Skābētie kāposti kā pienskābes baktēriju avots! Arī pēc antibiotikām
Vai zināji?

FOTO: Shutterstock

Pienskābes baktērijas atklātas 19. gadsimtā, tās ieņem būtiski lomu daudzu jau ierastu pārtikas produktu izveidē, piemēram, sieru, jogurtu un kefīru.

Bez jau pieminētajiem pārtikas produktiem pienskābes baktērijas aktīvi līdzdarbojas arī kāpostu skābēšanas procesā. Latvijas Lauksaimniecības universitātes topošie pārtikas tehnologi studiju gaitā pēta pienskābes baktēriju efektivitāti.

Izrādās, ka kāpostu skābēšanā pievienojot pārāk daudz dzērveņu, kāposti var tā arī nesaskābt.

"Savvaļas pienskābo baktēriju kloni jau atrodas uz pašu dārzeņu virsmas. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt šīm pienskābajām baktērijām optimālus apstākļus, lai tās sāk vairoties un attīstīties. Ja vienkārši noliksim kaut kur kāpostgalvu, tā, visticamāk, neieskābs." stāsta LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras docente Solvita Kampuse

Pienskābās baktērijas barojas ar cukuriem, tādēļ veiksmīgam rezultātam nepieciešams, lai produktā būtu pietiekams daudzums cukura. Tāpat svarīgi nodrošināt arī pareizu gaisa temperatūru. Tā ir mums jau ierastā istabas temperatūra jeb 18 līdz 22 grādi. Tāpat

kāpostu gatavošanā nedrīkst aizrauties ar sāls pievienošanu, jo tas kavē vai pat aptur pienskābes baktēriju attīstību.

Produktus ar augstu pienskābes baktēriju sastāvu iesaka lietot arī pēc antibiotiku izmantošanas.

"Ja daudz patērē skābētos piena produktus, zarnu traktā nonāk zināma daļa pienskābo baktēriju. Tas var traucēt baktēriju daļai, kurai nepatīk paaugstinātais skābums zarnu traktā.

Lietojot antibiotikas, iet bojā daudzi mikroorganismi arī zarnu traktā, tādēļ iesaka lietot skābpiena produktus.

Tie nekaitēs, bet radīs vidi vēlamo baktēriju attīstībai," uzsver LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētnieks Jānis Liepiņš.

Vairāk par pienskābām baktērijām un kāpostu skābēšanu skaties pievienotajā video.

Uz augšu
Back