IDB priekšnieks: Iekšlietu dienestos pamazām vērojams progress noziegumu risku mazināšanā

Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks piedalās preses brīfingā par Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Arvila Feierābenda un Kārtības policijas pārvaldes inspektora Ilmāra Plētiena aizturēšanu. FOTO: Edijs Pālens/LETA

Iekšlietu dienestos pamazām ir vērojams progress noziegumu risku mazināšanā, šādu vērtējumu intervijā sniedza Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks.

Mūrnieks skaidroja, ka nekad un nevienā dienestā nav iespējama situācija, kad riski novērsti pilnā mērā. "Galvenais jautājums ir - vai un cik lielā mērā šie riski tiek vadīti un novērsti," piebilda Mūrnieks.

Pēc IDB priekšnieka vārdiem, būtiskākie riski iekšlietu sistēmā ir dažādi. Pirmkārt, riski esot saistīti ar iekšlietu dienestu amatpersonu zināšanām, izpratni un kvalifikāciju. Lai gan IDB veic preventīvo un izskaidrojošo darbu, izglītojot iekšlietu sistēmas vadības komandas un darbiniekus, tomēr ar šo darbu neesot iespējams ātri "aizlāpīt" vakuumu, kas iekšlietu sistēmā, iespējams, ir bijis 20, 30 vai pat 50 gadu, skaidroja Mūrnieks.

"Mēdz teikt, ka, lai mainītos tikumi, ir jānomainās paaudzēm, bet, runājot par iekšlietu sistēmas darbiniekiem, mēs nevaram gaidīt paaudžu maiņu, mums ir jārīkojas tagad un mēs to darām. Pakāpeniski, bet intensīvi strādājot," norādīja Mūrnieks.

Otrkārt, tas, ka risku samazināšana nenotiek pietiekami ātri, ir saistīts ar iekšlietu dienestu amatpersonu motivāciju. Treškārt, pastāv nepilnības iekšlietu dienestu iekšējās kontroles sistēmās.

"Mēs uzskatām, ka IDB darbs ar citu iestāžu vadību, runājot par iekšējās kontroles sistēmām, to caurspīdīgumu, efektivitāti un iespējamajiem uzlabojumiem, ir ļoti nozīmīgs, un tam veltām daudz laika un enerģijas. Un mēs redzam, ka uzlabojumi ir. Ne vienmēr tik ātri, kā mēs un sabiedrība vēlētos, bet progress pamazām ir vērojams," uzsvēra Mūrnieks.

Viņš norādīja, ka iekšlietu sistēmas iestāžu risku mazināšanā būtisks ir ne tikai pašu iestāžu darbs, bet arī valsts kopējie uzstādījumi un konsekvents atbalsts. 

Piemēram, ja Latvijā valstiskā līmenī kā viena no prioritātēm izvirzīta cīņa pret nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju un cīņu pret korupciju, tad šī problēma valstiskā līmenī būtu jāapkaro konsekventi, neatkarīgi no tā, kāda līmeņa amatpersona vai fiziska persona šo noziedzīgo nodarījumu ir iespējami veikusi.

IDB informācija liecina, ka par Valsts policijas (VP) amatpersonām visbiežāk kriminālprocesi tiek sākti par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar kukuļošanu, vardarbību dienesta laikā, piesavināšanos un zādzībām, kā arī dienesta viltojumiem.

Salīdzinoši bieži tiek identificēti ar neizpaužamu ziņu izpaušanu saistīti noziedzīgi nodarījumi.

Savukārt, par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) nodarbinātajiem visbiežāk tiek izmeklēti nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību, piesavināšanos vai zādzību, kā arī kukuļņemšanu.

Aizdomas par VP un VUGD amatpersonu salīdzinoši neliela mēroga iespējami veiktajiem noziegumiem nereti pauž vai nu iedzīvotāji, kuri ir bijuši iespējamā nozieguma liecinieki, vai arī personas, kuras kādu iemeslu dēļ ir pieņēmušas lēmumu dot kukuli un pēc tam informē IDB par šo situāciju.

Vaicāts, vai ir vērojama iekšlietu dienestu vadības pretdarbošanās vai nevēlēšanās sadarboties noziegumu atklāšanā, Mūrnieks nenoliedza, ka, izmeklēšanā konstatējot augstu amatpersonu iesaisti iespējamā nodarījumā, sākotnēji IDB nereti rodas domas par to, kā noritēs nozieguma atklāšanas process, vai nebūs pretdarbības vai īpaša spiediena no dažādām pusēm, vai nesekos politiska izrēķināšanās.

"Šādas domas izmeklētājiem patiešām reizēm rodas, bet mēs esam profesionāļi. Jāsaka, ka iekšlietu dienestu vadība vairumā gadījumu patiešām atbalsta iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un sadarbība ir patiešām pozitīva. Iestādes ņem vērā IDB atklātos pārkāpumus, iespēju robežās veic preventīvus pasākumus to novēršanā, konsultējas par risku mazināšanas pasākumiem un, ja ir aizdomas par kādas amatpersonas pārkāpumu, aktīvi sadarbojas tā atklāšanā," uzsvēra Mūrnieks.

IDB priekšnieks gan nenoliedza, ka no visām iekšlietu struktūrām Valsts robežsardze ir vienīgā iestāde, kura ne vienmēr ir proaktīvi atbalstījusi biroja veikto izmeklēšanu. "Ir atklāts jautājums, kāds ir šīs situācijas iemesls, tāpēc jebkurā gadījumā ceru, ka mums tomēr izdosies izveidot veiksmīgu sadarbību," piebilda Mūrnieks.

Kriminālprocesi, kuros ir iesaistītas gan lielas naudas summas, gan augsta ranga amatpersonas, rada plašu ažiotāžu un pat, iespējams, dažādu pušu spiedienu, tomēr Mūrnieks pauda cerību, ka valsts vara ir pietiekami nobriedusi un sevi cienoša, lai neļautu šai turbulencei kavēt objektīvas izmeklēšanas intereses.

Uz augšu
Back