Vācijā valdība nepārņem varu un neplāno piespiedu vakcināciju (10)

Vācijas Bundestāgs 18.novembrī izskatīja un pieņēma izmaiņas likumā par infektoloģisko aizsardzību, kas dos federālajai valdībai lielākas tiesības noteikt ierobežojumus epidemioloģiskās drošības dēļ un mazinās iespējas apstrīdēt tiesās reģionāli noteiktos pasākumus. Pie Brandenburgas vārtiem un ārpus parlamenta ēkas notika plaši protesti, tajos savainojumus guva desmit policisti un vairāki simti demonstrantu tika aizturēti. 

Kāds Facebook ieraksts vēsta: 

“Vācijas Bundestāgs šodien nobalsoja par izmaiņām jeb papildinājumu Infekcijas aizsardzības likumā, kas politiskajai elitei dod neierobežotu varu attiecībā uz darbībām ar cilvēku veselību un dzīvību, tiesībām ierobežot un aizliegt uzņēmējdarbību, aizliegt brīvi pārvietoties un dzīves vietas neaizskaramību. Tiek uzskatīts, kā šis likums tika steidzamā kārtībā pieņemts, lai īstenotu politiskās elites un farmācijas intereses attiecībā uz piespiedu vakcināciju ar policijas un armijas palīdzību, kā arī jaunās normalitātes ieviešanu un uzturēšanu. Situācija tiek salīdzināta ar 1933. gada notikumiem, kas atvēra vārtus nacionālsociālistiskās valsts zvērībām.”

Ierakstā uzskaitītos apgalvojumus savā retorikā izmantojuši Vācijas galēji labējās partijas AFD jeb Alternatīva Vācijai politiķi un citi, kas iebilst pret pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Šī ir trešā reize, kad parlaments papildina likumu. Pirmā bija šogad martā jaunā koronavīrusa izplatības sākumā, otrā – šogad maijā. Izmaiņas ļaus valdībai noteikt pieļaujamo cilvēku skaitu sabiedriskās vietās, pieņemt ceļošanas, kultūras, sporta un atpūtas pasākumu ierobežojumus. Proti, tajās pašās jomās, kas jau tika regulētas pavasarī un daudzviet Covid-19 izplatības dēļ tiek regulētas joprojām, raksta Vācijas faktu pārbaudītājs Correctiv. Vācijas Veselības ministrija skaidro, ka valdība lēmumus likumā paredzētajās jomās var pieņemt tikai tad, ja parlaments izsludina attiecīgu epidemioloģisko situāciju, turklāt likumdevējs jebkurā brīdī to atkal var mainīt. 

Likumprojekts gatavošanas laikā patiesi saņēmis daudz kritikas un ir izskanējuši salīdzinājumi ar 1933.gadā Reihstāga pieņemto ārkārtas pilnvaru likumu, ar kuru tika dota vara Ādolfa Hitlera valdībai un bruģēts ceļš uz viņa diktatūru. Tas ir arī viens no AFD izmantotajiem saukļiem sociālajos tīklos. Vācijas mediju aptaujātie vēsturnieki un juristi šo salīdzinājumu nosaukuši par demagoģisku, jo infekcijas ierobežošanas likums neatceļ demokrātiju, ir spēkā tikai uz laiku un konkrētā jomā, un parlaments valdības tiesības jebkurā brīdī var atkal ierobežot.

Tāpat nav nekāda pamata apgalvojumiem, ka Vācijā tiek gatavota piespiedu vakcinācija. Veselības ministrs Jenss Špāns ir vairākkārt sacījis, ka obligātas vakcinēšanās Vācijā nebūs.

To, ka jaunais likums “atceltu visas civiliedzīvotāju pamata tiesības”, raksta vēl kāds Facebook lietotājs. Viņš ierakstā dalās ar protestu foto un video, norāda, ka policija vēršas pret mierīgajiem iedzīvotājiem, turklāt Berlīnē esot “izslēgts internets”. Ar šo ierakstu dalījušies 2,6 tūkstoši cilvēku. 

Tīmeklī nav atrodami uzticami avoti tam, ka Berlīnē būtu atslēgts internets. Arī vairāki cilvēki komentāros pie ieraksta norāda, ka dzīvo Berlīnē un internets nav bijis atslēgts. 

Policija patiesi izmantoja ūdens metējus un piparu gāzi. Taču tas darīts, mēģinot apturēt agresīvākos protestētājus, kas likumsargus apmētājuši ar akmeņiem, petardēm un pudelēm, raksta Vācijas medijs Die Welt. Atbildīgās iestādes policijas rīcību vēlāk atzinušas par samērīgu.

Oktobra beigās Vācija ieviesa daļēju karantīnu, tomēr slimības izplatība aug, un kanclere Angela Merkele izteikusies, ka atbalstītu stingrākus ierobežojumus.