību.

Ontārio dzīvojošais rakstnieks un darba produktivitātes eksperts Kriss Beilijs pauž, ka cilvēks ar ziņām var sevi motivēt.

“Tikko esi pabeidzis darba uzdevumu, tu vari sevi palutināt un iepazīties ar jaunāko informāciju. Tas ir tieši tāds pats princips kā ar e-pastu sprintu, kad tu velti 10 minūtes tikai tam, lai atbildētu uz e-pastiem. Arī šādā gadījumā var darīt tā, ka izpildi uzdevumu un tad 10 minūtes velti tikai ziņām. Pēc tam atgriezies pie darba un izdari darāmo, lai var atkal 10 minūtes veltīt sevis palutināšanai,” pauž Beilijs.

Viņš arī piebilst, ka pārsteidzošā kārtā šādas “karsto ziņu dienas” ir ļoti labs laiks, kad sākt jaunu projektu. Tas ir tāpēc, ka mūsu smadzenēs ir iestrādāts mehānisms, kas ļauj saņemt dopamīna devu, kura sniedz labsajūtu. “Karsto ziņu dienās” cilvēks izjūt zināmu apmierinātību, ka viņam ir iespēja pārbaudīt jaunākās ziņas un skaidri zināt, kas notiek.

“Jauni uzdevumi šādā dienā var būt ļoti noderīgi, jo tad smadzenes apzinās, ka jā – ir jāseko līdzi aktualitātēm, taču arī jaunais projekts ir pietiekami svarīgs!” saka Beilijs.

3

Ja tas nestrādā, produktivitātes eksperte Jūlija Morgensterna iesaka veikt dažādus organizatoriska rakstura uzdevumus, kam nekad neatliek laika, piemēram, pievērst uzmanību dokumentu kaudzei uz galda vai vienkārši – sakārtot “radošo nekārtību”, kas izveidojusies uz datora (vai arī uz fiziskās) darbvirsmas.

Tāpat cilvēkam pašam ir jāsaprot, kāda tipa ziņas viņam ir svarīgas, bet kādas ne. “Izlem, kam tu tieši gribi sekot, un atsijā tās ziņas, kas tavā dzīvē un tev personīgi nav izšķirošas. Tas ļaus vairāk koncentrēt uzmanību uz darba pienākumiem,” saka Morgensterna.

Atbrīvo sevi

Psihologs Kregs Savčuks norāda, ka vēlme uzzināt kaut ko jaunu, it īpaši, ja notikums ir ievilcies (kā, piemēram, balsu skaitīšana svārstīgajos štatos ASV prezidenta vēlēšanās), var izraisīt zināmu “funkcionālo atslēgšanos” no veicamajiem darbiem.

“Līdzīgi, kā aicināju rīkoties Covid-19 pandēmijas sākumā, tā arī aicinu rīkoties tagad – limitē savu mediju patēriņu un mazini mentālo stresu. Velti, piemēram, vienu vai divas reizes dienā ziņu lasīšanai, bet ne ilgāk par 15-30 minūtēm katrā reizē. Esi informēts, bet neļauj notikumiem, ko mēs ietekmēt nevaram, nosist tevi no ceļa,” saka Savčuks.

Savčuks arī iesaka attīstīt “funkcionālo komunikāciju” – uzturēt regulārus sakarus ar draugiem, ģimeni, kolēģiem un citiem, kas mūsu dzīvē sniedz labas emocijas. Tāpat nepieciešams izstrādāt kādus mehānismus, kas palīdz tikt galā ar slodzi. “Sevi ir jāatbrīvo. Arī ziņu lasīšana rada mums negatīvas emocijas, kuras nedrīkstam turēt sevī,” piebilst Savčuks.

Eksperti iesaka strādāt gudri. Gadījumā, ja kāds notikums “burtiski ierauj sevī, tad uzdevumus nepieciešams pildīt prioritārā kārtībā”. Tā dažu dienu laikā cilvēkam var rasties pozitīvs ieradums veikt svarīgākos uzdevumus, un uz pozitīva viļņa izdodas izpildīt arī tos, kas nešķiet tik svarīgi.

Uz augšu
Back