Ungārijas un Polijas premjeri apspriedīs ES budžetam uzlikto veto

Kā ziņots, Ungārija un Polija pagājušajā nedēļā uzlika veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Abas valstis iebilst pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu. Orbāns šo nosacījumu ir nodēvējis par politiski motivētu ieroci un saskata tajā šantāžu, kas vērsta pret valstīm, kas noskaņotas pret imigrāciju.

"Tikšanās dienaskārtība, domājams, iekļaus MFF (daudzgadu finanšu shēmu), jo Polija un Ungārija grasās saskaņot nostāju sarunās par ES budžetu," tviterī pavēstīja Polijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

To, ka ceturtdien Budapeštā plānotas sarunas starp Moravecki un Orbānu, apstiprināja arī Orbāna preses pārstāvis.

Moraveckis pēc veto uzlikšanas paziņoja, ka "Eiropas oligarhija" mēģina iebiedēt vājākās ES valstis.

ES līderi mēģina pārliecināt Moravecki un Orbānu atcelt veto, kas novedis bloku jaunā krīzē, apdraudot kopīgos centienus cīnīties ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Lai gan veto nebija liels pārsteigums, Polijas un Ungārijas nostāja ir saniknojusi ES partnerus, no kuriem daudzi nepacietīgi gaida palīdzību no ES Covid-19 krīzes tautsaimniecības atveseļošanas paketes.

Taču likuma varas principu ievērošana ir ļoti sensitīvs jautājums Polijā un Ungārijā.

Pret Ungāriju un Poliju Eiropas Komisija (EK) ir ievadījusi pārkāpuma procedūras par ES demokrātijas standartu neievērošanu, kas, pēc Briseles domām, apdraud tiesu un mediju neatkarību.

"Ir iespējami daudzu veidu risinājumi, tas ir tikai jautājums par politisko gribu," piektdien intervijā radio sacīja Orbāns.

Ir vairākas alternatīvas izejai no strupceļa, "kas ir pieņemamas Ungārijai un Polijai, kur izšķirošie ir tiesiskie aspekti, nevis politiskais vairākums", viņš piebilda.