Lielbritānijas ekonomika piedzīvo smagāko recesiju vairāk nekā 300 gadu laikā. Arī sarunas par tālākajām attiecībām ar Eiropas Savienību pagaidām ir bez panākumiem. Līdz ar to pašreizējās prognozes Lielbritānijas ekonomikai nav spīdošas – ekonomikas atlabšanas process būs ļoti ilgs, atsaucoties uz vietējo fiskālās disciplīnas uzraugu, vēsta CNN.
Budžeta atbildības birojs trešdien paziņoja, ka bezvienošanās “Brexit” automātiski nozīmēs IKP samazinājumu par 2% nākamajā gadā, bet pēc pieciem gadiem šis rādītājs būs par 1,5% mazāks nekā gadījumā, ja vienošanās tiktu panākta.
Sarunas ir nonākušas strupceļā, jo abas puses nespēj panākt vienošanos, kā ļaut kompānijām turpināt nozveju Lielbritānijas un Eiropas Savienības teritoriālajos ūdeņos. Premjerministram Borisam Džonsonam ir jāsniedz atbildes par to, kurš maksās augsto cenu gadījumā, ja sarunas pilnībā izgāzīsies.
Ja vienošanās netiks panākta, jau no 1. janvāra starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju spēkā stāsies Pasaules Tirdzniecības organizācijas standarta tarifi un citas tirdzniecības barjeras. Tās savukārt paildzinās Lielbritānijas atlabšanu no koronavīrusa radītās recesijas vismaz par gadu. Tāpat bezvienošanās “Brexit” dēļ darbu zaudēs tūkstošiem britu.
Džonsonam ir palicis ļoti maz laika, lai parakstītu jaunu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Tomēr, pat ja arī līgums tiek parakstīts, Lielbritānijas ekonomiskā situācija joprojām saglabāsies drūma. Lielbritānijas Budžeta atbildības birojs prognozē, ka šogad ekonomikas kritums būs mērāms ar 11,3% no IKP.
Tas ir smagākais kritums kopš 1709. gada, kad Eiropā tika piedzīvota aukstākā ziema 500 gadu laikā. Toreiz sala dēļ gāja bojā daudz cilvēku, bet lauksaimniekiem tika nodarīti milzīgi zaudējumi.
Trešdien Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunāks paziņoja par aptuveni 5 miljardus eiro vērtu plānu, lai atbalstītu bez darba palikušos, kā arī lai veicinātu darba vietu radīšanu jauniešiem.
Sagaidāms, ka bezdarba līmenis Lielbritānijā nākamā gada otrajā ceturksnī varētu sasniegt 7,5%, respektīvi – bez darba varētu būt 2,6 miljoni cilvēku. Ja “Brexit” vienošanās netiks panākta, tad bezdarba līmenis sasniegs 8,3%.
Tiek prognozēts, ka šādā gadījumā Lielbritānijas ekonomikā par atgūšanos varētu runāt vien 2023. gada trešajā ceturksnī.
“Krīze veselības nozarē vēl nav beigusies, un mēs redzam, ka sākas krīze ekonomikas jomā,” paziņoja Sunāks.
Tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju naudas izteiksmē ir aptuveni 800 miljardus eiro vērtas. Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs paziņoja, ka bezvienošanās “Brexit” ilgtermiņā radīs daudz sliktākas ekonomiskās sekas nekā koronavīrusa pandēmija.
“Atgūšanās prasīs daudz ilgāku periodu, nekā mēs iepriekš esam domājuši, un ekonomikā būs nepieciešami ļoti daudzi pārkārtojumi, kā arī jādomā, ko darīt ar tirdzniecības politiku,” sacīja Beilijs.
Ja Lielbritānija un Eiropas Savienība spēs panākt vienošanos, Lielbritānijas kompānijām tāpat būs jārēķinās ar to, ka darījumu veikšana ar Eiropas Savienību kļūs dārgāka. Tas skaidrojams ar robežkontroli un jauniem muitas noteikumiem.
