Loka maģistrāles pārbūve Jelgavā: būvniekiem liek nomainīt nekvalitatīvu asfaltu 2 km garumā (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Notiek būvdarbi objektā "Loka maģistrāles pārbūve posmā no Kalnciema ceļa līdz Jelgavas pilsētas administratīvajai robežai", kurus veic pilnsabiedrība "RERE vide – Hidrostatyba".
Notiek būvdarbi objektā "Loka maģistrāles pārbūve posmā no Kalnciema ceļa līdz Jelgavas pilsētas administratīvajai robežai", kurus veic pilnsabiedrība "RERE vide – Hidrostatyba". Foto: Evija Trifanova/LETA

Oktobra beigās Jelgavā tika pabeigts viens no šīs pilsētas lielākajiem un finansiāli ietilpīgākajiem būvniecības projektiem – Loka maģistrāles pārbūve. Tas aizsākts pirms pāris gadiem ar diskusijām par izvēlētā pretendenta atbilstību. Darbu izpildes laikā novērsts ne viens vien brāķis, labots pēc būvuzraugu aizrādījuma. Lielākais no tiem – uzklāts neatbilstošas kvalitātes asfalts, kas bija jānomaina divu kilometru garumā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. 

Viens no diviem partneriem, kas uzvarēja konkursā, – Lietuvā reģistrētā “Hidrostatyba” - sākusi maksātnespējas procedūru un aizvadītā gada nogalē jau atlaidusi lielāko daļu darbinieku.

Loka maģistrāles pārbūve Jelgavā nebija vienkāršs objekts - gandrīz piecu kilometru garumā, ar vairākiem apļiem, gājēju un veloceliņu, kā arī bija jāpārbūvē dzelzceļa pārvads. Tas bijis viens no dārgākajiem būvobjektiem Jelgavā.

Pirms divarpus gadiem konkursā pieteicās pieci pretendenti, uzvarēja “RERE VIDE” kopā ar partneri no Lietuvas “Hidrostatyba”. Viņu piedāvātā cena bijusi 17,6 miljoni eiro. Pārējo četru uzņēmumu piedāvātā cena bija 22-24 miljonu robežās.

Domei par lielo cenu atšķirību jautājumi neradās.

Tās gadu iepriekš noteiktā objekta kontroltāme bija 16 miljoni eiro.

SIA “RERE VIDE” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs norāda, ka pēc konkursa piedāvājumu atvēršanas veikuši atkārtotu piedāvājuma analīzi un sākotnēji aprēķinātās izmaksas bijušas pilnībā atbilstošas iepirkumā definēto veicamo darbu apjomam.

Tā kā Jelgava vērtēja saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, būtisku lomu uzvarā spēlēja arī piedāvātā septiņu gadu garantija - citi tik daudz nesolīja.

Viens no pretendentiem – “Igate KT” (apvienība, kuru veido SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” un AS “Kauno Tiltai”), rezultātu apstrīdēja, un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) lika Jelgavas domei atkārtoti vērtēt, vai uzvarētāja piedāvātā atbildīgā būvdarbu vadītāja pieredze patiešām atbilst prasītajam. Dokumentus pārbaudīja vēlreiz, uzvarētāju nemainīja. “Igate” pret Jelgavas domi un IUB vērsās tiesā, jo birojs atkārtotu sūdzību neskatīja.

“Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka uzrādītā būvdarbu vadītāja kvalifikācija bija neatbilstoša izvirzītajām prasībām,

ko prasīja pašvaldība par šo sarežģīto infrastruktūras objektu,” saka CBS “Igate” valdes loceklis Madars Radželis.

Rajona tiesa prasību noraidīja, bet Augstākās tiesas Senāts šovasar pateica, ka iebildumi bija jāizvērtē pēc būtības, ne vien dokumentu formālā atbilstība, tādēļ lietu nodeva atkārtotai izskatīšanai. “Cik tiesnešu, tik viedokļu, cik juristu, tik juridisku viedokļu,” uzskata Jelgavas domes deputāts Vilis Ļevčenoks (ZZS), kurš ir Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes galvenais speciālists projektu īstenošanas jautājumos. “Šajā gadījumā es domāju, ka Augstākā tiesa ir interpretējusi. Interpretēt nevar nolikuma punktus. Tātad tur skaidri un gaiši bija rakstīts, ka bija jābūt pieredzei vismaz vienā tādā lielā līgumā, un šim “Hidrostatyba” speciālistam bija tāda pieredze,” saka Ļevčenoks.

Pa šo laiku “RERE VIDE” partneris no Lietuvas “Hidrostatyba” kļuvis maksātnespējīgs un atlaidis lielāko daļu darbinieku.

Būvobjektā “Hidrostatyba” speciālistu nebija jau kopš aizvadītā gada nogales.

“Mūsu normatīvi un arī līgums pieļauj speciālistu nomaiņu Un šis nav ne pirmais ne pēdējais objekts, kur arī ir atbildīgais būvdarbu vadītājs mainīts, bet tātad šis te pārstāvis, kas tika sākotnēji līgumā paredzēts, ir arī būvdarbu žurnālos, viņš ir piedalījies būvniecības procesā, tiesa, ne pilnīgi visu būvdarbu gaitu, bet viņš ir piedalījies, to pieļauj gan līgums, gan normatīvie akti,” saka Jelgavas PPI “Pilsētsaimniecība” vadītājs Māris Mielavs.

“RERE VIDE” vadītājs apgalvo, ka objektā visu laiku bijis no RERE puses papildus piesaistītais darbu vadītājs un nepieciešamās kompetences tikušas nodrošinātas. Spriežot gan pēc Jelgavas pašvaldības pārstāvja Māra Mielava, gan atbildīgā būvuzrauga Renāra Birnika teiktā, būvniecības process bijis sarežģīts.

Uz dzelzceļa pārvada būvniekam jau uzklātais asfalts bija jānofrēzē pat divreiz – pirmoreiz izsvīdumu dēļ, otro reizi tā bija daļa no lielākas problēmas,

kā rezultātā “RERE VIDE” bija jānofrēzē jau uzklātais asfalts aptuveni divos kilometros, kas ir teju puse objekta garuma. Aizdomas par neatbilstošu kvalitāti radās būvuzraugam, kurš veica eksprespārbaudi un konstatēja asfalta neatbilstību, un par to informēja gan būvuzņēmēju, gan Jelgavas pašvaldību. Pēc tam ģenerāluzņēmējs pasūtīja pārbaudi neatkarīgā laboratorijā, kas neatbilstību apstiprināja. Asfalta frēzēšanu un atjaunošanu uzņēmējs esot veicis par saviem līdzekļiem.

SIA “RERE VIDE” valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Voropajevs par nekvalitatīvo asfaltu vaino Lietuvas uzņēmums “Stasio Pakarklio įmonė”. "Neatbilstību nebija vienkārši konstatēt, jo vizuāli redzēt to nevar. To varēja noteikt, tikai laboratoriski testējot asfaltbetonu pēc piegādes objektā, veicot papildu testēšanu," viņš atzīmēja. 

Tā kā lielāko daļu objekta jeb 12,8 miljonus eiro finansē Kohēzijas fonds, tad objektā pārbaudi veic arī fondu uzraugs – Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Arī tā pamanījusi objektā pieļautās kļūdas, un aģentūra aizvien gaida atbildes uz vairākiem pieprasītajiem skaidrojumiem. Pagaidām no fondiem pašvaldībai samaksāti vien nepilni seši miljoni eiro.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu