Liene Kupča: Lai izveidotu efektīvu veselības datu e-sistēmu, ir jādefinē īstā problēma

FOTO: Shutterstock

Veselības aprūpes nozarē netrūkst lielu izaicinājumu arī bez šībrīža lielākās aktualitātes – globālās pandēmijas. Iedzīvotāju novecošanās, dzīves ilguma pieaugums, hroniskās un ilgstošās slimības, kā arī pavirša dzīvesveida sekas ir tikai daļa no problēmu cēloņiem, kurus gandrīz visas pasaules valstis mēģina risināt ar allaž nepietiekamiem finanšu, tehnoloģiskajiem un cilvēkresursiem.

 Pakalpojuma dizaina stratēģes Lienes Kupčas viedoklis:

Vienlaikus zinātne un tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka apsteidz un pārsniedz spēju atrisināt šīsdienas problēmas ar tiem pašiem līdzekļiem un pieeju, kāda tā bijusi līdz šim.

1

Cilvēkcentrētas plānošanas pieejas – dizaina domāšanas un pakalpojumu dizaina aktualitāte pieaug ar katru dienu, jo ikviens no mums – pacients, ārsts, klients, vadītājs, darbinieks – gaida veiksmīgi īstenotas un faktiski pieredzamas pārmaiņas arī veselības aprūpes nozarē un tās daudzajos saskarsmes punktos. Lai risinātu problēmas ar pacientu datu pārvaldību un jaunas, efektīvas stratēģijas izveidi, neizbēgami ir jāraugās dizaina domāšanas un tajā lietoto mehānismu virzienā, kas ir viens no 26. novembrī notiekošā tiešsaistes samita “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring” stūrakmeņiem.

Izpētē, nevis pieņēmumos un spekulācijās balstīti lēmumi

Gudrs un iekļaujošs skatījums uz digitalizāciju nav par haotisku un tehnisku e-pakalpojumu attīstīšanu, bet par to, kā sniegt visām ieinteresētajām pusēm nepieciešamu, lietojamu un funkcionējošu pakalpojumu. To nepieciešams savstarpēji integrēt tā, lai mūsu visu dārgākais resurss – laiks – nebūtu jāvelta neērtu pakalpojumu lietošanā un uzlabošanā, bet lai šie risinājumi palīdzētu fokusēties uz pamatuzdevumu.

Dizaina domāšana ir instruments, lai radītu izpētē un visu lietotāju vajadzībās balstītus pakalpojumus un tos sistēmiski un sistemātiski vadītu. Dizaina domāšana nav jālieto vien kā burvju nūjiņa, lai saglābtu disfunkcionālus fiziskus vai e-pakalpojumus, neefektīvus procesus vai attiecības starp organizācijām. Cilvēkcentrēta pieeja izgaismo ne vien pacienta vajadzības un gaidas, bet arī pakalpojuma iekšējās struktūras, tostarp ārstu, medicīniskā klīnikas personāla, arī tehnoloģiju speciālistu vajadzības un darba procesus. Tā ietekmē procesus un rosina pārmaiņas organizāciju iekšienē – lēmumu pieņemšanā, iekšējā sadarbības kultūrā, zināšanu veidošanā un uzkrāšanā, regulējumā, noteikumos un visa veida pakalpojumu īstenošanā.

Birokrātiski klupšanas akmeņi un klusēšanas zelta tradīcija

Realitāte, kurā daudzi sarežģīti IT pakalpojumi un sistēmas tiek finansētas no ES fondu programmām, ir ienesusi arī virkni neveselīgu prakšu, ieskaitot birokrātiskus procesus un radījuši formālā izpildījumā, ne jēgpilnās vajadzībās balstītus risinājumus. Iespējams, arī laika trūkuma dēļ, veidojot jau daudziem pazīstamo e-veselību, pēc būtības ir izpalikusi izpētes, lietotāju vajadzību izziņas fāze – tas, kādas ir dažādo lietotāju vajadzības, zināšanas, uztvere un daudzo IT sistēmu, pakalpojumu savstarpējās mijiedarbības.

