Virzienrādītājus un salona apsildi izgudroja sievietes
Daži fakti no autobūves vēstures

FOTO: Daimler AG. TVNET kolāža

Varētu šķist, ka auto industrija tiek stingri turēta vīriešu rokās, tomēr tā, izrādās, gluži nav. Par neskaitāmiem braukšanas drošības un pieredzes uzlabojumiem mums ir jāpateicas tieši daiļā dzimuma inženierēm, zinātniecēm un izgudrotājām.

Šajā rudenī “Renault Groupe” Āfrikas, Tuvo Austrumu, Indijas un Klusā okeāna reģiona direktore Delfīna de Andrija (Delphine de Andria) par saviem sasniegumiem amatā ikgadējā ceremonijā, kurā apbalvo rūpniecībā strādājošās Francijas sievietes, saņēma galveno balvu kategorijā “Starptautiskā sieviete”. Kā norāda Renault pārstāvis Latvijā, “Norde”, De Andrija ne tuvu nav vienīgā sieviete, kas devusi ieguldījumu pasaules autobūvē, un šis fakts pamudināja atskatīties uz vairākiem citiem vēsturiski nozīmīgiem jaunievedumiem, kuru autores, idejiskās mātes ir sievietes.

Florence Lorensa - pagrieziena un apstāšanās signāli

Tālajā 1886.gadā Florence Lorensa (Florence Lawrence) nāca klajā ar izcilu inovāciju, kas uzlaboja gan satiksmi, gan braucēja drošību, – pagriezienu signāliem. Lorensa, izmantojot karogus abās mašīnas pusēs, izdomāja veidu, kā citiem satiksmes dalībniekiem paziņot savu nākamo manevru.

Sēžot pie spēkrata stūres, viņa varēja pacelt karogu un attālināti signalizēt, ka grasās nogriezties noteiktā virzienā.

1

Mūsdienās šī sistēma ir automatizēts mehānisms, ar kuru aprīkots katrs transportlīdzeklis.

Lorensa bija arī pirmā, kura nāca klajā ar sistēmu, kas brīdināja autovadītājus, ka viņa palēnina ātrumu. Risinājums šai darbībai bija pa vadītāja logu pacelts uzraksts “Stop”. Lai gan Lorensa šo nepatentēja, viņa joprojām tiek atzīta par sievieti, kura sniegusi svarīgu ieguldījumu mūsdienu autobūves dizainā.

Berta Benca – “Mercedes Benz” kompānijas pamats

Mūsdienās mēs visi atpazīstam auto zīmolu “Mercedes Benz”. Tā pamatlicējs ir Karls Bencs, taču faktiski par sākotnējo uzņēmuma dibināšanu jāpateicas Benca sievai Bertai, kura ticēja sava vīra spējām. Lai arī Bencs bija pirmais, kas izgudroja un patentēja motorizētu transportlīdzekli, viņam sākotnēji neveicās ar tā pārdošanu. Cilvēki bija visai skeptiski pret šo jaunumu.

Berta Benca un Karls Bencs 1894.gada automobilī Benz Victoria

FOTO: Daimler AG

Lai pierādītu vīram, ka pieprasījums pēc viņa izgudrojuma būs, ka tā ir nākotne un ka vienkārši pietrūkst publicitātes, viņa, ne ar vienu nesaskaņojot, 1888.gada 5.augustā devās braucienā no Manheimas uz Pforcheimu ar “Patent-Motorwagen Model III”.

Tas bija pirmais brauciens ar automobili šādā attālumā, kas noritēja ar savām grūtībām, taču apņēmīgā dāma sasniedza galamērķi un, tieši tā, kā viņa bija iecerējusi, ieguva arī vērienīgu publicitāti.

1

Tajā pašā ceļojumā Berta Benca secināja, ka bremzēšanas sistēmu vajadzētu papildināt ar bremžu uzlikām, lai brauciens būtu ilgāks un komfortablāks.

Margareta Vilkoksa - salona apsilde

Arī salona komforta temperatūras pamatlicēja ir dāma. Pirms diviem gadsimtiem Margareta A. Vilkoksa (Margaret A. Wilcox) izdomāja, kā novirzīt silto gaisu no mašīnas motora atpakaļ salonā, lai sildītu priekšā esošo pasažieru kājas. Izgudrojums savā būtībā bija labs, taču temperatūru nevarēja ne regulēt, ne kontrolēt. Vilkoksa patentēja savu apsildes ierīci 1893.gadā, un šīs dāmas radītā tehnoloģija ir mūsdienu uzlaboto apsildes sistēmu pamats.

Mērija Andersone un Šarlote Brigvuda - vējstikla tīrītāji

Tieši vēsajos, rudenīgajos gada mēnešos spējam novērtēt patieso vējstikla tīrītāju nepieciešamību. Lietus vai sniega laikā, vai vienkārši brīdī, kad uz priekšējā stikla trāpījis netīrums, esam pieraduši, ka loga tīrītāja slotiņas, lietus sensori un citas tehnoloģijas parūpēsies par labu redzamību. Taču tālajā 20.gadsimta sākumā vējstikla tīrītāji bija jaunatklājums. Mērija Andersone (Mary Anderson) 1905.gadā izgudroja pirmos manuālos vējstikla tīrītājus. Pēc divpadsmit gadiem – 1917.gadā - Šarlote Bridgvuda (Charlotte Bridgwood) uzlaboja Mērijas ideju, radot savu risinājumu, padarot vējstikla tīrītājus automātiskus.

