Valdis Zatlers: Vīrieši, mīliet ne tikai sievietes, bet arī paši sevi (6)

Intervija
Foto: Ieva Leiniša/LETA
Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X

Termini “sieviešu” vai “vīriešu veselība” man šķiet nepieņemami un mākslīgi – veselība ir un paliek veselība, neatkarīgi no dzimuma. Tas, ka mēs ar to saprotam krūts vēzi sievietēm un prostatas vēzi vīriešiem, ir sevis mānīšana, mēģinot to formulēt korektāk. Jāizsakās būtu ļoti tieši – runa ir par prostatas vēzi, runa ir par krūts vēzi. Nekā neslēpšana un tiešs problēmas apzīmējums ir cilvēkiem vieglāk saprotams un uztverams. Vēža diagnostikā un ārstēšanā vissvarīgāk ir, lai cilvēks neslēpjas pats no sevis.

Kāpēc vīrieši bieži vien neaiziet pie ārsta?

Lielākajai daļai vīriešu nav nekādu simptomu, tāpēc nav dzinuļa iet un pārbaudīt savu veselību. Faktors ir arī trauksmainība – ir taču jāiet uz darbu, nav laika. Toties daži vīrieši ir gatavi uztaisīt “tehnisko apskati” no galvas līdz kājām. Bet vai tas dod lielu mierinājumu, ja neizdara pašu galveno – pēc noteikta vecuma nepārbauda savu PSA (prostatas specifisko antigēnu)? Tam jābūt tikpat ierastam procesam, kā no rīta ieiet dušā un iztīrīt zobus vai aizvest mašīnu uz autoservisu.

Tas ir moderna vīrieša pienākums pret sevi. Par savu veselību jārūpējas vairāk nekā par automašīnu – to var nopirkt jaunu, taču jaunu veselību nenopirksi.

Kurā vecumā vīrietim būtu jāiet pārbaudīties? Urologi nereti min, ka tas būtu jādara pēc 50 gadu vecuma.

Urologi saka arī to, ka prostatas vēzis ir sastopams arvien jaunākiem vīriešiem un vairs nav pārsteigums to atklāt arī 30 gadus vecam vīrietim. Taču šādi gadījumi ir izņēmums. Domāju, ka PSA analīze regulāri jāveic tiem, kas sasnieguši 40 gadu vecumu. Ļoti daudzas medikamentu reklāmas nereti vēsta – tu naktī celsies, iesi uz tualeti un nevarēsi gulēt. Taču daudziem vīriešiem simptomu nemaz nav un ikdienā šīs izmaiņas veselībā nav viegli pamanāmas. Tāpēc visvieglāk ir sekot formulai – reizi gadā jādodas uz PSA pārbaudēm. Analīze nav dārga un laboratorija ilgstoši uzglabā datus par tās rezultātiem. Tas ir nepieciešams, lai novērotu rezultātu dinamiku, analīzes veicot atkārtoti – svarīgi atcerēties, ka katram vecumam PSA norma ir citāda un tas, kas ir bīstami 40 gadus vecam vīrietim, būs norma vīrietim 65 gadu vecumā. Tuvojoties 60 gadu vecumam, pēc ārsta norīkojuma ir svarīgi novērot arī testosterona līmeni. Taču PSA pārbaude ir lēta un efektīva, to var veikt bez ārsta norīkojuma, pēcāk ar speciālistu konsultējoties par rezultātiem. Sekošanai šiem rezultātiem vajadzētu būt katra ģimenes ārsta pienākumam.

Vai vīrietim no kāda konkrēta vecuma pastiprināti būtu jāvēro sava veselība?

Es drīzāk dotu priekšroku tam, ka vīrietis ir organizēts un reizi gadā veic veselības pārbaudes. Vīrietis ir aizrautīga personība, kas dodas uz savu mērķi un katru dienu neanalizē, kas ar viņu notiek – kāpēc šodien man ir labs vai slikts garastāvoklis? Bieži savu diskomfortu viņš saistīs ar darbu vai ģimeni, bet ne ar savu veselību.

Vai vīrieši baidās no savas veselības un no ārsta apmeklējuma? Baidās dzirdēt kaut ko sliktu?

Es domāju, ka vīrieši iedalās divās grupas. Daļa ir ļoti pašpārliecināti un droši, ka ar viņiem nekas nenotiks, attiecīgi – nav vērts tērēt laiku, dodoties pie ārsta. Otra daļa ir tādi, kas ir vārgi un visur meklē savas kaites. Pa vidu diemžēl nav nekā, vīrieši ir maksimālisti vienā vai otrā virzienā. Nav jēgas sevi visu laiku pētīt un caur šādu prizmu doties pie ārsta.

Pie ārsta patiesībā nemaz nav obligāti jāiet, bet obligāti jāiet nodot PSA analīzes. To vajag uztvert kā rutīnas procedūru, kā tehnisko apskati – gandrīz kā birokrātisku procedūru, kuras dati uzkrājas, un tos var analizēt ārsts.

Taču vīrieši to nedara. Baidās par to, kas būs pēc tam? Ja nu ir slikti?

Visiem vīriešiem varu pateikt tikai vienu – pašās dzīves beigās būs tas, kas beigās ir neizbēgams. Tikai svarīgi, ar kādu baudu un dzīves iedvesmu nodzīvojam līdz brīdim, kad no tās atvadāmies. Svarīga ir dzīves kvalitāte. Ja par dzīves kvalitāti rodas šaubas, tad, visticamāk, tā jau ir kritiska.

Vai varam teikt, ka šodien gandrīz visas slimības varbūt nav izārstējamas, bet vismaz ir ārstējamas?

Esmu daudz optimistiskāks. Prostatas vēzis ir viena no slimībām, kas ļoti labi padodas ārstēšanai. Vienīgā problēma – tas netiek atklāts savlaicīgi. Protams, vēzi atklājot jau IV stadijā, riski ir ļoti augsti, taču, atklājot to I vai II stadijā, riski ir ievērojami mazāki.

Tas, par ko vīrieši uztraucas, bet nesaka skaļi, ir iespējamās urīna nesaturēšanas vai potences problēmas. Taču šādi riski pirmajās stadijās ir ļoti zemi, nopietnāki tie kļūst tikai vēlāk. Tas ir vēl viens motivējošs faktors vīriešiem –

ja vēlies turpināt savu seksuālo dzīvi, regulāri pārbaudi savu PSA. Ja vēzis tiks atklāts agrīnā stadijā, šādu problēmu nebūs.

Cilvēki bieži runā par to, kas notiks pēc slimības, sabiedrībā veicinot mītus un bailes.

Līdz diagnozei visi ir veseli un runāt par iespēju saslimt ir muļķīgi. Prātā vienmēr ir viena doma – mēs taču nesaslimsim. Par vīriešu savstarpējo palīdzību ir vērts runāt tikai tad, kad ārstēšana jau iesākta. Tad šī vīriešu savstarpējā palīdzība ir ļoti nozīmīga. Vienmēr atradīsies kāds paziņa, kam šīs problēmas jau bijušas. Brīdi, kad pats nezini, kas tevi sagaida, apkārtējie vīrieši tev pastāstīs, ko gaidīt. Viņi tevi iedrošinās un nomierinās.

Foto: Ieva Čīka/LETA

Šķiet, ka vīrieši nereti nesaprot un baidās no tā, kas viņus gaida pēc prostatas vēža diagnozes.

Man šajā jautājumā bija ļoti laba pieredze. Apkārt bija pašapzinīgi vīrieši, kas dalījās ar savu pieredzi, iedrošināja nebaidīties un sekot ārsta norādījumiem. Nevienam mediķim nav laika izstāstīt, kas tevi gaida un ko nozīmē katra sajūta. Pēcāk arī es par savu pienākumu uzskatīju kliedēt neziņu un apkārtējos vīriešus informēt par to, kā būs. Protams, jebkuras ārstēšanas process ir nepatīkams un agresīvs, jo to galvenais uzdevums ir likvidēt organismā vēža šūnas. Taču vēzi laicīgi atklājot un sākot ārstēšanu, tā būs daudz komfortablāka un vieglāka, tajā skaitā vīrieša pašapziņai.

Kāda ir sajūta, uzzinot savu diagnozi?

Tas ir smags sitiens pa tavu psihisko līdzsvaru neatkarībā no tā, cik ļoti psiholoģiski stabils un trenēts tu esi.

Sāc šaubīties un domāt par to, kas vēl jāizdara un cik gadus vēl vajadzētu nodzīvot. Tas ir normāli, un tam visam ir jāiziet cauri.

Bet patiesi palīdzēt var kāds, kam ir jau šī pieredze un kas var parādīt, ka dzīve turpinās arī pēc prostatas vēža diagnozes. Vēlreiz uzsvēršu, ka prostatas vēzis labi padodas ārstēšanai. Piemēram, plaušu vēža diagnoze ir daudz smagāka. Katram otrajam to atklāj jau grūti ārstējamā stadijā.

Vai saņemot diagnozi var palīdzēt pacientu atbalsta grupas?

Ja tā ir anonīma grupa, kur izslimojušie vīrieši dalās pieredzē, tas noteikti ir pozitīvi. Taču speciālas vīriešu psiholoģiskās grupas vēža gadījumā īpaši nepalīdz, jo tās orientētas uz plašu vīriešu pašapziņas problēmu risināšanu. Droši vien kādam šādas grupas noder, taču es esmu no optimistiem, kas uzskata, ka ar visu jātiek galā pašam.

