Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 0,3-0,4% apmērā, prognozēja banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām oktobrī.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka šogad deflācijas pamatā ir izteiktais enerģijas cenu samazinājums, kura efekts pamazām gaisīs.
"Atjaunotie ierobežojumi un recesijas riski turpinās nomākt inflācijas dzinuļus, kas jau iepriekš bija ļoti vāji. Uzņēmēji būs ļoti uzmanīgi ar cenu celšanu un, visdrīzāk, pieliks daudz pūļu, lai noturētu un piesaistītu pircējus, rīkojot atlaides.
Sarežģītā situācijā turpinās atrasties pakalpojumu sniedzēji, jo algu spiediens saglabāsies. Tādēļ uzņēmējiem to nāksies uzņemties uz saviem pleciem,"
pauda Gašpuitis.
Viņš atzina, ka visumā šis ir ļoti īpatnējs laiks, arī inflācijas kontekstā. "Piemēram, ko nozīmē cenu kritums vai kāpums noteiktos segmentos, ja patēriņa iespējas ir ļoti ierobežotas vai tādu nepastāv? Šādi apstākļi apgrūtina arī cenu uzskaiti. Tāpat ir skaidrs, ka izmaiņas piedzīvo arī mājsaimniecību patēriņa struktūra un tādējādi novirzes no vidējā statistiskā groza kļuvušas vēl izteiktākas," sacīja Gašpuitis.
Vienlaikus viņš prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 0,3% apmērā, bet nākamgad patēriņa cenas pieaugs par 2%.
"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norādīja, ka vēl joprojām galvenie inflāciju iegrožojošie elementi ir ar transportu saistītās izmaksas, ko galvenokārt nosaka zemās degvielas cenas.
Oktobrī degvielas cenas mēneša laikā vidēji samazinājās par 2,6%, bet gada laikā - par 14%. Tā kā pasaules naftas cenas devīto mēnesi pēc kārtas nesasniedz iepriekšējā gada līmeni, un Covid-19 turpina strauji izplatīties pasaulē, visticamāk, ka degvielas cenas vēl kādu laiku arī Latvijā saglabāsies zem pērnā gada līmeņa.
Viņa norādīja, ka oktobrī cenu samazinājums tika novērots arī ar mājokli saistītajās izmaksās jeb komunālos rēķinos. Tas, galvenokārt, tādēļ, ka vairāki apkures pakalpojumu sniedzēji, piemēram, AS "Rīgas siltums", AS "Daugavpils siltumtīkli" un SIA "Salaspils siltums" oktobrī samazināja siltumenerģijas tarifus.
"Novembrī valstī izsludinātā ārkārtējā situācija noteikti atstās iespaidu uz inflāciju. Visticamāk, tuvākajā nākotnē samazināsies pakalpojumu cenu spiediens, jo ārkārtējās situācijas laikā ieviestie ierobežojumi galvenokārt ietekmē tieši pakalpojumu nozari. Novembrī mēs to varētu vēl statistikā neredzēt, jo pakalpojumu sniegšana būs ierobežota. Tādēļ statistikā reālās cenu pārmaiņas tiks atspoguļotas nedaudz novēloti. Tomēr pirmās ārkārtējās situācijas sekas mēs varētu redzēt jau tuvākajā laikā preču cenās. Piemēram, tāpat kā pavasarī, noplakuša pieprasījuma dēļ varētu samazināties apģērbu un apavu cenas. Savukārt, pavasarī ārkārtīgi pieprasīto personīgās higiēnas preču, piemēram, maskām un dezinfekcijas līdzekļiem cenas ziemas mēnešos varētu nepiedzīvot tālāku strauju pieaugumu," sacīja Komare.
Viņa prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 0,4% apmērā, bet 2021.gadā inflācija varētu nepārsniegt 1,5%.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka zema inflācija Latvijā, visticamāk, saglabāsies līdz nākamā gada pavasarim.
Viņš minēja, ka
galvenie deflācijas iemesli gan Latvijā, gan eirozonā ir vieni - zemas naftas cenas, eiro kursa kāpums un ekonomiskās aktivitātes kritums Covid-19 krīzes ietekmē.
Tādējādi ir pieaudzis bezdarbs un noplacis algu kāpums.
"Īstermiņā, manuprāt, nav pamata domāt, ka šie inflāciju ietekmējošie faktori varētu mainīties. Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā un ekonomiskās aktivitātes mazināšanos, tuvākajos mēnešos ir gaidāms bezdarba kāpums, kas noteikti ierobežos iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Papildus tam dažāda veida ierobežojumu ir ieviesti arī daudzās citās Eiropas valstīs, un tas neveicinās pieprasījumu pēc naftas produktiem, tādēļ arī naftas cenas šobrīd varētu strauji nepieaugt," sacīja Āboliņš.
Viņš arī norādīja, lai gan šobrīd ekonomikā dominē deflācijas procesi,
ir vairāki faktori, kas tuvākajā nākotnē varētu novest pie straujākas inflācijas, piemēram, "Rīgas siltums" jau ir paziņojis par plāniem no decembra palielināt siltumenerģijas tarifu par 11%.
Tāpat tuvākajos mēnešos varētu atkal paātrināties pārtikas cenu inflācija, jo pārtikas cenas pasaulē kopš maija ir kāpušas par gandrīz 11%, ko gan nedaudz ir atsvēris eiro kursa pieaugums. Vienlaikus, samazinoties pakalpojumu pieejamībai, Latvijā un pasaulē ir pieaudzis preču patēriņš, kas savukārt var nozīmēt preču cenu straujāku kāpumu, it īpaši, ja Covid-19 vilnis Eiropā būtiski sāktu ietekmēt rūpniecību.
"Lai arī Eiropas Savienības atjaunošanas fonds joprojām nav ratificēts un šie līdzekļi, visticamāk, vēl nākamgad nepaspēs nonākt ekonomikā, inflācijas riskus palielina arī apjomīgie monetārie un fiskālie stimulēšanas pasākumi pasaulē. Lai arī ASV vēlēšanu rezultātā apjomīgu jaunu fiskālo stimulu iespējamība, šķiet, ir mazinājusies," piebilda Āboliņš.
Viņš prognozēja, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija būs 0,3% apmērā. Savukārt nākamgad inflācija varētu pieaugt tikai ap gada vidu un 2021.gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs par aptuveni 1%. "Taču līdzīgi kā ekonomikā arī par inflācijas dinamiku tuvākajos mēnešos ir ļoti daudz nezināmo," uzsvēra Āboliņš.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2019.gada oktobri - patēriņa cenas saruka par 0,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,7%.