Petraviča: Deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība (2)

Deinstitucionalizācija, vadoties pēc Labklājības ministrijas (LM) skaidrojuma, ir iekļaujošas sabiedrības veidošanas process, mainot attieksmi un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu visā valstī, tostarp veidojot grupu mājas, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centrus, sociālo mentoru pakalpojumus un atbalsta grupas.

Petraviča uzsver, ka deinstitucionalizācijas procesā svarīgs ir atbalsts un pozitīva attieksme no sabiedrības pret līdzcilvēkiem. "Ar iedzīvotāju neapmierinātību un nevēlēšanos pieņemt, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā, bijis jāsaskaras gan deinstitucionalizācijas procesa plānošanas sākumā un plānu izstrādes laikā, gan šobrīd, kad pašvaldības sākušas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi," skaidroja ministre.

Lai gan īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas un citi izglītojoši pasākumi, iedzīvotāju attieksme mainās ļoti lēni, rezumē politiķe.

Kā aģentūru LETA informēja LM pārstāvis Egils Zariņš, iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem katru gadu palielinās.

No institūcijām uz dzīvi pašvaldībās ik gadu pārceļas vidēji 53 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Taču tikai daļa šo cilvēku ir iesaistīta deinstitucionalizācijas projektu aktivitātēs. Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pagaidām attīstās lēnām, jo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl tiek veidota, skaidro ministrijā.

Raugoties atpakaļ, 2012.gadā, kad tika uzsākta Eiropas Savienības fondu (ESF) atbalstāmo pasākumu plānošana, institūcijās pakalpojumus saņēma 4916 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz 2023.gadam sasniedzamais mērķis ir noteikts - samazināt šādu klientu skaitu institūcijās par 1000.

Šobrīd ir sasniegta gandrīz puse no plānotā rezultāta, jo šī gada sākumā valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās vēl joprojām dzīvoja 4445 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, informē ministrijā.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos līdz 2022.gada beigām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 150 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem.

Tostarp ir plānots izveidot 57 dienas aprūpes centrus, 53 grupu mājas (dzīvokļus), 33 specializētās darbnīcas un septiņus atelpas brīža pakalpojumus.

Šobrīd no plānotā ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir divi grupu dzīvokļi Valmierā un Jelgavas novadā, četri dienas aprūpes centri Jelgavas novadā, Ludzā, Ilūkstē un Rundāles novadā, kā arī trīs specializētās darbnīcas Jelgavas novadā, Ludzā un Ilūkstē.

Dažādos deinstitucionalizācijas projektos līdz 30.septembrim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ir saņēmuši 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, 36 no tiem ir pārcēlušies no institūcijām uz dzīvi pašvaldībā.

Pakalpojumu pieejamība, pēc ministrijā paustā, pieaugs līdz ar jaunās infrastruktūras izveidi, un līdz 2023.gada beigām ir plānots sasniegt visus sākotnēji noteiktos deinstitucionalizācijas projektu rezultātus.

Ministrija prognozē, ka projektu infrastruktūras attīstība strauji pieaugs turpmākajos divos gados. Procesa ieviešanai Latvijā izveidotas trīs dažādas projektu grupas, kurām visām kopā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.

Plānošanas reģionu īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2023.gada beigām ir 49 679 951 eiro, no kura šobrīd izlietoti 7 562 969 eiro.

Pašvaldību īstenoto ERAF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2022.gada beigām ir 54 825 653 eiro, bet no tā izlietoti ir 10 841 609 eiro. Nevalstisko organizāciju īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums ir 4 966 963 eiro, savukārt izlietoti ir vien 1 897 3449 eiro.

LM ir sagatavojusi karti "Plānotā un izveidotā infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem", kas rāda, kāda būs deinstitucionalizācijas pakalpojumu infrastruktūra 2022.gadā. Ikviens ministrijas tīmekļvietnē var sekot līdzi, kā šī karte mainās, regulāri tajā atzīmējot izveidotos pakalpojumus un to sniegšanas vietas.