T, 17.08.2022.

Pašinjans parakstījis Karabahas vienošanos, lai paglābtos no pilnīga sabrukuma

LETA/INTERFAX
Pašinjans parakstījis Karabahas vienošanos, lai paglābtos no pilnīga sabrukuma
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: AFP/SCANPIX

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien paziņoja, ka kopā ar Krievijas un Azerbaidžānas līderiem pieņēmis trīspusējo paziņojumu par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, lai reģionā izvairītos no pilnīga sabrukuma, aplenkuma un tūkstošu armēņu karavīru nāves.

"Mani apsūdz, ka es esmu nodevis Agdamas, Lačinas un Kelbadžaras rajonus. Bet šī nav vienošanās par nodošanu, bet par saglabāšanu. Dokuments parakstīts situācijā, kad krita Šuši un kad Armēnijas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka resursi atrodas problemātiskā situācijā, un Arcahas vadība šim viedoklim piekrita," sociālajā tīklā "Facebook" sacīja premjers, lietojot armēņu pieņemto Kalnu Karabahas nosaukumu - Arcaha.

Vienošanās parakstīta situācijā, kad Kalnu Karabahas galvaspilsēta Stepanakerta bija palikusi neaizsargāta, turklāt bijuši draudi - kauju turpināšanās rezultātā Azerbaidžāna sagrābs Stepanakertu, Martuni un Askeranu.

"Pēc tam mūsu aizsardzības līnijas līdz septītajai līnijai varētu nonākt aplenkumā, un aplenkumā nonāktu tūkstošiem karavīru, ietu bojā, un tā rezultātā notiku pilnīgs sabrukums. Uz šī izvērtējuma pamata tika pieņemts šāds lēmums," skaidroja Pašinjans.

Viņš atzina, ka ir personīgi atbildīgs par situāciju, kas izveidojusies ap Kalnu Karabahu.

"Mums tā ir liela neveiksme, liela katastrofa, lielas sēras par zaudētajām dzīvībām, bet es ticu, ka Armēnijai un Arcahai ir jādzīvo, jāstiprinās, jāpārskata iepriekšējā uztvere daudzos jautājumos," vēl otrdien "Facebook" skaidroja premjers.

Ir jākoncentrē uzmanība uz Armēnijas un Kalnu Karabahas ekonomisko un humāno attīstību, norādīja Pašinjans.

9.novembrī Krievijas un Azerbaidžānas prezidenti un Armēnijas premjerministrs parakstīja vienošanos par pilnīgu karadarbības apturēšanu Kalnu Karabahā.

Azerbaidžānas un Armēnijas puses paliek ieņemtajās pozīcijās, reģionā tiek izvietoti Krievijas miera uzturētāji, paredzēts vienošanās nosacījumos.

Azerbaidžānas karaspēks konflikta eskalācijas gaidā ieņēmis lielu daļu Kalnu Karabahas teritorijas, arī otru lielāko pilsētu Šušu, kā arī daļu Kalnu Karabahas drošības buferzonas, ieskaitot tās dienvidu daļu, kas tai nodrošināja robežu ar Irānu.

9.novembra vienošanās paredz, ka armēņu spēki tiks atvilkti arī no pārējiem buferzonas rajoniem, bet armēņu kontrolē paliks tikai Stepanakerta ar tuvākajiem rajoniem, kā arī Lačinas koridors, kas šo apvidu savieno ar Armēniju.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.

Tika ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdzējuši Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskatīja par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas, un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu