Taču paziņojums tajā kontaktpersonām atnāk pat vairākas dienas pēc tam, kad saslimušais saņēmis pozitīvu analīžu rezultātu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Neraugoties uz to, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) uzsver – lietotnei aizvien ir nozīme. Piemēram, cilvēks, kurš saņēmis paziņojumu par saskari ar Covid-19 inficēto, daudz rūpīgāk pieskatīs veselību.

Šobrīd lietotne “Apturi Covid” lejuplādēta gandrīz 250 tūkstošus reižu. Viens no lietotājiem ir LTV žurnālists Aleksejs Dunda. Par to, ka viņam bijis kontakts ar inficētu personu, viņam vispirms pateica pats saslimušais, līdz ko saņēma pozitīva testa rezultātus 24.oktobrī. Gaidot to, viņš jau bija izolējies un no mājas neizgāja.

Divas dienas vēlāk viņam par kontaktpersonas statusu jau oficiāli paziņoja ģimenes ārsts (26.oktobrī). Vēl pēc dienas – arī Slimību profilakses un kontroles centrs (27.oktobrī). “Sanāk, ka sestdien un svētdien es varētu aizbraukt uz SPA salonu, saunu, uz lielveikalu, pie radiem. Divas dienas, nezinot, ka esmu kontaktpersona. Un pat zinot arī varēju aizbraukt gan tur, gan tur, gan tur, jo man taču nebija nekādas oficiālas ziņas, ka esmu kontaktpersona. Divas dienas es varēju būt jebkur,” iespējamību modelē Dunda.

Lietotnē “Apturi Covid” paziņojums par kontaktu atnāca 27.oktobrī – trīs dienas pēc pozitīvā testa. Un dienu pēc tam, kad saslimušais bija ievadījis no SPKC saņemto kodu. Ar līdzīgu pieredzi dalījušies arī cilvēki sociālajos tīklos. Piemēram, ka, ievadot kodu, dažas kontaktpersonas paziņojumu saņēmušas pēc sešām stundām, citas – vien nākamajā dienā. Lietotnes izstrādātāji skaidro, ka pārbaudes par saskari netiek veiktas, piemēram, katru minūti vai stundu, jo tad būtu nesamērīgs iekārtas resursu patēriņš, tostarp - enerģijas.

“Bija jāmeklē tas balanss, tā sinerģija, lai būtu pietiekoši operatīvi, bet, lai nebūtu arī pārāk bieži, jo tad mēs saskartos ar pretēju efektu - cilvēki teiktu, ka šī lietotne noslogo telefonu tā, ka viņš izlādējas pēc trīs stundām un mēs panākam pilnīgi pretēju efektu, ka cilvēki viņu neinstalē,” saka viens no lietotnes izstrādātājiem, SIA “MAK IT” valdes priekšsēdētājs Arvis Zeile.

Kopā ar SPKC atrasts kompromiss - pārbaudes par saskari tiek veiktas pāris reizes diennaktī, un ar to ir pilnīgi pietiekami. Tas arī izskaidro laika nobīdes. Lietotne parāda, kad bijusi pārbaude par iespējamo saskari, cik saslimušo ievadīto kodu pārbaudīts un cik bijis atbilstību. Tikai tad, ja kontakts bijis ilgāks par 15 minūtēm un tuvāks par diviem metriem, atnāks paziņojums, ka bijusi saskare ar Covid-19 saslimušo.

“Es pamanīju tikai tāpēc, ka es gaidīju to apstiprinājumu, ka nu jau drīzumā drīzumā, drīzumā jābūt. Jo es jau zināju, ka cilvēks ievadījis kodu. Laiks gāja, bet paziņojuma nebija,” stāsta Dunda.

Lietotnes veidotāji uzsver – tā ir pati nekaitīgākā un drošāka lietotne. Un to izstrādājot, darīts viss, lai neradītu cilvēkos arī nevajadzīgu trauksmi un lai nebūtu lieki paziņojumi, kas provocētu zvanīt uz jau tā noslogoto SPKC. Par kontaktu gan mirkļa ziņojumam būtu jāatnāk. “Tās pieredzes ir dažādas. Jā, tur var palaist garām, jo ir tehniski ierobežojumi. Mēs nevaram gluži, piemēram, tai brīdī pārņemt pilnībā telefonu un tik skaļi ziņot, ka cilvēkam nav iespēju to palaist garām. Līdz ar to es ieteiktu laikam šajā gadījumā arī ar kaut kādu regularitāti atvērt lietotni - kaut vai lai paskatītos statistiku, un tajā gadījumā to noteikti nepalaidīs garām, ja paziņojums būtu bijis,” norāda Zeile.

Tiesa, gadījušās arī situācijas, kad paziņojumu saņem cilvēki, kuri it kā atradušies tuvu, bet viņus šķir kārtīga starpsiena un kuri reāli nav saskārušies un nav bijuši vienā telpā. Bet, piemēram, nav saņēmuši paziņojumu vienā mājoklī mītošie, jo, atnākot mājās, telefoni atstāti pārāk tālu viens no otra.