Hedija Lamarra, Gledisa Vesta - GPS un WIFI pirmsākumi 

1941.gadā Hedija Lamarra (Hedy Lamarr) un komponists Džordžs Antheils (George Antheil) izstrādāja radio vadības sistēmu militāro alianšu torpēdām. Tajā tika izmantota frekvenču lēkāšanas spektra tehnoloģija, tā samazinot ASS (Vācija, Itālija, Japāna) lielvalstu iejaukšanās draudus torpēdu palaišanas un virzīšanas procesā. Lai gan ASV Jūras kara flote Lamarras izgudrojumu neizmantoja līdz pat 1957.gadam, šī inovācija atrodama mūsdienu bezvadu interneta (Wi-Fi) un Bluetooth signāla tehnoloģiju pamatā.

Hedija Lamarra

FOTO: Pixabay

Laiki, kad šoferis stūrēja un blakussēdētājs centās lasīt karti, palikuši vien blāvas atmiņas. Tagad teju katram telefonā ir kāda GPS lietotne. Mūsdienās neatņemamās tehnoloģijas pirmsākumi meklējami 1950. gados, kad Gledisa Vesta (Dr. Gladys West) izstrādāja tehnoloģiju, kura šobrīd ļauj mums izmantot GPS priekšrocības. Vesta bija viena no vadošajām zinātniecēm, kura strādāja pie Zemes formas matemātiskās modelēšanas. Tas viņai deva iespēju izstrādāt mehānismu, kur ar satelīta palīdzību noteica atrašanās vietu.

Agneta Dalgrēna – rada jaunu pieeju Renault C segmenta spēkratu dizainam

2016.gadā neatkarīgā organizācija “Women And Vehicles in Europe” (WAVE) piešķīra “Gada sievietes” titulu Renault Kadjar, jaunās Renault Megane, Renault Scenic un elektrisko auto (C segmentā) galvenajai dizainerei Agnetai Dalgrēnai (Agneta Dahlgren), kura Renault grupai pievienojās vēl 1991.gadā.

WAVE šo balvu piešķir sievietēm, kuras ar savu karjeras izaugsmi, pašreizējo pozīciju un sasniegumiem var būt iedvesma citām jaunām sievietēm, kuras vēlas kļūt par daļu no auto industrijas. 

Agneta Dalgrēna

FOTO: Publicitāte foto

“Varētu teikt, ka bez Dalgrēnas radošā ieguldījuma vēl 2009.gadā aizsāktā Renault zīmola un dizaina atdzimšana nebūtu iespējama. Tieši viņas pieeja, ka C klases segmentam, kurš ir stratēģiski svarīgs, ir jābūt estētiski pievilcīgam, ne vien praktiskam. Tas pierādās arī Renault Kadjar pārdošanas datos - kopš 2018.gada, kad “Norde” kļuva par Renault oficiālo pārstāvi, Latvijā tikuši pārdoti 124 Kadjar eksemplāri. Dalgrēna zināja, kas ir nepieciešams, – arī ģimenes ar bērniem vēlas estētisku auto,” skaidro pārstāvniecības izpilddirektors Didzis Bremze.

Sarāna Diakite Kaba – jauno modeļu inovācijas, balstoties lietotāja pieredzē

Pirms trīs gadiem – 2017.gadā - WAVE “Gada sievietes” titulu ieguva Sarāna Diakite Kaba (Saran Diakité Kaba), “Groupe PSA” (Citroën un Peugeot ražotājs) eksperte. Sarāna savas darba gaitas “Groupe PSA” sāka 2011.gadā, izveidojot daudznozaru vienību UXCT (User eXperience Cockpit Team) un faktiski jaunu pieeju spēkratu attīstībā, proti, izmantojot tā dēvēto “user experience” pieeju. Proti, jauno auto modeļu attīstība tika balstīta uz to autovadītāju ieradumu analīzi. Sekojot līdzi automašīnas lietotāja darbībām, Serēna un viņas komanda rada jaunos auto modeļus, kuri ir lietotājam draudzīgi. 

“Michelin” riepu eksperte Aņjē Pulbo -  uzlabo riepu drošību un mazina degvielas patēriņu

2018.gadā Eiropas Patentu birojs (European Patent Office) piešķīra “The European Inventor Award” balvu kategorijā “Rūpniecība” franču izgudrotājiem Aņjē Pulbo (Agnès Poulbot) un Žakam Barro (Jacques Barraud) par jaunu riepu protektoru tehnoloģijas izgudrošanu. Jaunatklājuma pamatā ir 3D tehnoloģijas, kas uzlabo riepu sniegumu visā to dzīves ciklā un visās sezonās, turklāt tas arī būtiski samazina degvielas patēriņu un oglekļa dioksīda emisijas. 

Pateicoties šim ieguldījumam, 2019.gadā Aņjē Pulbo saņēma arī “Women And Vehicles in Europe” asociācijas “Gada sievietes” balvu.

Uz augšu
Back