Pašvaldības, maksājot atalgojumu saviem sociālajiem darbiniekiem, nav sasniegušas maksimālos likumā pieļautos griestus, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja labklājības ministra Ramona Petraviča (KPV LV), komentējot sociālo darbinieku pēdējā laikā pausto neapmierinātību ar zemo atalgojumu un citiem apstākļiem.
Petraviča atgādināja, ka sociālajiem darbiniekiem atalgojumu maksā pašvaldības. Vienlaikus Labklājības ministrija (LM) esot rosinājusi Valsts kanceleju, aktualizējot amatu katalogu, pārskatīt arī mēnešalgas darbiniekiem, kas veic sociālo darbu. Tāpat ministrija esot nākusi ar priekšlikumiem pilnveidot attiecīgo amatu aprakstus.
Politiķe noraidīja sociālo darbinieku paustos pārmetumus, ka ministrija ar viņiem nesarunājas. Viņa uzsvēra, ka ir izveidota Sociālo darbinieku sadarbības padome, kas tiekas vienreiz ceturksnī, un visi šīs padomes paustie ieteikumi arī tiekot ņemti vērā. "Tās nav formālas sarunas," uzsvēra ministre.
Vaicāta, kāpēc tad, viņasprāt, pēdējā laikā no sociālo pakalpojumu sniedzēju puses ir tik asa reakcija pret ministrijas līdzšinējo darbu un komunikācijas stilu, Petraviča minēja, ka tas varētu būt saistīts ar faktu, ka tieši šajā laikā tiek veidots valsts nākamā gada budžeta plāns. "Iespējams, tā komunikācija nav bijusi tik strauja, jo, pieņemot budžetu, tā laika tur bija patiešām ļoti maz, lai arī apspriestos, bet, neraugoties uz to, viņi tika aicināti un ar viņiem tika runāts," sacīja amatpersona.
Viņa rezumēja, ka nolūkā meklēt risinājumus sociālo darbinieku paustajām problēmām vajadzētu sēsties pie sarunu galda ar Latvijas Pašvaldību savienību. "Šobrīd LM drīzāk var būt kā tāds vidutājs starp sociālajiem darbiniekiem un pašvaldību," norādīja Petraviča, piebilstot, ka ministrija patlaban gatavo atbildes un skaidrojumus uz sociālo darbinieku iesniegtajiem jautājumiem un pārmetumiem.
Kā ziņots, pirmdien labklājības ministrei Petravičai un LM valsts sekretāram, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) nosūtīta 15 vadošo sociālo pakalpojumu nozares nevalstisko organizāciju parakstīta vēstule, kurā pausta neapmierinātība ar LM līdzšinējo darba un komunikācijas stilu.
Ministrijai tiek pārmests par stratēģisku lēmumu virzīšanas vilcināšanu un nozares neiesaistīšanu strīdīgās situācijās. Vienlaikus organizācijas pauž neapmierinātību par nozares organizāciju neiesaistīšanu būtisku lēmumu pieņemšanā.
Lai arī organizācijas nenoliedz komunikācijas platformu esamību, piemēram, Sociālo pakalpojumu attīstības padomē, Sociālā darba speciālistu sadarbības padomē un darba grupās, tās norāda, ka sadarbība tajās bieži vien ir formāla, turklāt LM vadības rīcība vairākkārt esot bijusi nedemokrātiska un neatbilstoša labai pārvaldībai.
Tāpat nozares organizācijas kritiski vērtē LM vadības spēju aizstāvēt gan sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju, gan nozarē strādājošo intereses.
Kā ziņots, 19.novembrī pie Saeimas, LM un zibakciju veidā arī citās Latvijas pašvaldībās notika sociālo darbinieku sapulces par sociālā darba profesijas nozīmīguma aktualizēšanu un neapmierinātības paušanu pret Finanšu ministrijas un LM organizāciju ieskatā nedemokrātisko un labai pārvaldībai neatbilstošo rīcību. Trijās sapulcēs Rīgā, un vairāk nekā desmit zibakcijās visā Latvijā, kopumā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku.
Reaģējot uz minētajām sapulcēm, LM paziņoja, ka izvērtēs protestējošo paustās nostājas un tuvākajā laikā aicinās nozari uz sarunām. Ministrijas pārstāvji saņēma arī rakstiski noformētu sapulces dalībnieku viedokli un vienojās ar sapulces dalībniekiem, ka tuvākajā laikā to izvērtēs un aicinās pie kopīga sarunu galda.
