75% autovadītāju Latvijā piekrīt, ka mobilā telefona lietošana pie stūres ir kaitnieciska un patiešām novērš uzmanību no ceļa. Tajā pašā laikā 65% aptaujāto autobraucēju atzinuši arī, ka braukšanas laikā runā pa telefonu bez brīvroku sistēmas – turot to rokā vai piespiestu pie auss. Tas noskaidrots Centrāl- un Austrumeiropā veiktā autobraucēju aptaujā*.
Kristaps Liecinieks, AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs
Saskaņā ar aptaujas datiem* tāpat 49% autovadītāju, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē sociālo tīklu vietnes un arī citas interneta platformas. Kāpēc turpinām šādi rīkoties pat tad, ja zināms, ka aptuveni 20–30% no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā, turklāt lielākā daļa autovadītāju atzīst to par reālu problēmu?
Viedtālruņa lietošana neatkarīgi no tā, vai atrodamies automašīnā vai ārpus tās, mums visiem kļuvusi par ārkārtīgi spēcīgu pieradumu. Arī pats neesmu bez grēka – piemēram, darba sapulces laikā ir gadījies nejauši pieskarties telefonam, un pēc pāris sekundēm saprotu, ka esmu jau atvēris kādu no sociālo tīklu lietotnēm vai ziņu lapām... ieradumam ir milzīgs spēks. Tāpēc, lai gan apzināmies, ka pie stūres mobilo telefonu lietot ir bīstami, ar to vien acīmredzot nepietiek, lai šo ieradumu lauztu.
Pirmās autovadīšanas minūtes ir kritiskas
Gluži bez vainas nav arī ieradums automašīnas vadīšanas laikā lietot dažādas navigācijas sistēmas. Tie, protams, ir lieliski rīki ar augstu funkcionālo vērtību, taču tikai jaunākajās automašīnās pieejamas iebūvētas navigācijas sistēmas – senāka izlaiduma gada automašīnu vadītāji izlīdzas ar telefona lietotnēm Google Maps vai Waze. Savā ziņā telefona navigācijas lietotnes vēl jo vairāk normalizē viedtālruņa izmantošanu auto vadīšanas laikā – reizēm nepieciešams kaut ko pielabot maršrutā, un, lietojot navigācijas lietotnes, daudz vieglāk pamanīt arī citus telefona “jaunumus”. Turklāt pat šie navigācijas rīki, piemēram, Waze, uzvedas teju kā sociālo tīklu platformas, piedāvājot lietotājam papildu interaktivitāti.
Austrijas uzņēmumā Dolphin Technologies, kas darbojas telemātikas un apdrošināšanas nozarēs, pat veikts pētījums, kurā tiek analizēta satiksmes negadījumu norise, un iegūtie rezultāti liecina, ka satiksmes negadījumu izraisīšanas risks ir paaugstināts tieši pirmajās 10 brauciena minūtēs. Par to liecina gan tas, ka tieši īsajos braucienos, kuri ilgst līdz 10 minūtēm, notiek 52% ceļu satiksmes negadījumu, gan arī dati, ka relatīvais risks izraisīt CSN pirmajās trīs brauciena minūtēs ir 3,1, no trešās līdz sestajai brauciena minūtei – 0,9, bet no sestās līdz desmitajai minūtei – 0,6. Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka biežākai satiksmes negadījumu izraisīšanai pirmajās brauciena minūtēs ir tieša korelācija ar telefona lietošanu, respektīvi, navigācijas lietotnes lietošanu, lai ievadītu brauciena galamērķi. Šajā sakarā, protams, risinājums ir vienkāršs – ievadīt navigācijas lietotnē brauciena galamērķi, pirms vēl sākta braukšana, nevis nodarboties ar to brauciena pirmajās minūtēs.
Sabiedrības nosodījums lieliski strādā citās valstīs
Taču, ņemot vērā, ka telefonu braukšanas laikā izmantojam ne tikai navigācijas vajadzībām, bet arī daudzu citu darbību veikšanai, nepieciešams visaptverošs risinājums. Ar apziņu, ka telefona lietošana nav īsti laba, acīmredzami vēl nepietiek. Latvijas Universitātes profesors un Psiholoģijas nodaļas vadītājs Ivars Austers ir piedāvājis trāpīgu salīdzinājumu: atrodoties operā vai teātrī, mēs telefonu izslēdzam un nelietojam, bet, ja tomēr lietojam, tad drīz vien saskaramies ar apkārtējo nosodījumu, kas motivē lietošanu pārtraukt. Automašīnā mēs acīmredzot jūtamies kā savā personīgajā telpā, kur īsti ar telefona lietošanu nevienam apkārtējam netraucējam. Gluži vienkārši trūkst apkārtējo nosodījuma un spiediena, jo principā gandrīz visi turpinām viedtālruni lietot.
Sabiedrības kopējā attieksme un nosodījums lieliski darbojas vairākās citās pasaules valstīs. Nav noslēpums, ka, braucot ar auto citviet, mēs automātiski mainām savu uzvedību pie stūres – vairāk pielāgojamies vietējiem standartiem un praksēm. Piemēram, Šveicē par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ne tikai ārkārtīgi augstas soda naudas, bet pastāv arī izteikta sabiedrības “paškontrole”. Ja kāds, braucot pa ātrgaitas ceļu, ievērojami pārsniedz ātrumu, vietējie autobraucēji steidzas par to informēt policiju.
Vēl varētu gaidīt, ka risinājuma meklējumos ilgtermiņā iesaistīsies arī mobilo sakaru operatori un viedtālruņu vai automašīnu ražotāji. Ir dzirdētas dažādas idejas – piemēram, ka mobilais operators varētu atslēgt telefonam tīkla pārklājumu, ja tiek fiksēts, ka pārsniegts noteikts ātrums.
Skeptiķu savulaik netrūka arī drošības jostām
Savukārt runājot par Valsts policijas iesaisti, sodu palielināšana diez vai būtu efektīvs pirmais solis, sevišķi tāpēc, ka tiek piefiksēta ļoti neliela daļa šā konkrētā ceļu satiksmes noteikuma pārkāpumu. Tas, protams, lielā mērā atkarīgs no iespējām un finansējuma, kas ļautu iegādāties papildu aprīkojumu, un arī šādā veidā noteikti var panākt uzlabojumus. Taču svarīgāk, manuprāt, ir sākt ar sabiedrības izglītošanu, kas, protams, prasa laiku. Mobilo telefonu lietošana ir līdzīga situācijai, kuru savulaik pieredzējām ar drošības jostu lietošanu. Sākotnēji drošības jostām bija daudz “skeptiķu”, daudzi cilvēki tās nelietoja – gan pie stūres, gan sēžot blakus vai aizmugurē. Taču tagad drošības jostu lietošana ir kļuvusi par normu, kuru, visdrīzāk, neievēro vien retais. Lielākā daļa sabiedrības saprot, ka drošības jostas patiešām glābj dzīvības. Tāpat arī ar mobilo telefonu lietošanu – par to ir jārunā, jāinformē, un ar laiku sabiedrības attieksme mainīsies.
* Pētījumu 2019. gada jūnijā veica vadošais konsultāciju un pētniecības uzņēmums Centrālajā un Austrumeiropā CIVITTA.