Šķiet, ka eksistē divas vīriešu grupas. Ir tie, kuriem “jūra ir līdz ceļiem” un kuri nedodas pie ārsta. Taču ir arī emocionāli jūtīgie vīrieši, kas vairāk uztraucas par veselību un dodas pārbaudīties.

Bez emocijām nevar, tās piepilda mūsu dzīvi un kalpo par mūsu dzinuli virzīties uz priekšu. Protams, kāds ir vairāk ekstraverts, cits intraverts. Nevar prasīt, lai visiem būtu vienāda emociju gamma. Skaidrs, ka emocijas ir visiem, taču atšķiras veids, kā tās izrāda. Nešķirosim – vīrieši ir vīrieši. Viņiem ir atšķirīga psihe no sieviešu psihes, un tas ir normāli.

Bet noteikti svarīgi visos gadījumos ir uzticēties savam ārstam.

Pilnīgi noteikti. Tiem, kuri atrodas izārstēšanas stadijā, ir burtiski “jāpielīp” savam ārstam. Lielākā problēma Latvijā – nav sakārtots, ka vēža pacientam līdz mūža beigām ir tikai viens ārstējošais ārsts. Vēža slimniekiem ir vajadzīga pastiprināta uzmanība, palīdzība un rūpes, tāpēc ir svarīgi, ka ir cilvēks, kam vari uzticēties un pie kā vērsties. Vislabāk, ja tas ir operējošais ārsts. Un šai komunikācijai nevajag daudz – e-pastu apmaiņa par testu rezultātiem, reizēm konsultācija, ja nepieciešamas izmaiņas ārstēšanā. Sevišķi pirmajos gados testus vajadzētu veikt pat 2 līdz 3 reizes biežāk, nekā iesaka ārsts, jo svarīgi, lai jebkādas problēmas atklātu pēc iespējas ātrāk.

Foto: LETA

Diemžēl zinām, kā Latvijā veselības aprūpes jautājumos norit informācijas aprite. Vai katram pacientam būtu jākrāj informācija par savu slimības vēsturi?

Tik traki nav. Piemēram, laboratorijas uzkrāj datus par analīžu vēsturi, sākot no pirmās analīžu veikšanas dienas. Šie dati ir pieejami arī lielākajai daļai ārstu un pacientu portālā maniveselibasdati.lv. Bet ieteiktu doties analīzes veikt vienā laboratorijā. Visai slimības vēsturei būtu jāglabājas pie ārstējošā ārsta. Bet vai ārstu ir pietiekami daudz? Te nonākam pie jautājuma par valsts apmaksāto un privāto medicīnu.

Visiem urologiem būtu svarīgi vienoties par to, kāds ir minimālais un optimālais prostatas vēža skrīnings, uz kuru aicina valsts. Pēcāk atgādinājumus par pārbaudēm varētu izsūtīt laboratorijas, tos iekļaujot, piemēram, telefona vai elektrības rēķinos. Diemžēl citu slimību skrīninga pieredze rāda, ka Latvijā uz aicinājumiem pārbaudīt veselību atsaucas vien mazs procents riska grupas pacientu. Būtu jāuzlabo skrīninga process, ar vēstulēm vien nepietiek. Ir jāmaina pašu slimnieku attieksme. Šeit svarīgi, lai būtu pieejami pacienta dati, jo, tos pārmērīgi aizsargājot, mēs sevi aizsargājam no rūpēm par sevi. Datiem jābūt pieejamiem valstij un atbildīgajām institūcijām, lai tevi varētu atrast. Tehniski spējam daudz vairāk, nekā šobrīd tiek darīts, tāpēc jāmaina atbildīgo personu un pašas sabiedrības viedoklis.

Ko jūs vēlētos pateikt visiem Latvijas vīriešiem?

Mīliet ne tikai sievietes – mīliet arī paši sevi. No jūsu pašu rīcības ir atkarīgs tas, cik ilgi jūs savu dzīvi baudīsiet.

Noslēdzoties vispasaules vīriešu veselības mēnesim, pirmdien, 30. novembrī, tiešraidē “Sarunas par vīriešu veselību” Latvijas vadošie veselības nozares speciālisti – ģimenes ārsti, urologi, onkologi, ķīmijterapeiti, fizioterapeiti un psihoterapeiti – runās par vīriešu izplatītākajām saslimšanām dažādās vecuma grupās, to pirmajām pazīmēm, ikgadējām veselības pārbaudēm, prostatas vēža profilaksi, diagnozi un ārstēšanu, kā arī psiholoģisko atbalstu prostatas vēža pacientiem un ģimenēm.

Tiešraidi varēs vērot ziņu portāla TVNET mājaslapā, kā arī Facebook kontā. Tiešraides laikā jebkurš varēs uzdot sev interesējošos jautājumus speciālistiem.

Foto: Publicitātes foto
Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu