Satversmes tiesa atzīst viendzimuma pāra tiesības uz bērna dzimšanas atvaļinājumu
Papildināts

FOTO: Unsplash

Satversmes tiesa (ST) ceturtdien par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

Satversmes tiesa (ST) ceturtdien par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.

ST vērtēja kāda pāra pieteikumu, kad bērna bioloģiskās mātes partnerei nebija paredzētas tiesības uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas. Šajā lietā pieteicēja lūdza pārbaudīt Darba likuma 155.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 110.panta pirmajam teikumam.

Kā atzina ST, lai noteiktu viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesisko regulējumu, sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus ar atbilstošu formu un saturu, likumdevējam nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti. Norma par spēkā neesošu atzīta no 2022.gada 1.jūnija.

ST priekšsēdētāja Sanita Osipova norādīja, ka ikvienai personai ir tiesības uz savas fiziskās un garīgās integritātes, goda un cieņas aizsardzību, kā arī tiesības dzīvot pēc sava prāta un saskaņā ar savu būtību attīstīt un pilnveidot savu personību, pēc iespējas mazāk ciešot no valsts iejaukšanās tajā.

Tāpat viņa sacīja, ka Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz tās neaizskaramību. "Viens no personas privātās dzīves elementiem ir tās dzimumuzvedība, personas dzimumuzvedības brīvība ir aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izspraužas vai kāda ir personas seksuālā orientācija. Privātās dzīves ietvaros cilvēkam ir tiesības nodibināt dažāda rakstura attiecības, tai skaitā arī seksuālas," sacīja Osipova.

Viņa teica, ka sabiedrību veido ne vien tādas personas, kuras veido ģimeniskas attiecības ar pretēja dzimuma pārstāvjiem, bet arī tādas personas, kuras šādas attiecības veido ar sava dzimuma pārstāvjiem. "Valstij vienādā mēra ir jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido viendzimuma attiecības, un ir jārespektē tas, ka šādiem pāriem var veidoties ģimenes," uzsvēra ST priekšsēdētāja.

Viņa sacīja, ka valstij ir jānodrošina, lai bērns uzaug ģimeniskā vidē, un, izstrādājot tiesisko regulējumu, kas skar bērnu, likumdevējam ir pienākums izvērtēt to ietekmi uz skartajām bērna tiesībām. "Likumdevējam ir jāveicina sabiedrības saliedētība, nevis otrādi," teica Osipova.

ST tiesnesis Gunārs Kusiņš preses konferencē, kura tika veltīta ST spriedumam, sacīja, ka šajā lietā ST vispirms vērtēja šo konkrēto situāciju attiecībā uz apstrīdēto normu. ST secināja, ka valsts pozitīvais pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni neattiecas uz tikai un vienīgi laulībās ceļā izveidotu ģimeni. "ST atkārtoja jau iepriekš, ka valstij jāaizsargā un jāatbalsta ikvienu ģimeni, tai skaitā faktisko ģimeni, pat ja tā ir viendzimuma," teica Kusiņš.

Pēc viņa teiktā, ST secināja, ka Satversmes 110.pantā lietotais ģimenes jēdzies nav konkretizēts un dzimums netiek izvirzīts kā kritērijs, kas nosaka to, kādas personas ir nosakāmas par ģimeni. Tiesnesis uzsvēra, ka Satversme ir vienots veselums un tajā ietvertās normas ir savstarpēji cieši saistītas.

"ST šajā gadījumā izvērtēja arī cilvēkcieņas principu un atzina, ka tas neļauj valstij atteikties no pamattiesību nodrošināšanas konkrētai personai vai personu grupai, proti, Satversmes 110.panta pirmais teikums kopā ar cilvēkcieņas principu nosaka valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma partnerģimenes," sacīja Kusiņš.

Tiesnesis teica, ka ST, izskatot lietu, ņēma vēra arī Satversmes 96.pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. "ST atzina, ka atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies, likumdevējam ir jāņem vērā, ka tiesiskās attiecībās, kuras skar bērnu tiesības un intereses, tās ir jāizvirza par prioritāti.

Viņš norādīja, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums prasa, lai likumdevējs nodrošina ikvienas ģimenes, tai skaitā arī viendzimuma partnerģimeņu juridisko aizsardzību.

