Laukos ģimenes ārstiem vajadzīga palīdzība, lai aprūpētu pacientus

FOTO: Zumapress/Scanpix, Privātais arhīvs

Ģimenes ārsti, it īpaši laukos, joprojām strādā kā “ierakumu pirmajās rindās”, jo saskaras gan ar neatrisinātām sociālām problēmām, gan birokrātisko slogu, gan cilvēcisku “ko darīt”, ja māte ar septiņiem bērniem, kas dzīvo “nekurienes vidū”, jāsūta uz Covid-19 testu, bet privātā transporta ģimenei nav.

Laukos ārstu trūkst, un 75% no viņiem ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Līdz ar to dakteriem ir bail saslimt pašiem un inficēt tuviniekus. Tomēr pacientu aizvien ir daudz - lielākajās praksēs klātienē jāpieņem pat 50 cilvēki dienā. Vēl kāda problēma: pacienti netiek pie ārsta, jo daudzviet laukos sabiedriskais transports kursē reti. Ja kādreiz kaimiņi un radi kooperējās, viens otru aizvedot pie ģimenes ārsta, tagad apslimušajam jākuļas pie daktera pašam. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, ģimenes ārsts no Staļģenes Ainis Dzalbs uzskata, ka pandēmijas apstākļos transportu saviem iedzīvotājiem jānodrošina pašvaldībām. Tas jārisina un steidzami. Slimniekus ar hroniskām kaitēm ārsts sekmīgi var konsultēt pa telefonu, bet jaunu saslimšanu gadījumos vajadzīga klātienes vizīte.

Īpaši ģimenes ārsts ir nobažījies par onkoloģijas riskiem, jo daži nokavēti mēneši var būt izšķiroši. 

“Manā praksē bija gadījums, kad saslima 7 bērnu ģimene. Visiem, ieskaitot māti, sāpēja kakls, bija paaugstināta temperatūra. Potenciāli pastāvēja koronovīrusa risks. Kā mēs šo problēmu risinām laukos, nekurienes vidū, ja ģimenei nav sava transporta? Es varu mātei pa telefonu pateikt, ka viņai jāzvana un jāpiesakās Covid-19 testam. Pirmkārt, viņa ar bērniem tur nevar nokļūt, otrkārt, ja brauktu ar sabiedrisko transportu, apdraudētu pasažierus. Kāds ir variants? Turpinot sarunu, saprotu, ka indikāciju mājas vizītei nav, jo neviens nav tik sliktā stāvoklī, ka nevarētu pārvietoties. Līdz ar to nonākam strupceļā.

Tomēr lauku ģimenes ārsts vienmēr kaut ko izdomā.

Šajā gadījumā uzvilkām aizsargtērpus un braucām mājas vizītē, paskatījāmies bērnus, aizdomīgākajiem uz vietas paņēmām Covid-19 testu, ko patiesībā nevarējām darīt, jo ģimenes ārsts var testēt tikai asimptomātiskus pacientus (veselus pirms operācijas). Dažkārt tas, ko darām, ir balstīts mūsu altruismā un iniciatīvā. Saprotu, ka valsts visus gadījumus nevar paredzēt, bet šis gadījums rāda, ka mums vajadzīga palīdzība, lai pandēmijas apstākļos nodrošinātu pacientu aprūpi.”

Pilnu interviju ar ģimenes ārstu Aini Dzalbu lasiet TVNET 26.novembrī.

Uz augšu
Back