Latvijā vērojams progress sabiedrības attieksmē par dzimumu vienlīdzību

Sievietes ar elektroskūteriem FOTO: EPA/Scanpix

Latvijā ir vērojams progress sabiedrības attieksmē un izpratnē par vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas nepieciešamību sievietēm un vīriešiem, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātajā Latvijas nacionālā ziņojuma projektā par cilvēktiesību situāciju Latvijā ANO Vispārējā periodiskā pārskata trešā cikla ietvaros.

Kā informēja ĀM, ziņojums aptver laika posmu no 2016. līdz 2020.gadam. Tā sagatavošanai tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kurā piedalījās atbildīgās nozaru ministrijas un Ģenerālprokuratūra. ĀM ir sagatavojusi ziņojumu, pamatojoties uz iesaistīto institūciju sniegto informāciju.

Ziņojuma projektā akcentēts, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir arī viens no Latvijas attīstības sadarbības politikas pamatprincipiem.

4

Latvijas sadarbības granta konkursos tiek izvērtēts, kā projektā tiks ievēroti dzimumu līdztiesības principu. Kā skaidrots ziņojumā, atbalstu ir saņēmuši arī tādi attīstības sadarbības projekti, kuru tiešais mērķis ir sekmēt dzimumu līdztiesību.

Ziņojuma projekta sadaļā, kas attiecas uz Latvijas sasniegumiem un labās prakses piemēriem, norādīts, ka valsts ir sasniegusi ievērojamu progresu arī iedzīvotāju līdzdalībā, ko apliecina dati par reģistrēto nevalstisko organizāciju (NVO) un tajās nodarbināto skaita pieaugumu.

Pievēršoties jautājumam par mazākumtautību integrāciju, ziņojuma projektā uzsvērts,

ka ievērojami palielinājusies mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta un lepnums par piederību Latvijai,

4

kā arī uzlabojušās mazākumtautību iedzīvotāju latviešu valodas zināšanas.

Ziņojuma projektā atzīmēts, ka no 2017.gada Latvijā tiek īstenota izglītības sistēmas modernizācija, veicinot pāreju uz kompetencēs balstītām mācībām. Šīs reformas ietvaros ticis palielināts valsts valodas lietojums izglītības procesā vairākos izglītības posmos ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem vidusskolu absolventiem turpināt studijas un iejusties darba tirgū.

Tāpat atzīmēts, ka valsts turpina atbalstīt un finansēt mazākumtautību izglītības programmas septiņās valodās, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam specifiskajam regulējumam mazākumtautību valodas lietojumam procentuālajam sadalījumam katrā izglītības posmā. Visas izmaiņas attiecībā uz valsts valodas lietojumu izglītībā stājas spēkā pakāpeniski, nodrošinot atbalstu pedagogu profesionālās kompetences un valsts valodas prasmju pilnveidei, kā arī izdodot atbilstošus mācību līdzekļus un metodiskos materiālus.

ĀM aicina NVO līdz 11.decembrim sniegt viedokli vai komentārus par ziņojumā iekļauto informāciju, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi "cilvektiesibunodala@mfa.gov.lv".

Ziņojumu plānots izskatīt ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas 38.sesijas laikā, kas notiks no 2021.gada 3.maija līdz 14.maijam Ženēvā, Šveicē.

ANO Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata ietvaros tiek izvērtēta cilvēktiesību situācija visās ANO dalībvalstīs. Valstu izvērtēšanā tiek ņemti vērā valdību viedokļi, ANO institūciju, speciālo procedūru mandātu turētāju, nevalstisko organizāciju (NVO) sniegtā informācija, kā arī citu valstu rekomendācijas. Latvijas pirmais nacionālais ziņojums tika izskatīts 2011.gadā, savukārt otrais - 2016.gadā.

Uz augšu
Back