Politologs komentē premjera uzrunu

Politologs Ojārs Skudra FOTO: Ieva Čīka/LETA

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) svētdienas uzruna tautai bija politisks solis, lai veicinātu diskusiju valdībā, sacīja politologs Ojārs Skudra.

Komentējot Kariņa uzrunu sabiedrībai, Skudra sacīja, ka tā bija pārdomāta un tika veidota tā, lai sagatavotu gan sabiedrību, gan koalīcijas partnerus valdībā stingrāku ierobežojumu ieviešanai. "Tas bija politisks solis, lai veicinātu diskusiju valdībā," sacīja politologs.

Viņš teica, ka Kariņa uzrunā tika minēti vairāki pozitīvi faktori, piemēram, dīkstāves pabalstu piešķiršana. Pēc uzrunā teiktā var spriest, ka Kariņš vēlas dīkstāves pabalstus padarīt pieejamākus, kā arī palielināt finansējumu medicīnas personālam, teica Skudra, uzsverot, ka "Kariņš tomēr ir parlamentārās valsts vadītājs, un, iespējams, ka kāds no ministriem būs pret šīm iecerēm, tāpēc vajadzīgs dialogs".

Tāpat viņš pauda viedokli, ka sabiedrība pašlaik neievēro epidemioloģiskas prasības, ko uzrunā minēja arī Kariņš. "Loģiski, - ja sabiedrība ievērotu visas prasības, tad mēs nesaskartos ar šāda veida problēmām," teica Skudra.

Politologs pauda bažas, ka, turpinot neievērot valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus Covid-19 apkarošanai, veselības sistēma var sabrukt, jo tā nespēs nodrošinās pacientu ārstēšanu slimnīcās, un tad, valstij būtu jāprasa palīdzība Eiropas Savienībai, lai šo krīzi pārvarētu. "Sabiedrībai tas ir jāsaprot, domāju, ka

uz šo tika vērsta arī Kariņa uzruna, proti, sabiedrībai ir jāsaņemas, bet valsts no savas puses nodrošinās ar nepieciešamo finansējumu, lai uzņēmumi elementāri nepieteiktu maksātnespēju,"

15

uzsvēra Skudra.

Sociologs: Kariņa uzrunai trūka vēstījuma

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) svētdienas vakara tiešraides uzrunai trūka vēstījuma, pauda sociologs, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis.

Pēc viņa paustā, tā kā premjera uzruna tika iepriekš izziņota, tai tika pievērsta pastiprināta uzmanība un radīts priekšstats, ka Kariņš nāks klajā ar kādiem svarīgiem lēmumiem, kaut ko tādu, par ko sabiedrība pagaidām vēl nezina. Tomēr sociologs atzina, ka uzstāšanās bijusi nesaprotama.

"Skatoties no faktoloģiskās puses, Kariņš, nenosaucot skaitļus, minēja, ka inficēšanās līmenis ar Covid-19 ir lielāks nekā Vācijā. Acīmredzot viņš runāja par to aprēķina formulu, kur tiek noteikts inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotājiem.

Izskanēja arī ļoti neskaidri un abstrakti solījumi, ka tiks pieņemti papildu ierobežojumi, bet kādi - palika nezināms," pauda sociologs.

15

"Latvijas faktu" direktors pieļāva, ka, iespējams, Kariņš runājis par ārkārtas stāvokļa ieviešanu, tomēr, pēc sociologa domām, ārkārtas stāvoklim vajadzētu apvienot noteiktu ierobežojumu kopumu, bet mēs jau tagad dzīvojam pamatīgu ierobežojumu apstākļos, tāpēc ir grūti iedomāties, kā tas varētu izpausties.

"Ja pieņem, ka premjers runāja par ārkārtas stāvokli, tad es nevaru atbildēt, kāds tas varētu būt. Vēstījumā nebija nekā tāda, kas būtu paliekošs. Es nevarēju šo uzrunu uztvert nopietni," sacīja sociologs, pieļaujot, ka Kariņa uzruna nebija pārdomāta.