“Mums ir jāatceras, ka šī lietotne ir vēl viens papildu instruments, lai palīdzētu un lai meklētu. Viņam, protams, ka ir kļūdas, bet šīs kļūdas, mūsuprāt, tomēr ir tā vērtas, lai tomēr mēģinātu. Jo tā lielā problēma, ko arī tagad SPKC ziņo, ka puse no situācijām ir tāda, ka nav iespējams izsekot kontaktu - tā problēma ir īsta un liela. Un, lai mēs viņu samazinātu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, šī lietotne ir jāizmanto,” saka LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Savukārt, ja SPKC saslimušajam kodu nemaz neiedod, tā bijusi darbinieka kļūda, jo jautājums par “Apturi Covid” lietošanu ir standarta jautājumu klāstā, kas jāuzdod katram. Ja tā gadījies, saslimušais par to var atgādināt arī pats.

SPKC arī norāda uz to, ka laika nobīdi veido lielais saslimušo skaits, ar kuriem jāstrādā, un kodu ģenerēšanu neveic visi darbinieki. Ja inficētajam nav saslimšanas simptomu, lietotne meklēs kontaktus, sākot ar divām dienām pirms testa. Ja ir simptomi - tad divas dienas pirms to parādīšanās.

Veidojot un izsūtot kodu, kļūdīties nedrīkst. “Ja kāds to izdarītu kļūdaini vai nepareizi, tad pastāvētu risks, ka Latvijā tiek brīdināti vai saņemtu signālus cilvēki, kas patiesībā nav bijuši nekādā kontaktā. Tāpēc, pirms mēs izdarām šo pēdējo soli, pirms tiek ģenerēts kods, jābūt patiešām drošiem, ka mēs īstajam cilvēkam nosūtam šo kodu, lai brīdinātu tos cilvēkus, kas bijuši kontaktā ar šo personu. Protams, ka katrs šis posmiņš prasa laiku,” saka SPKC Infekcijas slimību uzraudzības nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Augot saslimšanu un kontaktpersonu skaitam, jau oktobra beigās Veselības ministrija brīdināja, ka paziņojumu izsūtīšana lietotnē var kavēties. Taču speciālisti aizvien uzsver – lietotnei ir jēga, pat ja kontaktpersona paziņojumu saņem vairākas dienas pēc tam, kad inficētais uzzinājis par pozitīvu testu. It īpaši šobrīd, kad aptuveni pusei saslimušo inficēšanās avotu vairs nespēj noteikt. Tad pat novēlots paziņojums lietotnē var likt tomēr uztaisīt testu vai ievērot piesardzības pasākumus. Jau veidojot lietotni, SPKC atteicies no idejas par to, ka saslimušais kodu varētu saņemt, piemēram, reizē ar pozitīva testa rezultātu no laboratorijas.

“Tad, kad mēs veidojām šo lietotni, mēs ļoti daudz diskutējām un domājām, ka varētu, ja tā būtu viena laboratorija, bet, ja tā vēl būtu kaut kāda atsevišķa sistēma, kas būtu jāveido, lai šis signāli pa tiešo no laboratorijas nonāktu kādā sistēmā. Bet šobrīd ir tā, ka arī Apple un Google, kas ir daļēji atbildīgi par šo visu lietotnes darbības principu, tad viņi tomēr grib un vēlas, lai to apstiprinājumu par diagnozi veiktu kompetenta iestāde,” saka Dimiņa, piebilstot “jo, tiklīdz mēs to atstājam kādiem dažādiem spēlētājiem, tad atkal var rasties riski, kas var aizskart pacientu vai iedzīvotāju kādus privātuma jautājumus. Tam ir šāda veida iemesli.” Paziņojums lietotnē arī automātiski nenozīmē to, ka SPKC šo cilvēku noteiks par kontaktpersonu.

Kopš lietotnes palaišanas SPKC ģenerējis vairāk nekā 720 kodu, ar to palīdzību atrastas vismaz 1300 kontaktpersonas, kuras lietotnē ievadījušas savu telefona numuru. Pārējās (kuri numuru nav ievadījuši) gan nav zināmas. No zināmajām kontaktpersonām vismaz puse gan tiktu atrasta arī parastajā kārtībā. Lai ātrāk uzrunātu kontaktpersonas, informāciju par tām caur e-veselību SPKC nodod ģimenes ārstiem. Te deviņu dienu laikā – no 18. līdz 26.novembrim šai kontaktpersonu sarakstā jau bija 11 210 cilvēki.

Lai paātrinātu epidemioloģiskās uzraudzības procesus, attiecīgi ātrāk tiktu gan līdz saslimušajiem, gan viņu kontaktpersonām, Nacionālais veselības dienests, kas uztur arī e-veselību, nesen veicis iepirkumu. Tajā līdz 18.decembrim jāizpēta gan SPKC procesu šaurākās vietas, gan jāsniedz ieteikumi - ko un kā uzlabot, tostarp – informācijas tehnoloģiju risinājumos.