Teherāna: Kodolzinātnieka slepkavība bija tehnoloģiski sarežģīta operācija

Irānas kodolzinātnieka Mohsena Fahrizades bēru ceremonija FOTO: Reuters/ScanPix

Irānas kodolzinātnieka Mohsena Fahrizades slepkavība piektdien bija sarežģīta operācija ar elektronisko iekārtu izmantošanu, bet uzbrukuma brīdī pašu uzbrucēju slepkavības vietā nav bijis, pirmdien sacīja Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Ali Šamhani.

Video, kurā amatpersona pauž šo apgalvojumu, publicējusi Irānas privātā ziņu aģentūra "Tasnim".

Šamhani teiktais krasi atšķiras no Fahrizades slepkavības versijas, kas tika izplatīta piektdien.

Varasiestādes sākotnēji skaidroja, ka vispirms uzspridzināta kravas automašīna un tad uzbrucēji sašāvuši Fahrizadi, viņu nogalinot.

Angļu valodā raidošā Irānas valsts televīzija "Press TV" iepriekš ziņoja, ka uzbrukuma vietā atrasts ierocis, kam bija "Izraēlas militārās industrijas logo un specifikācijas".

Arābu valodā raidošā Irānas valsts televīzija "Al Alam" ziņoja, ka uzbrukumā izmantotie ieroči "kontrolēti no satelīta".

Līdzīgu apgalvojumu svētdien izplatīja ar valdību saistītā ziņu aģentūra "Fars".

"Tā bija sarežģīta operācija, izmantojot elektroniskās iekārtas, [uzbrukuma] vietā neviena nebija, bet ir pavedieni," "Tasnim" publicētajā video skaidroja Šamhani. 

6

"Vienlaikus mums ir zināms, kas to izplānoja, ir zināma viņa pagātne."

Uzbrukumā zināma loma bijusi Izraēlai un tās izlūkdienestam "Mossad", kā arī Irānā ārpus likuma izsludinātajai "Irāņu tautas modžahedu organizācijai".

"Fars" vēsta, ka zinātnieks nošauts no 150 metru attāluma no ieroča, kas bijis uzstādīts automašīnā "Nissan" un kontrolēts attālināti.

Atskaitot pašu Fahrizadi un viņa miesassargus, notikuma vietā neviena cita nav bijis.

Irānas prezidents Hasans Ruhani sestdien apsūdzēja Izraēlu, ka tā vēloties radīt haosu, nogalinot vienu no vadošajiem irāņu kodolzinātniekiem Mohsenu Fahrizadi, taču viņa valsts "neiekritīs šajās lamatās".

Viņš apsūdzēja ASV un Izraēlu, ka tās nogalinājušas Fahrizadi, Izraēlai rīkojoties kā Vašingtonas "algotnim".

6

Laikraksts "The New York Times" vēstīja, atsaucoties uz ASV amatpersonu un diviem izlūkdienestu darbiniekiem, ka aiz uzbrukuma irāņu kodolzinātniekam stāv Izraēla.

Izraēlas laikraksts "Jerusalem Post" izteicis pieņēmumu, ka aiz Fahrizades slepkavības, iespējams, stāv ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija.

"Kad Tramps saprata, ka tiešs uzbrukums Irānai ir pārāk bīstams, viņš, iespējams, nolēma, ka Fahrizades slepkavība ir pieņemamāks variants," skaidroja laikraksts.

Irānā iepriekš atentātos nogalināti vismaz seši zinātnieki, kas nodarbojušies ar pētījumiem kodoljomā.

Kā norāda ziņu aģentūra "Reuters", rietumvalstis, Izraēla un Teherānas oponenti irāņu emigrantu rindās Fahrizadi raksturojuši kā 2003.gadā apturētās slepenās kodolieroču programmas vadītāju.

Irāna ilgstoši noliegusi, ka tā būtu centusies izmantot savu kodolprogrammu kodolieroču radīšanai.

2015.gada pasaules lielvaru un Irānas kodolvienošanās ietvaros Irāna apņēmās ierobežot savu kodolprogrammu, bet Rietumi - atcelt sankcijas.

Tramps 2018.gadā vienpusējā kārtā vienošanos pameta un noteica Irānai jaunas sankcijas.

Kopš Džo Baidena uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās Irānas prezidenta Hasana Ruhani valdība vairākkārt signalizējusi, ka ir gatava sadarbībai ar jauno ASV administrāciju.

Uz augšu
Back