Tikmēr ST priekšsēdētāja uzsvēra, ka ST nestrādā patvaļīgi un tai ir skaidra juridiskā metodoloģija, pēc kuras tā vadās. "Ir jāsaprot, ka Satversmes pamattiesību daļā ir divu veidu pamattiesības - vienas, kuras prasa valsts neiejaukšanos, kuras ir brīvas, proti, privātā dzīve, vārda brīvība, jaunrades, zinātniskā brīvība, un, ja valsts tomēr iejaucas, tad ir jābūt skaidram pamatojumam. Toties otrā grupa sevī ietver pamattiesības, kuras nevar tikt realizētas, ja valsts neveic savus pienākumus pret personu, un ģimenes jautājumā ir nepieciešama valsts iejaukšanās," sacīja Osipova, uzsverot, ka citādi persona šīs pamattiesības vispār nevar baudīt.

Osipova piebilda, ka šajā spriedumā laulības institūts nav skarts, laulība ir skaidri noteikta Satversmē. Šeit bija runa par ģimenes tiesisko attiecību liberalizāciju tā, lai aizsargātas tiktu visas ģimenes, tai skaitā viendzimuma ģimenes, viņa akcentēja.

Darba likuma 155. panta pirmā daļa nosaka, ka bērna tēvam ir tiesības uz desmit kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, bet Satversmes 110.panta pirmais teikums nosaka, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības".

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 110.panta pirmajam teikumam. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka viņa atrodas stabilās viendzimuma attiecībās ar savu partneri, un pēc kopdzīves sākšanas pieteikuma iesniedzējas partnerei piedzima divi bērni.

Sieviete norādīja, ka pēc jaunākā bērna piedzimšanas viņa vēlējusies doties desmit kalendāra dienu ilgā atvaļinājumā. Tomēr apstrīdētā norma paredz, ka tiesības uz desmit kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas ir tikai bērna tēvam,  neparedzot šādas tiesības bērna mātes partnerei, kas faktiski esot uzskatāma par vienu no bērna vecākiem.

Pieteicēja uzsvēra, ka apstrīdētā norma esot pretrunā ar bērna vislabāko interešu prioritātes principu, jo tā neļaujot personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam un tādējādi neaizsargājot bērna intereses pēc iespējas labākajā veidā visās ģimenēs.

LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" advokāts Lauris Liepa tiesas sēdē sacīja, ka diskriminējoša attieksme pret viendzimuma pāriem ar bērniem nav pieļaujama un attaisnojama, jo abi partneri ir bērna vecāki. Arī "Mozaīkas" valdes loceklis Kaspars Zālītis papildināja, ka sabiedrībā attiecībā uz viena dzimuma personu veidotu ģimeni ir izveidojusies "stigma", šādas ģimenes vēlas dzīvot ēnā, tāpēc pastāv grūtības apzināt faktisko šo ģimeņu skaitu, lai gan zināms, ka tajās aug pat četri bērni.

Saeima lietas izskatīšanas gaitā pauda nostāju, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 110. panta pirmajam teikumam. Saeimas un Tieslietu ministrijas pārstāvji iepriekš tiesas sēdē skaidroja, ka saskaņā ar likumdošanu juridiski viendzimuma pāru bērniem var būt tikai viens vecāks, tādēļ pēc bērna dzimšanas nav paredzētas tiesības uz atvaļinājumu bioloģiskās mātes partnerei.

Labklājības ministrijas pārstāvis, Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis pauda viedokli, ka pašlaik valstij nav pienākuma nodrošināt desmit kalendāro dienu ilgu atvaļinājumu personai, kura nav bērna tēvs.

Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere atzina - ja kādam bērnam nav tēva vai arī ir kādi faktiski šķēršļi, kuru dēļ tēvs bērna aprūpē nav spējīgs sniegt atbalstu ne mātei, ne bērnam, tad likuma normā būtu jānosaka, ka šādas tiesības ir piešķiramas citai personai, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu bērna tiesību aizstāvību.

Tāpat Grāvere pauda viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei, bet piebilda, ka jautājums gan būtu skatāms plašāk nekā tikai viena dzimuma pāru kontekstā.

Uz augšu
Back