Strādājot ar pakalpojumu dizaina un dizaina domāšanas projektiem bieži var novērot, ka mums nereti trūkst spējas definēt, kādu tieši problēmu pakalpojums risina. Problēmas, uzdevuma definēšana arī ir daļa no izpētes fāzes – tā nāk no lietotāju vajadzību empātiskas izziņas, kartēšanas, grupēšanas. Tie ir pirmie soļi dizaina domāšanā. Visbiežāk e-pakalpojumu izstrādātājiem un attīstītājiem ir zināšanas un izpratne par

tehniskajiem risinājumiem, bet izpratnes par lietotāju un kādu problēmu pakalpojums īsti risina, ar ko tas vēl ir saistīts – nav un netiek plānoti nedz laika, nedz finanšu resursi šīs izpratnes iegūšanai.

No strupceļa uz lielceļu. Digitalizācijas maršruts un līkloči

Latvijas kontekstā vēl viena novērota problēma ir tā, ka ikkatrā veselības aprūpes posmā ir neskaitāmas mikrosistēmas. Pakalpojumu vai procesu digitalizācija nereti paliek vienkāršotā līmenī – piemēram, tiek digitalizētas analogas veidlapas, kuras ievada dokumentu apmaiņas sistēmās, nevis strukturētās datubāzēs. Rezultātā pacients joprojām ir pats savas informācijas transportētājs tāpat kā savulaik, kad visa informācija glabājās klīnikas kartītē. Informācijas aprites neesamība veicina dubultus izmeklējumus dažādās iestādēs, jo pacients savas neziņas un cilvēciski saprotamā stresa dēļ izmanto iespēju pierakstīties uz dārgiem izmeklējumiem tur, kur tuvāka rinda, un veic tos dubultā, kad kārta ir pienākusi. Diemžēl klīnikas vislielāko uzmanību velta tam, lai digitalizētu un maksimāli operatīvi ievadītu sniegto pakalpojumu kodus norēķinu procesam ar Nacionālo veselības dienestu, nevis pilnveidotu pacienta (un viņa datu) ceļa procesu vai efektīvu klīnikas resursu plānošanu un vadību ārstiem, personālam pieredzamā līmenī.

Fragmentētā pieeja digitalizācijai ir radījusi situāciju, kurā augsti kvalificēti speciālisti, izcili ārsti dažāda veida e-dokumentācijas aizpildei ik nedēļu velta līdz pat sešām stundām. Šobrīd, piemēram, onkologi, ķīmijterapeiti šo pienākumu lielākoties veic ārpus sava darba laika vai uztic to rezidentiem; pēc tam klīniku statistiķi un datu apstrādes operatori atbilstoši noteiktiem drošības un kvalitātes standartiem pārbauda reģistrētās formas un nodod datus tālāk. Jāpiebilst, ka projekta priekšizpētē intervētie ārsti uzsvēra, ka šobrīd onkoloģiskās statistikas dati nav īsti pielietojami ārstniecības procesa kvalitātes, terapijas izvērtēšanai, jo to pieejamība, datu profils, apjoms un kvalitāte nav pietiekama, tie kalpo tikai statistikas funkcijai.

Attīstot un pilnveidojot e-veselības sistēmu, ļoti liels uzdevums ir panākt skaidru ietvaru un atbildību par datu izmantošanu zinātnē un klīniskajos pakalpojumos, kā arī par personas datu aizsardzību. Lai izveidotu veiksmīgu, funkcionējošu e-veselības sistēmu, ir nepieciešams iedziļināties, saprast un definēt problēmu un galveno sistēmu lietotāju vajadzības, izprast datu kopas un to ceļus dažādās iestādēs un kanālos, veikt sistēmu kartēšanu.

Sperot soli šajā virzienā, 26. novembrī norisināsies tiešsaistes samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”, kuru organizē Veselības ministrija, Nacionālais veselības dienests un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā ar partneru atbalstu. Samita mērķis ir aktualizēt nepieciešamību pēc efektīvas, uz pacientu orientētas veselības aprūpes datu stratēģijas, iegūt praksē balstītus ieteikumus un palīdzēt ar virzību tās izveidē un ieviešanā Latvijā. Samitā piedalīsies dažādi vietēja un starptautiska līmeņa veselības nozares speciālisti un līderi, un tā ietvaros tiks diskutēts par aktuālākajām veselības aprūpes sistēmas vajadzībām, ko šobrīd sevišķi izgaismo globālā pandēmija, pievēršoties uz datiem balstītas veselības aprūpes sekmēšanai. Samita programma un bezmaksas reģistrācija pieejama TE

Uz augšu
Back