Depozīta sistēmas ieviešana: iekārtu ražotāji cīnās par daudzmiljonu darījumu

Ieviešot iepakojuma depozīta sistēmu, par katru iegādātu dzērienu pircēji iemaksās ķīlu, dzērienu ražotāji maksās obligātu dalības maksu.

Ja sistēma būs dārga, pieaugs produktu cenas. Ja tā būs neērta, netiks sasniegti vides mērķi -

pārstrādei savākt 90% no visām plastmasas pudelēm un Latvija atkritumu šķirošanas ziņā turpinās būt viena no vismazāk attīstītām Eiropas Savienības valstīm. 

Pagājušā gada oktobrī pēc gadu ilgām diskusijām Saeima nobalsoja par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Dzērienu ražotāji kontroli gribēja sev, jo viņiem tā būs jāuztur. Tirdzniecības uzņēmumi iebilda, jo pudeļu pieņemšanas iekārtas atradīsies veikalos. Atkritumu apsaimniekošanas nozare centās topošo sistēmu sarežģīt, lai ieviesējiem nāktos izmantot viņu pakalpojumus.

Galu galā parlaments nolēma, ka depozīta sistēma uz septiņiem gadiem var nonākt jebkura uzņēmuma rokās ar vienu prasību - lai īpašniekos ir kāds no ražotājiem vai to biedrībām. 

Par to, kā izvēlēties depozīta sistēmas operatoru, šovasar lēma valdība. Dzērienu ražotāji vēlējās, lai viņiem konkursā būtu priekšrocība, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iebilda. Ministri vienojās par kompromisu.

Pēc sistēmas ieviešanas dzērieni veikalu plauktos kļūs par 10 centiem dārgāki. Šos centus pircēji atgūs,

kad iepakojumu ievietos depozīta iekārtās turpat veikalos un benzīntankos. Gada laikā pircēji par depozītu iemaksās 40 miljonus eiro.

Sistēmu uzturēs no trim avotiem. Savāktās pudeles un bundžas pārdos atkārtotai izmantošanai, bet daļa no 10 centu depozīta paliks neizņemta - to, kas vēl pietrūks, obligātā kārtā maksās dzērienu ražotāji.

"Visiem depozīta iepakotājiem - vai nu tie ir ražotāji, vai importētāji, kas ieved dzērienus Latvijā, - no 2022. gada būs obligāta dalība, kas ir noteikta ar Iepakojuma likumu, šajā depozīta sistēmā. Ir tā atšķirība, ka daļa iepakotāju veidos šo uzņēmumu, kas būs sistēmas operators un piedalīsies lēmumu pieņemšanā par to, kā šī sistēma ir organizējama, skaidroja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Uz līgumu par sistēmas veidošanu pieteikušies divi uzņēmumi: "Depozīta iepakojuma operators" jeb DIO un "Nulles depozīts".

DIO īpašnieki ir alus, sulu un limonāžu ražotāji. Viņi apgalvo, ka ir īstā komanda uzdevumam, jo ir visieinteresētākie, lai sistēma būtu lēta. Īpašniekos ir arī plastmasas pārstrādātājs "PET Baltija", viens no bēdīgi slavenās "Tīrīgas" veidotājiem.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis apgalvo, ka DIO pārstāvēto ražotāju produkcija veido 80% no Latvijā saražotā dzērienu depozīta iepakojuma.

Uzņēmums pauž aizdomas, ka konkursa noteikumi izstrādāti par labu otram kandidātam - "Nulles depozītam". 

Vairāk nekā puse no "Nulles depozīta" daļām pieder atkritumu nozares uzņēmumiem "BAO" un "Zaļā josta". Tie savukārt ir Andra Šķēles biznesa partnera Jāņa Vilgerta rokās. Vēl trešdaļu kontrolē Latvijas tirgotāju asociācija. 

"Nulles depozīts" plāno pirkt Latvijā ražotas iekārtas. Tās būšot lētākas un modernākas nekā konkurentu piedāvājums. Arī depozīta aprātu ražotājā "Wingo Deposit" trešdaļa pieder Vilgertam.

Viena iekārta varētu maksāt ap 20 000 eiro, un tādas būs jāuzstāda simtiem.

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Baklāne-Ansberga norāda, ka normatīvajos aktos šiem automātiem nav izvirzītas nekādas ļoti konkrētas prasības, līdz ar to operatori var salīdzinoši brīvi izvēlēties. 

Latvijā ražotā "Wingo" galvenā atšķirība ir spēja atpazīt arī saplacinātas pudeles un skārdenes, taču konkurents DIO uzskata, ka tas palielina krāpšanās risku: "Visā depozīta pasaulē nav neviens operators pasaulē, kurš pieņem, un nevis tāpēc, ka tehnoloģijas to nevarētu izdarīt, - tehnoloģijas mierīgi var pieņemt saspiestu iepakojumu, tas ir konfigurācijas jautājums. Šis ir jautājums par pašas sistēmas darbības principu - kurš maksā par šo, piemēram, no Baltkrievijas ievesto iepakojumu vai iepakojumu, piemēram, kas ir nācis no pirmsdepozīta laika," sacīja Stūrītis. 

DIO vēlas nomāt skandināvu vai britu iekārtas un par to saņem konkurentu pārmetumus par Latvijas ekonomikas neatbalstīšanu. 

Raidījums, atsaucoties uz "DNB" finanšu analītiķu aprēķiniem, norāda, ka šajā sistēmā līguma darbības laikā, septiņos gados, tiktu akumulēti aptuveni 300 - 400 miljoni eiro. 

Potenciālajam sistēmas operatoram konkursa komisijai jāpierāda, ka tam ir nozares atbalsts. “Nulles depozīts” dokumentos minējis divus uzņēmumus, kas patiesībā nepiedalās. DIO šīs kļūdas sauc par dokumentu falsifikāciju un cenšas panākt, lai vides dienests konkurentu izslēdz no konkursa, bet SIA “Nulles depozīts” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs skaidro, kā tā vienkārši esot jaunās direktores kļūda, par ko uzņēmums atvainojies un uzrakstījis attiecīgu labojumu. 

Vides dienesta juristi vēl domā, vai šis pārkāpums ir pietiekami smags, bet pagaidām sacensību turpina abi uzņēmumi.

"Tiktāl, cik mēs šobrīd esam izvērtējuši pieteikumus, mums ir skaidrs, ka konkurss noslēgsies ar rezultātu, un decembra beigās vai janvāra sākumā mēs varēsim paziņot, kurš ir nākamais depozīta iepakojuma sistēmas operators, kurš sāks depozīta iepakojuma sistēmas darbību un iepakojuma savākšanu no 2022. gada 1. februāra visā Latvijas teritorijā," apgalvo Baklāne-Ansberga. 

Likums paredz, ka sistēmas operatoram visa peļņa jāiegulda uzņēmumā, izņemt to nevar. Ja būs zaudējumi, tad tos caur obligātu tarifu segs dzērienu ražotāji.

Saskaņā ar DIO plānu, sistēmas izveidošana maksās no 30 līdz 40 miljoniem eiro. "Nulles depozīts" apgalvo, ka viņu variants ir lētāks.

Taču atšķirībā no DIO "Nulles depozīts" neļāva žurnālistiem iepazīties ar savu finanšu plānu. 

Uz sarunu par depozīta sistēmas ieviešanu raidījums aicinājis arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, taču viņš vairāku dienu laikā neatrada dažas minūtes attālinātai intervijai.