Nesen LMT mājas viedtelevīzijā noskatījos interesantu HBO veidotu filmu – «Perfektais ierocis» (The Perfect Weapon). Tā stāsta par vienu no mūsdienu efektīvākajiem politiskajiem instrumentiem – kiberuzbrukumiem. Pamatojoties uz filmā redzēto, nolēmu dalīties ar pieciem galvenajiem secinājumiem par to vietu mūsdienu pasaulē.

Kiberuzbrukumi ir salīdzinoši lēti un var nodarīt lielus postījumus

Lai gan šis apstāklis var atšķirties, kiberuzbrukumu veikšanai nav vienmēr nepieciešamas spēcīgas tehnoloģijas, kuru darbināšana prasa valsts līmeņa resursus un ilgu gatavošanos. Kā norāda Irānas veiktais uzbrukums Sands Las Vegas Corporation 2014. gadā, nereti pietiek ar nelielu hakeru grupu, kura dažu mēnešu laikā atrod pieeju to interesējošajām drošības sistēmām un tās uzlauž. No šī savukārt varam secināt, ka kibertelpā no valstu mērīšanas tradicionālajās spēku mērauklās nav jēgas. Respektīvi, militāri un ekonomiski vājāka valsts var tik un tā veikt triecienu pret militāru, kā arī ekonomisku lielvaru un nodarīt lielus postījumus. Turklāt nereti atgūšanās no kiberuzbrukumu sekām prasa lielus naudas līdzekļus un arī salīdzinoši ilgu laika sprīdi.

Uz kiberuzbrukumiem ir grūti atbildēt

Ņemot vērā, ka kibervide ir vēl salīdzinoši jauna sfēra, kurā mijiedarbojas starpvalstu attiecībās iesaistītie spēlētāji, kiberuzbrukuma upurim bieži vien ir jautājums – kā mums tagad reaģēt? It īpaši lielas dilemmas priekšā nereti tiek nostādītas tādas lielvaras kā ASV. Tas tāpēc, ka to atbildes reakcijai var būt neparedzamas sekas un rezultātā var izveidoties arī kāds plašāks konflikts. Tas savukārt rada papildu iespējas uzbrucējiem.

Galu galā – ja atbildes triecienu sniegt nemaz nav tik vienkārši, kāpēc mums nepamēģināt paspēlēties kibervidē?

Kiberuzbrukumi ir ārkārtīgi ātri un izplatās strauji

Kiberuzbrukums (neņemot vērā sagatavošanās darbus) nereti tiek veikts dažu sekunžu laikā. Savukārt fakts, ka interneta vidē viss ir savstarpēji saistīts, nozīmē to, ka ielaušanās vienā punktā var atvērt iespēju piekļūt arī citiem punktiem. Piemēram, kiberuzbrukums var notikt kādai valsts pārvaldes mājaslapai, taču no tās var hipotētiski piekļūt arī kādai sistēmai, kura atbild par valsts kritisko infrastruktūru (elektrības sadali, transportu u.c.). Filmā ir skaisti parādīts, ka kibervides vērotāji nereti redz, kā uzbrukums lielā ātrumā vēršas plašumā, bet tie nespēj neko iesākt.

FOTO: DADO RUVIC/REUTERS

Kiberuzbrukumi ir visefektīvākie apvienojumā ar citiem politiskajiem instrumentiem

Tomēr kiberuzbrukumi paši par sevi reti kad spēj panākt būtiskas politiskas izmaiņas. Tie ir visefektīvākie apvienojumā ar mediju manipulācijām un dezinformācijas izplatīšanu. Kā norāda ASV pieredze, hakeri var uzlauzt e-pastu serverus vai citas jutīgas informācijas sistēmas, bet pēc tam šo informāciju nopludināt tīmeklī. Nākamais solis ir šīs informācijas apkalšana ar attiecīgajam spēlētājam izdevīgu interpretāciju. Piemēram, Krievijas troļļi tīmeklī izplata Maskavai izdevīgus vēstījumus par ziņu aktualitātēm, kuras cilvēkos sēj šaubas un mazina uzticību valdošajai varai. Nereti arī šai stratēģijai palīdz vietējie mediji, kuri cenšas nopelnīt uz lasītāju skaita rēķina. Šā iemesla dēļ daudz izdevīgāk ir veidot uzmanību piesaistošus materiālus, kuri izceļ konkrētu nopludinātās patiesības daļu (nevis atstāsta situāciju pilnībā).

Minētā pieeja ir izdevīga, jo tā vienkārši iesēj sabiedrības apziņā kādu konkrētu domu un ļauj, lai destabilizēšanas process rit savu gaitu.

Uzbrucējam nav nepieciešams nedz lietot militāros spēkus, nedz arī veikt kādas citas provocējošas darbības. Pietiek ar sava veida idejiskā vīrusa implantēšanu dzirdīgos prātos. Protams, ka visveiksmīgāk šī stratēģija strādā jau sašķeltās un nokaitētās sabiedrībās.

Valdnieks kibertelpā būs nākotnes valdnieks pasaulē

Ņemot vērā, ka internets ieņem arvien lielāku lomu mūsu dzīvēs un aiz stūra ir arī 5G interneta pieslēguma izveide, ir skaidrs, ka jebkurai valstij, kura vēlēsies nākotnē spēlēt pirmo vijoli pasaules valstu saimē, būs nepieciešamas ievērojamas kiberspējas. Filmā norādīts, ka šajā kontekstā lielus izrāvienus veic Ķīna. Tās 5G tīkla attīstība potenciāli ir mērķēta uz to, lai visā pasaulē sāktu lietot Pekinai lojālo uzņēmumu ražojumus (piemēram, Huawei). Tas tad, savukārt, dotu valstij iespēju kontrolēt vidi, kurā notiek mijiedarbība kibertelpā un tad attiecīgi arī milzīgas spējas veikt un novērst kiberuzbrukumus. Filma pauž interesantu viedokli, ka Ķīna tādā gadījumā būs nozagusi pašreizējo pasauli pat bez jebkādas militāras cīņas.

FOTO: Pixabay

Raksts tapis sadarbībā ar LMT mājas Viedtelevīziju.