Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 20,7% darba ņēmēju, kas ir par 2,3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.
Tostarp 85,5 tūkstoši jeb 10,8% darba ņēmēju 2020.gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 12,4% darba ņēmēju.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars bija Latgalē, kur katrs piektais jeb 20,5% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
Savukārt 34,6% (2019.gada trešajā ceturksnī - 34,3%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 32,4% (31,8%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 7% darba ņēmēju pretstatā 5,9% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2020.gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,8% (pirms gada - 2,4%) darba ņēmēju, savukārt 2,5% (2,6%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
