Iemesli, kādēļ simtiem uzņēmumu visā pasaulē nāksies maksāt nodokli "par tīru gaisu" (10)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Jaunais regulējums Eiropā, kas paredzēts kaitīgo izmešu mazināšanai, daudziem uzņēmumiem var izmaksāt vairākus desmitus un pat simtus miljonu gadā. Lielākie riski būs kompānijām, kas neizprot standartus saistībā ar kompānijas darbību sociālās un vides atbildības jomās, tādējādi pastāv risks, ka daudzas kompānijas visā pasaulē maksās "nodokli par tīru gaisu". 

Kā vēsta izdevums “Forbes” pēc zviedru skolnieces Grētas Tūnbergas slavenās uzstāšanās ANO tribīnē 2019. gadā, kad izskanēja slavenā frāze “Kā jums nav kauna?”, daudziem kļuva skaidrs, ka jau ļoti drīz būs gaidāms jauns tirdzniecības karš.

Un tā tik tiešām notiek – ir sasprindzinājums starp divām lielvarām, ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienība noteikusi, ka ne vēlāk kā no 2023. gada Eiropas Savienība noteiks muitas nodokli ogleklim. Respektīvi – papildu muitas tarifu tiem importētājiem, kas, pēc Eiropas Savienības domām, negatīvi ietekmē Zemes atmosfēru.

Mērķi ir miermīlīgi, taču runā par karu

Ikvienam karam ir savs iemesls. Rūpes par planētas nākotni ir tieši šāds iemesls. Un šoreiz galvenā cīņa ir pret oglekļa izmešiem, kas ir kaitīgi atmosfērai. Savukārt šis iemeslu kopums ir sakne jau dziļākām ekonomiskajām problēmām – Eiropas ekonomika cieš no augsta jauniešu bezdarba, it īpaši migrantu vidū.

Tieši tāpēc regulējums paredz piespiest importētājvalstis maksāt Eiropas Savienībai papildu summu, lai tā varētu veiksmīgi pārkārtot savas industrijas un sākt risināt dažādas problēmas.

Respektīvi – videi draudzīgākas nozares tiks finansētas ne tikai no Eiropas pašas, bet no visas pasaules līdzekļiem.

Vai šāds Eiropas Savienības lēmums ir pārsteigums? Nē. Ekoloģijas retorika ekonomiskā spiediena izdarīšanai notika jau iepriekš. Eiropas oglekļa nodokļa sistēma paredz, ka valstīm, kas nespēj nodrošināt videi draudzīgāku sektoru veidošanu, būs jāmaksā vairāk naudas par preču importu. Paredzams, ka nodoklis būs 25 eiro par katru CO2 izmešu tonnu.

Kuras valstis tiks skartas? Galvenokārt lielāki nodokļi būs jāmaksā Ķīnas, ASV un Indijas piegādātājiem, tāpat tas attieksies arī uz Krievijas uzņēmumiem. Paredzams, ka šāds nodoklis Eiropas Savienības ekonomikai varētu nest vismaz 15 miljardu eiro lielu ekonomisko pienesumu.

Ko uzņēmumiem un trešajām valstīm darīt, lai nodoklis nebūtu jāmaksā? Pēdējo gadu laikā ļoti svarīgu lomu biznesa pasaulē spēlēja tā saucamā ekoloģijas, sociālā un korporatīvās vadības kvalitātes sistēma (ESG), kas demonstrēja ne tikai finanšu rezultātus, bet arī to, kā uzņēmumi darbojas ekoloģijas un sociālās atbildības jomā. Vairākās trešajās valstīs, kas robežojas ar Eiropas Savienību, piemēram, Krievijā un Ukrainā, vairāki uzņēmumi tik tiešām ir sākuši atskaitīties ne tikai par finanšu rezultātiem, bet arī par paveikto citās jomās.

Problēma ir tajā, ka šāda veida pārskatiem nav vienotas formas, tāpēc nereti tos nav iespējams savā starpā salīdzināt un

nav iespējams saprast, kā trešās valsts uzņēmums tiek galā ar ekoloģiskajiem un sociālajiem jautājumiem salīdzinājumā ar saviem konkurentiem Eiropā.