Freimanis izteica pieņēmumu, ka tiešraides laikā Ministru prezidenta priekšā atradās lapas ar informāciju vai tēzēm, kas Kariņam bija jāsaka, tomēr viņš tajās ieskatījās tikai pāris reizes un patlaban nav skaidrs, vai premjers tās izmantoja. Sociologs norādīja, ka Kariņš ir no tiem cilvēkiem, kurš runā paļaujoties uz sevi pašpārliecināti, uzskatot, ka viņš spēj kontrolēt sevi un runas saturu. Pēc Freimaņa domām, jebkuram politiķim tā ir pozitīva un apsveicama īpašība, bet šoreiz tas nenostrādāja.

Tāpat eksperts norādīja, ka Kariņš politikā nav iesācējs un, iespējams, viņš vēlējās pateikt kaut ko daudz nopietnāku, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš to neizdarīja. Sociologs pieļāva, ka premjers varbūt baidījās, ka sekos koalīcijas partneru pretreakcija, ja Kariņš paziņotu par jauniem ierobežojumiem vai ārkārtas pasākumiem. Freimanis pavēstīja, ka sociālajos tīklos nerimstas baumas par Ministru prezidenta sarežģītajām attiecībām ar atsevišķiem ministriem arī pandēmijas sakarā.

Sociologs norādīja, ka sabiedrība varēja redzēt emocionāli satrauktu premjeru un tam ir pamats,

15

piemēram, augstais ar Covid-19 inficēto skaits, slimnīcas, kas, iespējams, neuzņems tos pacientus, kuriem vajadzētu nonākt slimnīcā. Freimanis uzsvēra, ka Covid-19 rada lielas problēmas un, viņa ieskatā, tas var padarīt nervozu jebkuru cilvēku.

Jautāts, kāda nozīme ir premjera sacītajam, ka valdības pieņemtie lēmumi, iespējams, ir bijuši grūti saprotami un nekonsekventi, Freimanis pauda šaubas, vai patiešām valdības lēmumi ir grūti saprotami. Sociologs šajā kontekstā pieminēja arī Kariņa iecienīto frāzi - mājas, darbs, svaigs gaiss, kas ir skaidri saprotama, tomēr triviāla, salīdzinot ar citu amatpersonu izteikumiem.

Freimanis vērsa uzmanību arī uz masku jautājumu. Viņš atzīmēja, ka tam rūpīgi seko līdzi no februāra, tad viedokļu maiņas bijušas straujas un tie brīžiem bija pretēji. Tas, savukārt, nevairo uzticību ne amatpersonām, nedz ekspertiem, ne arī valdībai.

"Cilvēks, kas dzīvo ikdienas dzīvi un nav kompetents epidemioloģiskajos jautājumos, paļaujas uz profesionāļiem un sagaida no tiem skaidru un drošu vēstījumu, kam sekot līdzi. Diemžēl aizvadīto mēnešu laikā tas nav noticis. Patlaban noris drudžaini mēģinājumi kaut ko ierobežot," sacīja sociologs.

Kā piemēru nekonsekvencēm viņš minēja atsevišķus "Depo" veikalus, kas sestdienās un svētdienās ir slēgti, bet, piemēram, tirdzniecības centrs "Domina", kas zem vienas ēkas apvieno vairākus mazus veikalus, brīvdienās ir vaļā. Tāpat sociologs norādīja, uz absurdo situāciju, ka kosmetologi nedrīkst strādāt, bet, piemēram, frizieri drīkst.

Runājot par to, vai šajā uzrunā Kariņš uzņemas atbildību par aizvadītajos mēnešos notikušo, Freimanis uzsvēra, ka premjers ir latviešu izcelsmes amerikānis un ASV ir pieņemts daudzos gadījumos atzīt kļūdas. Tāpat viņš pieļāva, ka premjera uzruna bija vēstījums citiem ministriem, pirmkārt, jau veselības ministrei, kura savas kļūdas neatzīst, uzskatot, ka tas, ko viņa dara ir glābjoši.

Uz augšu
Back