Tiesājas par "Rail Baltica" trases novietojumu Vitrupes un Salacas ielejās

Balons ar "Rail Baltica" uzrakstu. Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Augstākā tiesa (AT) nākamnedēļ, 26.novembrī, vērtēs lietu par "Rail Baltica" trases novietojumu Latvijā.

Ministru kabinets 2016.gada 24.augustā akceptēja Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas "Rail Baltica" būvniecību.

Pieteicēji - biedrība "Latvijas zeme, daba, tauta", Vīva Ieviņa, Mārtiņš Strazds, Oskars Zirnis un Ģirts Bisenieks - pārsūdzēja šo rīkojumu daļā par akceptētās trases izvietojuma noteiktu posmu, uzskatot, ka tas izvietojams citādi.

Pieteicēju galvenie iebildumi ir, ka, izvietojot trasi plānotajā vietā, tiks skarta dabas lieguma "Vitrupes ieleja" teritorija, aizbērta Vitrupe, ietekmējot zivju resursus, kā arī paredzētā līnija šķērsos dabas parku "Salacas ieleja", kas ir "Natura 2000" teritorija.

Tāpat pieteicēji uzskata, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir pārkāptas sabiedrības līdzdalības tiesības. Pieteicēji ir apstrīdējuši Vides pārraudzības valsts biroja un Ministru kabineta lēmumus.

AT Administratīvo lietu departaments 26.novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums tika noraidīts.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Uz augšu
Back