Kas ir dāņu labsajūtas formula un kā to sasniegt pat ļoti skarbos apstākļos (3)

Aprunājāmies ar dāņu sociālantropologu, filozofijas doktoru fenomenoloģijā Jepi Trolli Linetu, kurš ir ne tikai izpētījis "hygge" fenomenu, bet būs arī viens no runātājiem darba un dzīves līdzsvara konferencē “Work+Life2020”, kas notiks 4. decembrī.

- Tu esi sociālantropologs, kurš pēta "hygge" un patērētāju uzvedību. Vai vari vienkāršiem vārdiem izskaidrot, ko tas nozīmē?

- Sociālantropologs dodas reālajā pasaulē un tiekas ar citiem cilvēkiem, pēta viņus, kā arī cenšas būt kopā viņu dabiskajā vidē, kur cilvēki pavada savu laiku un dara jūs interesējošas lietas.

Piemēram, ja pētāt kādu ar viņu darbu saistītu jautājumu, tad ejat pie viņiem uz darbu, taču, ja tas ir saistīts ar mājām, tad esat kopā ar viņiem mājās, vērojat tur notiekošo, un tas vienmēr ietvers trīs instrumentus: intervējat, vērojat to, ko viņi dara, un varbūt pamanāt atšķirību starp to, ko viņi saka un dara. Treškārt, iesaistāties paši - piedalāties vai izmēģināt darīt to pašu, ko viņi.

Piemēram, ja pētāt prasmes, kas saistītas ar lauksaimniecību, ideāli to būtu praktiski izmēģināt un pašam pieredzēt, kā tas notiek.

- Dānijā ar savām zināšanām palīdzat arī biznesā. Kā šeit antropoloģija var palīdzēt?

- Uzņēmumiem bieži var palīdzēt ārējā izpratne vai “radars” par to, kas notiek kultūrā un sabiedrībā. Daudziem uzņēmumiem ir problēma - viņi parasti domā no iekšpuses uz āru un ir ļoti uz sevi orientēti, “iemīlas” paši savos risinājumos, turklāt bieži domā, ka cilvēkiem ir tādas pašas problēmas, kādas ir viņiem.

Lielās korporācijas un biznesa cilvēki, kas tur strādā, bieži ir turīga sabiedrības daļa, un viņi nevar tik vienkārši iejusties, piemēram, vientuļas mātes ādā, kas spiesta strādāt divos darbos. Tāpēc pieredze rāda, ka daudzi uzņēmumi bieži vien paši nemaz tik labi nesaskaras ar klientu faktiskajām vajadzībām.

Savukārt antropologi parasti šīs lietas var izpētīt ļoti strukturēti, netērējot gadus pētniecībai. Mēs vācam datus, intervējam cilvēkus, organizējam fokusa grupas, jo uzdevums ir viens - atbrīvoties no subjektīvajiem pieņēmumiem un būt atvērtiem tam, kas patiesībā notiek pasaulē.

- Tu esi ieguvis doktora grādu “hygge" jeb pētot dāņu labsajūtas formulu. Kāda būtu tava definīcija šim fenomenam - "hygge"? Un vai tā ir taisnība, ka šis termins patiesība nāk no Norvēģijas?

- Es teiktu tā - "hygge" ir personas subjektīva sociālā pieredze, kad kopā ar citiem ir viegli piedzīvot prieku un ir ļauts būt tādam, kāds esat. Jums nekas nav jāpaveic vai jāpierāda. Vēl vairāk - jūs varat būt un justies neaizsargāts, ievainojams un pat nebūt veiksmīgs. Atvērts dažādajam, taču joprojām varat justies droši.

Šādos apstākļos nav izaicinājumu, apkārt esošā sociālā un fiziskā vide ir relaksēta, samērā klusa un mierīga, līdzinās māju atmosfērai, taču tajā pašā laikā šie apstākļi var būt arī ārpus pilsētas, lielākā kompānijā kopā ar draugiem.

Runājot par vārda izcelsmi un saistību ar Norvēģiju, atcerēsimies, ka tā savulaik bija daļa no Dānijas. Norvēģiem faktiski bija divi jēdzieni - "kos" un "hygge". Taču viņi šos konceptus tik aktīvi necentās “mārketēt”, kā to darām mēs.

Šobrīd, kā to redz visa pasaule, dāņi reklamē "hygge" ļoti aktīvi, taču šis termins nāk no senās skandināvu valodas "Old Norse", kas aptver Ziemeļvalstis un Lielbritānijas ziemeļus. Vispirms "hygge" sāka parādīties senajā norvēģu valodā, pēc tam aizceļoja tālāk.

- Kad aprakstīji "hygge" atmosfēru kā atbrīvotu un drošu, neviļus prātā ienāca “hedonisms”, ko arī raksturo baudīšana un ļaušanās. Vai šie abi termini būtu saistīti?

- Nē, tie nebūs saistīti. Hedonisms drīzāk ir dzīve “bez robežām”, taču ar "hygge" ir ļoti daudz robežu un tas rada šo svarīgo elementu - drošības sajūtu. "Hygge" nav intensīvi. Piemēram, esot "hygge", jūs apsēžaties ar draugiem un pat varat iedzert glāzi vīna vai aukstu alu, taču, ja pamazām pārejat uz “ballītes” režīmu, tas kļūst arvien intensīvāk un vairs nav "hygge".

Īstais “hygge” vairāk attiecas uz ikdienas lietām un spēju veidot cilvēcisku kontaktu, ne ballēšanos. Turklāt hedonisms vairāk saistās ar pārmērībām un luksusa patēriņu.

Parasti tas nav ikdienišķs, bet kaut kas labāks un greznāks par ierasto. "hygge" var radīt ar ikdienas līdzekļiem - piemēram, satikties uz tasi tējas kopā ar draugu vai pasēdēt upmalā. Objektiem "hygge" nav galvenā nozīme, turpretī hedonismā ir.

- Pētījumā World Happiness Index 2020, kas tiek veikts kopā ar Oksfordas universitāti, Dānija allaž ir bijusi viena no vadošajām valstīm pētījumos par laimi un labklājību. Vai, tavuprāt, laime un "hygge" ir saistīti jēdzieni?

- Jā, Dānija ir augšgalā dažādos statistikas rādītājos, un mēs esam monopolizējuši "hygge" jēdzienu, taču tas nenozīmē, ka tāpēc dāņi ir laimīga tauta. Es teiktu tā - pastāv vairāki faktori, kas liek cilvēkiem novērtēt "hygge", un tie var būt tie paši faktori, kas cilvēkus padara laimīgus.

Taču vēlreiz uzsvēršu - tas nenozīmē, ka "hygge" rada laimi. Ja paskatāmies uz Dānijas iedzīvotāju labklājību un laimi, mums drīzāk vajadzētu runāt par to, kā veidojam sabiedrību un padarām šo valsti par drošu vietu, kur cilvēki var sasniegt dažādus mērķus, neskatoties uz viņu materiālo situāciju. Viņiem atliek laiks būt kopā ar ģimeni, ir laiks būt ārpus darba.

Es runāju par valsti un sabiedrību, kurā pastāv vairāk nekā viens absolūtās veiksmes standarts, un tajā varat būt veiksmīgs pēc saviem noteikumiem. Jums nav jātiecas pēc viena sociālā ideāla, piemēram, kļūt ļoti bagātam.

Es domāju, ka Skandināvijas valstis to spēj nodrošināt diezgan labi, un tāpēc cilvēki, šķiet, šeit ir laimīgi. Salīdzinoši laimīgi, jo mūsu sabiedrībā tāpat ir daudz vientuļu un nelaimīgu cilvēku. Mums ir samērā augsts antidepresantu patēriņš un cīnāmies ar garīgās veselības problēmām, taču, ja jūs kā cilvēks nejūtaties apdraudēts, tad ir viegli justies "hygge".

Taču atcerēsimies, ka "hygge" var sasniegt arī ļoti skarbos apstākļos - jūs varat būt nabadzīgi, taču joprojām tikties ar mīļiem draugiem un izdzīvot nozīmīgus mirkļus.

Ja esat nomākts, varat meklēt patvērumu, atkārtojot sev svarīgus rituālus, kuros jūtaties drošībā, piemēram, mājās, kas varbūt ilgtermiņā nav labs risinājums, taču var dot stabilitāti. Laimei un "hygge" ir daudz kopīgu faktoru, taču tajā pašā laikā abi ir ļoti sarežģīti jēdzieni. Ļoti interesanti ir tas, ka arī slikts cilvēks var justies laimīgs - var būt ļauns pret citiem un tomēr justies lieliski, jo psihopāts. Bet psihopātiska uzvedība nevar radīt "hygge".

- Patērēšana mūsdienās ir galvenais ekonomikas un inovāciju virzītājspēks, taču redzam arī tā ēnas pusi - planētas resursu noplicināšanu un dažkārt arī morālu degradāciju. Kādas tendences tu redzi patērētāju kultūrā un kurp tas virzās?

- Cilvēki meklē dažādus veidus, kā rūpēties par ilgtspēju, tā ir galvenā tendence. Tiek likvidēts seksisms un veidojas unisex telpa, kurā gaist novecojusī izpratne par tradicionālajām dzimumu lomām. Trešais ir digitālās dzīves aspekts - mēs visi esam pievienoti digitālai informācijas telpai un atdodam savus lietotāju datus Big Tech uzņēmumiem.

Viņi par mums zina ļoti daudz - mūsu paradumus, izvēles, gaumi. Viņiem ir ļoti daudz zināšanu par mums, un tas palīdz personalizēt piedāvājumus, veidot mūsu izvēli un radīt individuālas mārketinga pieejas, tāpēc es domāju, ka tehnoloģiju uzņēmumu spēks ir milzīgs, tikai jautājums - ko mēs ar to darīsim? Vai tāpēc dzēst sociālo mediju profilus? Diez vai. Šī ir interesanta tēma, par ko domāt.

- Līdz ar visaptverošu informācijas pieejamību, tiek apstrīdēta akadēmiskās izglītības loma - piemēram, daudzu jauniešu elks Īlons Masks paziņoja, ka koledžas vairs nav vajadzīgas, jo domātas tikai izklaidēm, nevis reālām mācībām. Kādas ir tavas domas par šo?

- Hmm. Es teiktu, ka, iespējams, tā nav vajadzīga tik lielā apmērā, cik šobrīd to iegūst. Dānijā augstākā izglītība ir bez maksas, un es domāju, ka tas bieži ir iemesls, kāpēc cilvēki to izvēlas.

Vēl viens būtisks aspekts - tas ir atkarīgs no tā, ko vēlaties sasniegt. Piemēram, ja vēlaties justies droši, studējiet finanses vai kļūstiet par ārstu - abas būs samērā drošas izvēles. Taču mums ir arī daudz cilvēku, kuri izvēlas augstāko izglītību neviltotas intereses dēļ. Viņiem patīk tas, ko iespējams studēt, - literatūra, dažādas kultūras disciplīnas. Kopumā es domāju, ka izglītība cilvēkiem dod daudz laba.

Gūstot vēsturisku un plašāku kultūras perspektīvu sabiedrības jautājumiem, jūs niansētāk saprotat citus cilvēkus, vairāk apšaubāt savus līdzšinējos pieņēmumus, piemēram, rasismu vai ko citu.

Jūs esat izturīgāks arī attiecībā uz karjeras pavērsieniem. Esmu saticis daudz cilvēku, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, jo varēja to atļauties, taču šobrīd vairāk priecātos par fizisku darbu vai citām prasmēm, kam nav nepieciešama akadēmiskā izglītība. Joprojām daudzi no viņiem var radīt jaunas profesionālās identitātes.

Manuprāt, izglītība ir izdevīga arī sabiedrībai kopumā - tā palīdz kļūt radošākiem, piedāvāt interesantus risinājumus pasaulei. Tas ir labi arī politiskajiem procesiem sabiedrībā. Interesanta pieeja ir amerikāņiem - viņi iegūst bakalaura grādu tūlīt pēc vidusskolas un atgriežas pie maģistrantūrā tikai tad, kad zina vairāk par to, kas viņi ir, kādas prasmes vēlas un ko vēlas turpināt.

- Kā tu raksturotu Dānijas sabiedrību mūsdienās? Vai tā būtu saliedēta vai tomēr imigrācijas sašķelta?

- Imigrācijas daļa pie mums ir sarežģīta, jo cilvēki, kuri nāk no musulmaņu valstīm, ir pakļauti politikas spiedienam un dažkārt tiek aplūkoti kā problemātiski. Rodas problēmas ar tiem, kuri, piemēram, nerunā nevienā citā valodā, izņemot arābu valodu. Spēcīgas problēmas rodas saistībā ar atšķirīgu dzimumu lomu izpratni, piemēram, pastāvošajiem ierobežojumiem meitenēm - viņas nevar iepazīties, mācīties vai strādāt to, kas patīk, taču ir arī liela cilvēku grupa, kas vienkārši dodas uz darbu, viņi ir ārsti, uzņēmēji. Ārkārtīgi daudzi imigranti studē uzņēmējdarbību, jo vēlas dzīvot labu un stabilu dzīvi, kas būtu cieņpilna. Turklāt es uzskatu, ka reliģija ir nozīmīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, kas dod daudz resursu, un mums jāatceras, ka tā nekad nedrīkst kalpot par iemeslu uzbrukumam.

Attiecībā uz ienākumu atšķirībām mums ir daļa sabiedrības, kas ir kļuvuši ārkārtīgi turīgi, un es piekrītu izskanējušam viedoklim, ka mums ir jāvienojas Eiropas līmenī, lai ieviestu izmaiņas starptautiskajos nodokļos, lai mazinātu nevienlīdzību.

- Tu zini Latvijas vēsturi un uzrakstīji maģistra darbu par Latvijas NVO jauniešu organizāciju. Kāds ir tavs lielākais secinājums par mūsu sabiedrību?

- Ak, tas bija ļoti sen - vairāk nekā pirms 20 gadiem, un to laiku ļoti raksturo neatkarības atgūšana un kustība pēc 1991. gada. Kad strādāju pie projekta, novēroju spēcīgas vietējo paaudžu atšķirības - jaunieši bija daļa no elites, kas spēja piesaistīt resursus un priecāties par iestāšanos ES, NATO un izmisīgi meklēja Rietumeiropas vērtības, vienlaikus novērtējot latviešu vēsturiskās tradīcijas.

Interesanta sinerģija starp latvisko, tā saknēm un Eiropas vērtībām. Es toreiz apgrozījos sabiedrībā, kas raizējās par nākotni un vai Latvija būs drošībā.

Tāpēc, ka Latvija ir piedzīvojusi daudzas okupācijas - gan Padomju Savienības, gan citu valstu veiktas okupācijas senākā vēsturē. Bailes tikt aizmirstiem un izolētiem.

Toreiz tas bija ļoti skaidri jūtams un jūsu vēlme pievienoties ES un NATO bija spēcīgi motivēta, lai beidzot justos drošībā.

Man joprojām patīk Rīga, Latvija. Laiku pa laikam dodos uz Latviju, lai pastaigātu pa Āgenskalna ielām un atrastu interesantas vietas. Man patīk redzēt, kā viss mainās.

Piektdien, 4. decembrī, notiks tiešsaistes konference “Work+Life2020”, kurā par Dānijas dzīvesstilu un to, kā "hygge" iedzīvināt mūsu ikdienā, runās Jepe Trolle Linets un Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Flemings Stenders.