Kaut arī Covid-19 Latvijas iedzīvotājiem piezogas arvien tuvāk un ir arvien vairāk tādu, kuri slimojuši paši, pazīst kādu saslimušo vai kuriem nācies doties pašizolācijā, attieksme pret vīrusu kļūst arvien vieglprātīgāka, liecina pētījumu centra SKDS pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma veiktā aptauja.
LTV "Panorāma" ceturtdien vēstīja, ka no 1000 respondentiem, kas aptaujāti novembrī, vairāk nekā piektdaļa jeb 22,5% atzinuši, ka kādam no viņu tuvāko paziņu loka ir konstatēta Covid-19 saslimšana.
Katram ceturtajam jeb 25% aptaujāto šķitis, ka paši inficējušies,
bet vēl vairāk nekā 56% labi pazīst kādu, kas bijis inficējies. Vēl aprīlī tikai 5% respondentu personīgi pazina kādu Covid-19 slimnieku.
Vienlaikus attieksme pret šo saslimšanu kļūst vieglprātīgāka - tikai puse aptaujāto (49%) Covid-19 uzskata par ļoti bīstamu infekcijas slimību. Šādu viedokli pauduši 51% respondentu, kas ģimenē sarunājas latviešu valodā, bet krievvalodīgo vidū šo infekciju nopietni uztver tikai 46% aptaujāto.
Savukārt 28% uzskata, ka principā Covid-19 nav nekas nopietnāks par "parasto gripu". Šādi uzskata katrs ceturtais aptaujātais jeb 26% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē, un 32% krieviski runājošo.
Gandrīz trešā daļa jeb 31% sprieda, ka Covid-19 ir politiķu un mediju ''uzpūsta ņemšanās”, nevis reāla problēma.
Arī šajā jautājumā novērojamas atšķirības pēc ikdienā lietotās sarunvalodas ģimenē - krietni populārāks šāds viedoklis bijis krievvalodīgo vidū (44%), bet Covid-19 par "uzpūstu ņemšanos" uzskata tikai 23% latviski runājošo.
Šādas uzskatu atšķirības lielā mērā saistāmas ar sašķelto informatīvo telpu, atzīmē raidījums, norādot, ka atšķiras arī informācijas avoti un viedokļu līderi, kuriem cilvēki uzticas.
Respondentiem bija iespēja atzīmēt vairākus atbilžu variantus, tādēļ kopējā procentu summa pārsniedz 100%.
Komentējot izmaiņas sabiedrības attieksmē, SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidroja, ka vieglprātības uzplūds saistīts gan ar to, ka kopš pandēmijas sākuma "visādas blēņas un dumjības saražots nesalīdzināmi vairāk", gan ar atšķirīgu personīgo pieredzi - daži cilvēki saskārušies ar smagiem gadījumiem, bet daudz vairāk ir tādu, kas saskaras ar ļoti vieglu slimības norisi.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis sprieda, ka apstākļus, kad cilvēki meklē vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, izmanto "visa veida dīvaiņi" un sazvērestības teoriju atbalstītāji, mēģinot manipulēt ar viedokļiem un informāciju sava izdevīguma vārdā.
