Kazāks: Rīgai jākļūst par Baltijas ekonomikas galvaspilsētu

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks

FOTO: Ieva Leiniša/LETA

Lai Baltijas valstu ekonomikas kļūtu stiprākas, Rīgai jākļūst par Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, piektdien Rīgas Ekonomikas augstskolas tiešsaistes diskusiju ciklā "Meklējot jaunu izaugsmi" par Baltijas ekonomikas nākotni pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai stiprinātu katras valsts ekonomiku, tostarp Rīgai jābūt Baltijas dzinējspēkam, lai celtu visu Baltijas valstu kopējo vērtību.

Tāpat Kazāks minēja, ka Latvija, salīdzinot ar citām pasaules ekonomikām, pagaidām salīdzinoši labi tiek galā ar Covid-19 izplatības riskiem, taču, lai arī turpmāk valdība spētu ātri reaģēt, tai ir jābūt brīvi pieejamiem līdzekļiem. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijai pagaidām ir nauda Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, taču nav skaidru ideju, stratēģiju.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvija nedrīkst neapdomīgi tērēt Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļus. 

Viņš sacīja, ka Latvijai attiecīgie resursi ir jāiegulda pārejai uz "zaļo" ekonomiku, digitalizācijas attīstīšanai, vides risinājumu attīstīšanai, kā arī cilvēku labklājības celšanai. 

Bijušais Igaunijas premjers Tāvi Raivas pauda gandarījumu par Baltijas valstu valdu rīcību, katrai spējot izveidot tādu kā "ārkārtas istabu", lai ātrāk spriestu par lēmumiem Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Viņš uzsvēra, ka šajā laikā uzņēmēji ir jāatbalsta un "jāuztur dzīvi".

Tāpat Raivas atzina, ka Eiropas Savienības atveseļošanās fonds ir glābiņš, taču ar Eiropas naudas tēriņiem ir jābūt uzmanīgiem.

Pēc Raivas minētā, Latvija ir ļoti piesardzīga attiecībā uz Eiropas Savienības atbalsta naudas izlietošanu šajā laikā, bet to pašu nevar teikt par Igauniju, jo ja tēriņi ir augstā līmenī, ilgtermiņā būs grūti veidot stabilu budžetu, kārtējo reizi neceļot nodokļus. "Jābūt skaidriem mērķiem, lai tērētu plaši," sacīja Raivas. 

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvis Lietuvā Arnolds Pranckevičs atzīmēja, ka Eiropas piešķirtās naudas ir jāiegulda strukturālās reformās, lai risinātu pandēmijas laikā izgaismotās problēmas. 

Pēc viņa teiktā, būtiski ieguldījumi jāveic cilvēkkapitālā, jāstimulē veselības sistēmas un jāattīsta aprites ekonomika.

Jau ziņots, ka piektdien valdība plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra.

Tāpat ziņots, ka valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē nolemts atjaunot finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadīto darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē.

Reirs norādīja, ka viņa vadītā darba grupa pavasarī ir guvusi labu pieredzi, un ar tās lēmumiem tika panākti labi rezultāti. Kopumā valsts piešķīrusi atbalstu divu miljardu eiro apmērā, bet līdz ar dažādu finanšu instrumentu pieejamību atbalsts uzņēmumiem ir lēšams trīs miljardu eiro apmērā. 

Tiesa, patlaban Reirs atturējās nosaukt konkrētu pieejamo valsts atbalsta summu, piebilstot, ka līdzekļi ir pieejami Valsts kasē, kā arī viņa vadītā darba grupa strādās ar projektiem, kuriem piesaistīt līdzekļu no Eiropas Savienības atveseļošanas fonda. No šī fonda Latvijas projektiem indikatīvi būs pieejami zem diviem miljardiem eiro.

Uz augšu
Back