Visi Baltijas mediju uzņēmumi Covid-19 krīzes laikā gada pirmajā pusē cieta no būtiska reklāmas ieņēmumu krituma, taču vienlaikus pieauga pieprasījums pēc informācijas un ziņām. Lai gan problēmas, ar kurām mediji saskārās, bija līdzīgas, pieejas to risināšanai katrā valstī nedaudz atšķīrās, lielā mērā mediju atšķirīgās finanšu situācijas dēļ, liecina jaunākais Baltijas mediju pētījums "Baltic Media Health Check".
Problēmas vienas, risinājumi atšķirīgi: kā Baltijas mediji cīnījās Covid krīzes laikā
Sarūkot mediju ieņēmumiem, izmaksu samazināšana bija neizbēgama, un tā ietekmēja arī mediju darbiniekus, kuru algas daudzviet tika samazinātas uz laiku vai arī pastāvīgi. Taču
Lietuvā vairāk mediju uzņēmumu nekā Latvijā vai Igaunijā krīzes laikā apņēmās nesamazināt darbinieku algas un neatlaist darbiniekus.
Lietuvas mediju uzņēmumi ir pelnošākie Baltijas valstīs, un to uzkrātās rezerves šajā krīzes situācijā kalpoja kā drošības spilvens. Neraugoties uz to, arī Lietuvas mediju uzņēmumi nevarēja izvairīties no izdevumu samazināšanas un meklēja iespējas ietaupīt citur.
Igaunijā savukārt Covid-19 krīze paātrināja mediju uzņēmumu digitālo transformāciju, attīstot darbinieku digitālās prasmes, kā arī īstenojot dažādus attīstības projektus uzņēmumos. Tāpat krīze veicināja organizatoriskas izmaiņas uzņēmumos. Piemēram, Igaunijas biznesa laikraksts Äripäev nolēma izdevumu drukātā formā izdot nevis katru dienu, bet reizi nedēļā. Igaunijas mediji, no kuriem lielākie - Ekspress Grupp, Postimees Grupp un Äripäev - ieviesuši maksas produktus jau vairākus gadus atpakaļ, arī piedzīvoja pieaugumu digitālo maksas produktu abonentu skaitā.
Latvijas mediju uzņēmumu finanšu situācija nav bijusi viegla jau vairākus gadus. "Baltic Media Health Check" apkopojums par Latvijas populārāko mediju īpašnieku finansēm liecina, ka vairākums jeb 9 no 15 uzņēmumiem strādāja ar zaudējumiem. Krīze nekādi neuzlaboja šo uzņēmumu taupīgo saimniekošanu, tieši otrādi - lika vēl vairāk savilkt jostas.
Taču salīdzinājumā ar kaimiņiem
Latvijas medijiem bija pieejams lielāks valsts atbalsts tieši mediju darbībai un saturam, kas ļāva tiem vismaz nedaudz atvilkt elpu.
Latvijas valdība krīzes laikā piešķīra mediju atbalstam divus miljonus eiro, kas bija pieejami mediju satura veidošanai, abonētās preses pasta piegāžu kompensācijām un raidorganizāciju programmu apraides izmaksām. Igaunijā mediji nesaņēma īpašu atbalstu, tie varēja pretendēt uz valsts piešķirtajiem atvieglojumiem krīzes laikā tieši tāpat kā jebkurš cits uzņēmums. Lietuvā valsts atbalstīja medijus caur valsts iestādēm, izvietojot reklāmas tajos. Šādā veidā tika piešķirts aptuveni viens miljons eiro, taču šo līdzekļu sadalei nebija skaidri kritēriji. Lai gan Latvijas piešķirtais finansējums medijiem krīzes laikā ir lielākais starp Baltijas valstīm, vairāku Latvijas mediju vadītāji norādīja, ka tas nespēja kompensēt mediju ieņēmumu kritumu.
Lielākā daļa mediju uzņēmumu sagaida, ka to apgrozījums šogad būs mazāks nekā 2019.gadā.
Papildus stratēģijām, kuras plašsaziņas līdzekļi īstenoja, lai izdzīvotu pandēmijas laikā, "Baltic Media Health Check" pētīja arī mediju ieviestos maksas satura produktus. Pēdējos divos gados vairāki Baltijas valstu mediji saviem lietotājiem ir sākuši piedāvāt digitālo saturu, par kuru lasītājiem un skatītājiem ir jāmaksā. Pētījumā analizēta mediju pieeja Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šos produktus ieviešot, to cenas, kā arī mediju nākotnes plāni maksas satura piedāvāšanā.
Šis apkopojums parāda, ka
Latvijas mediji piedāvā saturu par vidēji zemākām cenām nekā kaimiņi Lietuvā un Igaunijā.
Lietuvas mediji, kuri ieviesuši digitālos maksas produktus, bez oriģinālsatura piedāvā arī lietuviešu valodā tulkotus rakstus no ārvalstu medijiem, piemēram, The Economist, Bloomberg, The Rolling Stone, The Atlantic un citiem. Savukārt Igaunijā, kur lielākie mediji radinājuši sabiedrību maksāt par digitālo saturu jau vairākus gadus, šajā ziņā krietni apsteiguši medijus Latvijā un Lietuvā, un viņu abonentu skaits ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu.
"Baltic Media Health Check" ir ikgadējs žurnālistikas pētījums, kurā analizētas tendences Baltijas medijos - mediju auditorijas, to īpašnieku finanses un citi nozarē būtiski jautājumi.
"Baltic Media Health Check" veido Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" sadarbībā ar SSE Riga Mediju studiju centru.
