Tiesa, gadījušās arī situācijas, kad paziņojumu saņem cilvēki, kuri it kā atradušies tuvu, bet viņus šķir kārtīga starpsiena un kuri reāli nav saskārušies un nav bijuši vienā telpā. Bet, piemēram, nav saņēmuši paziņojumu vienā mājoklī mītošie, jo, atnākot mājās, telefoni atstāti pārāk tālu viens no otra.
“Mums ir jāatceras, ka šī lietotne ir vēl viens papildu instruments, lai palīdzētu un lai meklētu. Viņam, protams, ka ir kļūdas, bet šīs kļūdas, mūsuprāt, tomēr ir tā vērtas, lai tomēr mēģinātu. Jo tā lielā problēma, ko arī tagad SPKC ziņo, ka puse no situācijām ir tāda, ka nav iespējams izsekot kontaktu - tā problēma ir īsta un liela. Un, lai mēs viņu samazinātu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, šī lietotne ir jāizmanto,” saka LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.
Savukārt, ja SPKC saslimušajam kodu nemaz neiedod, tā bijusi darbinieka kļūda, jo jautājums par “Apturi Covid” lietošanu ir standarta jautājumu klāstā, kas jāuzdod katram. Ja tā gadījies, saslimušais par to var atgādināt arī pats.
SPKC arī norāda uz to, ka laika nobīdi veido lielais saslimušo skaits, ar kuriem jāstrādā, un kodu ģenerēšanu neveic visi darbinieki. Ja inficētajam nav saslimšanas simptomu, lietotne meklēs kontaktus, sākot ar divām dienām pirms testa. Ja ir simptomi - tad divas dienas pirms to parādīšanās.
Veidojot un izsūtot kodu, kļūdīties nedrīkst. “Ja kāds to izdarītu kļūdaini vai nepareizi, tad pastāvētu risks, ka Latvijā tiek brīdināti vai saņemtu signālus cilvēki, kas patiesībā nav bijuši nekādā kontaktā. Tāpēc, pirms mēs izdarām šo pēdējo soli, pirms tiek ģenerēts kods, jābūt patiešām drošiem, ka mēs īstajam cilvēkam nosūtam šo kodu, lai brīdinātu tos cilvēkus, kas bijuši kontaktā ar šo personu. Protams, ka katrs šis posmiņš prasa laiku,” saka SPKC Infekcijas slimību uzraudzības nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
Augot saslimšanu un kontaktpersonu skaitam, jau oktobra beigās Veselības ministrija brīdināja, ka paziņojumu izsūtīšana lietotnē var kavēties. Taču speciālisti aizvien uzsver – lietotnei ir jēga, pat ja kontaktpersona paziņojumu saņem vairākas dienas pēc tam, kad inficētais uzzinājis par pozitīvu testu. It īpaši šobrīd, kad aptuveni pusei saslimušo inficēšanās avotu vairs nespēj noteikt. Tad pat novēlots paziņojums lietotnē var likt tomēr uztaisīt testu vai ievērot piesardzības pasākumus. Jau veidojot lietotni, SPKC atteicies no idejas par to, ka saslimušais kodu varētu saņemt, piemēram, reizē ar pozitīva testa rezultātu no laboratorijas.
“Tad, kad mēs veidojām šo lietotni, mēs ļoti daudz diskutējām un domājām, ka varētu, ja tā būtu viena laboratorija, bet, ja tā vēl būtu kaut kāda atsevišķa sistēma, kas būtu jāveido, lai šis signāli pa tiešo no laboratorijas nonāktu kādā sistēmā. Bet šobrīd ir tā, ka arī Apple un Google, kas ir daļēji atbildīgi par šo visu lietotnes darbības principu, tad viņi tomēr grib un vēlas, lai to apstiprinājumu par diagnozi veiktu kompetenta iestāde,” saka Dimiņa, piebilstot “jo, tiklīdz mēs to atstājam kādiem dažādiem spēlētājiem, tad atkal var rasties riski, kas var aizskart pacientu vai iedzīvotāju kādus privātuma jautājumus. Tam ir šāda veida iemesli.” Paziņojums lietotnē arī automātiski nenozīmē to, ka SPKC šo cilvēku noteiks par kontaktpersonu.
Kopš lietotnes palaišanas SPKC ģenerējis vairāk nekā 720 kodu, ar to palīdzību atrastas vismaz 1300 kontaktpersonas, kuras lietotnē ievadījušas savu telefona numuru. Pārējās (kuri numuru nav ievadījuši) gan nav zināmas. No zināmajām kontaktpersonām vismaz puse gan tiktu atrasta arī parastajā kārtībā. Lai ātrāk uzrunātu kontaktpersonas, informāciju par tām caur e-veselību SPKC nodod ģimenes ārstiem. Te deviņu dienu laikā – no 18. līdz 26.novembrim šai kontaktpersonu sarakstā jau bija 11 210 cilvēki.
Lai paātrinātu epidemioloģiskās uzraudzības procesus, attiecīgi ātrāk tiktu gan līdz saslimušajiem, gan viņu kontaktpersonām, Nacionālais veselības dienests, kas uztur arī e-veselību, nesen veicis iepirkumu. Tajā līdz 18.decembrim jāizpēta gan SPKC procesu šaurākās vietas, gan jāsniedz ieteikumi - ko un kā uzlabot, tostarp – informācijas tehnoloģiju risinājumos.