Prezentēts pētījums "Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu"

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījums "Attieksme pret latviešu valodu un tās mācību procesu" iezīmē gan pozitīvās iezīmes, gan vairākus izaicinājumus latviešu valodas mācību procesā skolās, piemēram, vajadzību uzlabot sadarbību starp skolotājiem un audzēkņiem un nepieciešamību pievērsties mūsdienu aktualitātēm, liecina šodien pētnieku prezentācijā paustais.

Pētnieku grupas vadītāja Sanita Martena uzsvēra, ka pētījumā neviens skolēns neizteica šaubas pret latviešu valodas noderīgumu. Skolēniem gan ne vienmēr ir pozitīva attieksme, kā māca latviešu valodu, ir arī situācijas, kad audzēkņus neapmierina šis process, secināts pētījumā. Piemēram, problēma ir "valodas trauksme", kad skolēns nezina kaut ko valodas gramatikā.

Tāpat pētījumā ir uzklausīti arī audzēkņi ar vai nu vienaldzīgu attieksmi, vai arī pozitīvu skatījumu, ka "man ir visforšākā latviešu valodas skolotāja". Skolotājiem, savukārt pietrūkst profesionālā atbalsta, lai varētu īstenot tādu apmācību, kādu vēlas skolēni, pastāstīja pētnieku vadītāja. Skolēnu motivācijas trūkums mācīties latviešu valodu ir sekas mācīšanas veidiem nevis cēlonis, jo sākotnēji audzēkņiem motivācija ir, pauda Martena.

LVA pārstāve Liene Valdmane pauda, ka aģentūra šo pētījumu organizēja latviešu valodas stiprināšanai un attīstībai. LVA direktors Jānis Valdmanis norādīja, ka ieguvums no veiktā pētījama būs gan ekspertiem, gan vērotājiem jeb interesentiem. Viņš arī akcentēja skolotājus, kuri iznes visu smagumu mācību darbā, lai panāktu, ka skolēni ir motivēti.

LVA galvenā metodiķe Vineta Vaivade pauda, ka pētījums ļaus katram saprast, ko vēlamies un ko nevēlamies mainīt savā darbā. Skolotāju vadītājās stundas, kuras ir ietvertas pētījumā, parādīja, ka tajās ir plašas iespējas arī LVA un visiem interesantiem iegūt jaunas zināšanas valodas apmācībā, akcentēja Vaivade. Viņa savā runā arī uzskaitīja skolas, kā arī akadēmiskās jomas pārstāvjus un pētniekus, kuri piedalījās pētījuma izstrādē.

Martena pastāstīja par pētījuma metodēm, gan uzdotajiem jautājumiem anketās, gan fokusgrupām, kurās skolēnu viedoklis tika uzklausīts sarunās. Viņa arī norādīja uz izaicinājumiem pētījuma veikšanā, kad tā izstrādātājiem nenācās viegli strādāt ar "datu jūru".

Pētniece Solvita Berra jautājumā par skolotāju un skolēnu atbildēm norādīja, ka ir atbalsts netipiskiem mācību veidiem un strādāšanai darba grupās. Starp abām grupām gan atšķiras, kas ir svarīgākais mācību procesā, piemēram, skolēniem svarīgākas ir dažādās pieejas mācībās, savukārt skolotāji norāda, piemēram, arī uz gramatikas iemācīšanos. Abas šīs lietas ir minējuši gan audzēkņi, gan pedagogi, taču atšķiras to novietojums prioritāšu uzskatījumā, izrietēja no Berras skaidrotā.

50% no aptaujātajiem skolotājiem uzskata, ka latviešu valoda ir sarežģīta, un šis uzskats arī ietekmē mācību norisi, pastāstīja pētniece. Savukārt audzēkņi vēlas saprast atsevišķu valodas likumu praktisko pielietojumu un analizējamo tekstu nozīmi dzīvē, secināms no Berras paustā.

Pētnieks Miķelis Grīviņš cita starpā norādīja, ka pētījuma fokugrupas sarunās iezīmējās arī runa par "norautām stundām" dažādu iemeslu dēļ, tajā skaitā dažādu ārēju notikumu dēļ, kas ietekmē mācību procesu. Skolēni arī apšauba tēmas un metodes, tāpēc skolotājiem ir jāsagatavojas, vai nu pamatojot savas izvēles, vai arī izvēloties, piemēram, cita veida tekstus, ar ko strādāt stundās. Grīviņš arī pievērsās jautājumam par sadarbību starp skolotāju un audzēkņiem, kur ir iespējams virzīties uz saziņas uzlabošanu, jo abas puses izprot viena otras motivāciju. 

Vaivade, runājot par pētnieku perspektīvu, akcentēja, ka vairākos gadījumos ir redzama ļoti pozitīva sadarbība mācību darbā un pēc stundām audzēkņi slavē skolotājus par to, kas ir iemācīts. LVA galvenā metodiķe norādīja, ka pētījumā redzamas atšķirīgas stundas, gan tādas, kur skolotājs tikai "nober" mācību vielu, bet ir arī tādas, kur notiek pedagoga un audzēkņu sadarbība. Lai būtu panākumi, skolotājiem ir jāsaprot sava darba nozīmība, kā arī būtu jāspēj runāt par mūsdienu aktualitātēm, pauda Vaivade.

Kā ziņots, LVA laika posmā no 2017. līdz 2020.gadam veica vērienīgu pētījumu, kura mērķis bija izzināt skolotāju un skolēnu attieksmi pret latviešu valodas mācību procesu - kā tas norit un kā tam vajadzētu noritēt, kas kavē un kas veicina latviešu valodas apguvi.

Pētījuma sagatavošanā, veikšanā un datu apstrādē piedalījās arī Gunta Kļava, datu apstrādē piedalījās Baldones vidusskolas skolotāja Dzintra Knohenfdelde, bet stundu vērošanā kopā ar pētnieku grupu piedalījās Diāna Laiveniece, Elita Stikute, Inita Vītola, kā arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studentes Laine Riekstiņa, Amanda Dzērvīte, Diāna Žilinska-Ivanova un Liepājas 15. vidusskolas skolotāja Agnese Laškova.

Uz augšu
Back