EM: līdz 2024.gadam būvniecības nozarei pārkaršana nedraud

FOTO: Paula Čurkste/LETA

Valstij ir iespējams ieguldīt infrastruktūras projektos, nepārkarsējot būvniecības nozari, otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Otrdien ministri tika iepazīstināti ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību, kurā secināts, ka līdz 2024.gadam nav gaidāma būvniecības nozares pārkaršana.

Sēdes laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) apliecināja, ka tuvākajos gados būvniecības nozarē nedraud pārkaršana. "Būvniecības nozarē ir brīvas jaudas," teica ministrs.

Vienlaikus Vitenbergs atzina, ka, valstij plānojot ieguldījumus infrastruktūras projektos, būtu jādod laiks būvniecības nozarei šīm investīcijām sagatavoties, lai ieguldījumi nozarē neieplūstu strauji, bet gan pakāpeniski.

Arī EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane pievienojās paustajam, ka būvniecības nozarē nav gaidāma pārkaršana, turklāt 2021.gadā nozarē drīzāk varētu būt samazinājums.

"Būvniecības nozare pēdējos gados ir skaisti attīstījusies, audzējot gan eksporta, gan apmēra rādītājus, bet mēs vēl neesam sasnieguši pirmskrīzes rādītājus. Tagad ir labs laiks, lai lemtu par ieguldījumiem būvniecībā," atzina Feldmane.

Premjers vēlējās dzirdēt ekspertu domas par konkurenci būvniecības nozarē, vai tā ir pietiekama. "Man ir iespaids, ka mums ir ārkārtīgi maz ārzemju uzņēmumu, kas piedalās un uzvar iepirkumos. Tas rada aizdomas, ka mēs karteļa veidā turam augstas cenas," teica Ministru prezidents.

EM Būvniecības politikas departamenta direktore skaidroja, ka valdība pēc Konkurences padomes ieteikuma šogad februārī uzdeva EM izstrādāt priekšlikumus būvniecības iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Priekšlikumi varētu tikt sagatavoti līdz šā gada beigām.

Tajā pašā lakā Feldmane informēja, ka Latvijas būvniecības tirgū darbojas arī ārvalstu uzņēmumi - galvenokārt no Igaunijas un Lietuvas, savukārt lielāku valstu būvfirmām Latvija nav interesants tirgus to mazā izmēra dēļ.

Pēc EM ekspertes teiktā, patlaban Latvijā ir reģistrēti apmēram 4500 būvkomersantu, kas Latvijas tirgum ir pietiekami daudz.

Noklausījies ekspertu sacīto, Kariņš secināja, ka valstij ir iespējams ieguldīt infrastruktūras projektos, nedraudot pārkarsēt būvniecības nozari. Kā viens no finansējuma avotiem infrastruktūras projektu īstenošanai valdības sēdē tika minēts Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonds.

LETA jau vēstīja, ka Finanšu ministrija (FM) ir indikatīvi apkopojusi nozaru ministriju un neatkarīgo iestāžu iesniegtos projektus ES Atveseļošanas un noturības mehānismam un indikatīvā kopēja summa, par kuru iesniegti projekti, ir 7,5 miljardi eiro.

ES atbalsta mehānisma finansējums pieejams laika periodam līdz 2026.gada vidum un, pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,6 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 300 miljoni eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,3 miljardu eiro apmērā.

Pēc saņemto priekšlikumu apkopošanas, FM sagatavos konsolidētu piedāvājumu turpmākajām diskusijām.

Uz augšu
Back