Tieši tas nereti arī traucē trešo valstu uzņēmumiem piesaistīt investorus, jo pārskatu  sistēma ir ļoti nesakārtota.

Līdz ar to valstīm un uzņēmumiem var nākties maksāt lielāku nodokli arī tad, ja visas ekoloģiskās prasības ir ievērotas, taču trūkst atbilstošas dokumentācijas. Tas gan var kalpot kā iemesls, lai ieviestu vienotu dokumentācijas standartu, kas ļaus legāli izvairīties no nodokļa maksāšanas Eiropas Savienībai.

Savukārt “Financial Times”, atsaucoties uz CFA institūtu, vēsta, ka šāda regula patiesībā apgrūtina ilgtspējīgas politikas ieviešanu visai pasaulē.

Nereti rodas situācijas, kad investori pieprasa vairāk informācijas par riskiem saistībā ar ESG noteikumu izpildi. Tomēr vienotu standartu trūkums nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem īpaši nav skaidrs, ko šāds regulējums vispār nozīmē.

Globālā organizācija CFA ir tā, kas cenšas radīt kādus vienotus standartus, lai ESG principu ieviešana būtu daudz efektīvāka un saprotamāka, jo “šāda veida regulām nav jākļūst par papildu ienākumu avotu kāda politiskā bloka ekonomikai, jo tam ir jādarbojas klimata labā”.

Vašingtonā esošais Investīciju kompāniju institūts, kura biedriem ir vairāk nekā 26 triljonu dolāru vērti aktīvi, norāda, ka “šis brīdis acīmredzot nav piemērotākais globālu standartu ieviešanai”.

Eiropas un ASV politikas veidotāji jau pašlaik ir nostājušies uz atšķirīgām vides aizsardzības politikas takām.

Kamēr Eiropas Savienība atbalsta nodevas, kas jāmaksā piesārņojumu radošiem uzņēmumiem, ASV stingri iestājas pret šāda veida politiku un uzskata, ka “ESG politika kopumā rada jauna tirdzniecības kara draudus”. Tiesa gan, daudzi uzskata, ka jaunā prezidenta Džo Baidena administrācija varētu ar lielāku izpratni uztvert ESG politikas ieviešanu.

Francijas – Beļģijas aktīvu pārvaldības uzņēmums “Candriam” norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt stingrus standartus, lai tas tik tiešām nav “nodoklis par tīra gaisa izmantošanu”.

CFA industriālo standartu nodaļas direktors Kriss Fidlers pauž, ka viņa pārstāvētais institūts neatkāpsies un turpinās uzstāt uz globālu standartu izveidi, lai palīdzētu ne tikai klimatam, bet arī investoriem un uzņēmumiem izvairīties no jauna tirdzniecības kara, kas varētu notikt neapdomīgu nodokļu dēļ.

“Ir ļoti slikta situācija, kad daļa no tirgiem neko nesaprot no ESG prasībām, tāpēc tiem būs jāmaksā nodoklis, lai arī varbūt prasības teorētiski ir izpildītas. Mēs uzskatām, ka tas ir mūsu pienākums – radīt globāla mēroga standartus, lai viss notiktu pēc labākās sirdsapziņas un ētikas principiem,” saka Fidlers.

CFA paredz, ka nākamais standartu melnraksts būs publicēts 2021. gada maijā, un, kā institūta pārstāvji norādījuši “Financial Times”, tā būs laba iespēja kārtējai diskusijai un sarunu progresam par to, lai nodokļa piemērošana būtu taisnīga.

“Mēs, protams, apzināmies to, kādi izaicinājumi ir kompāniju menedžeriem, kad regulas ir ļoti nesaprotamas. Tieši tāpēc mums laika gaitā ir jārada jauni standarti, kas ļaus tuvināt ne tikai valstis, bet arī investorus un mudinās arī pašus uzņēmumus tiekties pretim “zaļākam dzīvesveidam”, tādējādi piesaistot vairāk naudas un nemaksājot nodokli par gaisu,” noslēdz Fidlers.

Komentāri (10)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu