Tiesībsargs Juris Jansons šodien ir nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam, vēršot uzmanību uz nepieciešamību uzlabot komunikāciju ar sabiedrību Covid-19 krīzes laikā, pavēstīja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Liena Eisaka.
Sekojot situācijai valstī Covid-19 krīzes laikā un vērojot valsts iestāžu rīcību, informējot iedzīvotājus par plānotajiem pasākumiem krīzes pārvarēšanā, tiesībsargs ir identificējis vairākas problēmas, kuras valdībai būtu jāizvērtē, lai uzlabotu sabiedrības informētību un labāku izpratni par valsts pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem.
Vēstulē teikts, ka sabiedrība informāciju par epidemioloģisko situāciju valstī un tās noteiktajiem ierobežojumiem iegūst atšķirīgos informatīvajos kanālos. Pamatā iegūtā informācija atšķiras ne tikai paaudžu vidū, bet arī atsevišķu cilvēku grupu vidū, piemēram, personām ar dažāda veida invaliditāti.
Tiesībsargs uzsver, ka ir nepieciešams steidzami izvērtēt, vai svarīgākie dienas paziņojumi no valdības un atsevišķu atbildīgo iestāžu puses tiek vienādi novadīti informatīvajos kanālos, kur var tiešāk sasniegt konkrētas mērķgrupas.
Šobrīd tiesībsargs saskatot nepietiekamu svarīgākās krīzes vadības informācijas nodošanu personām ar dzirdes un redzes traucējumiem, kā arī personām ar uztveres problēmām.
Tiesībsargs ir sazinājies ar Latvijas Nedzirdīgo savienību, Latvijas Neredzīgo biedrību "Redzi mani" un "Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons"", lai noskaidrotu, kur būtu veicami uzlabojumi konkrētās mērķgrupas informēšanai.
Sniegtajās atbildēs tika norādīts uz to, ka personām ar dzirdes traucējumiem netiek atbilstoši nodrošināta svarīgākā informācija zīmju valodā. Tāpat ņemot vērā, ka ne visas personas ar dzirdes traucējumiem saprot zīmju valodu,
ir nepieciešams sniegt svarīgāko valdības un dienestu paziņojumu subtitrēšanu.
Atklājies, ka trūkst informācijas arī vieglajā valodā, jo īpaši, ja vēlas svarīgu informāciju nodot personām ar garīga rakstura traucējumiem. Vienlaikus minēts, ka cilvēki ar redzes traucējumiem nevar nolasīt ministriju sagatavotās infografikas un attēlus, jo tie nav uztverami. Vēl tika pausts priekšlikums rast iespēju pie svarīgākajām infografikām un attēliem pievienot vēstījumu.
Tāpat tiesībsargs saskata risku, ka
svarīgākā sniegtā informācija no valdības un atbildīgo dienestu preses konferencēm īsu tēžu veidā netiek novadīta informatīvajos kanālos,
kur sasniedzamas konkrētas mērķgrupas - jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki.
Jansons uzsver, ka pašreizējā situācijā liels izaicinājums ir ikvienam sabiedrības loceklim - gan bērniem, gan pieaugušajiem un senioriem. Ņemot vērā šī brīža straujās pārmaiņas ikdienas dzīvē, ko ievieš pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai, tiesībsarga ieskatā
līdzās ikdienas sniegtajai informācijai par saslimušajiem un mirušajiem, noteikti būtu jāsniedz psiholoģiskā atbalsta informācija.
Tas nepieciešams, lai līdzsvarotu noskaņojumu un palīdzētu tikt galā ar stresu šajā saspringtajā laikā. Īpašu uzmanību vēršot uz vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri ziņas uztver daudz emocionālāk, norāda Jansons.
Tiesībsargs arī uzsver, ka sabiedriskajos medijos, īpaši televīzijā un radio, kā arī ziņu portālos, būtu nepieciešams sniegt informāciju, piemēram, kā tikt galā ar emocijām izolācijas laikā, ko darīt, ja ir depresīvs stāvoklis, ja ir domas par pašnāvību, kā tikt galā ar emocijām, ja nevar satikt tuvākos cilvēkus, draugus, vecākus, bērnus, kā emocionāli tikt galā ar situāciju, kad persona palikusi bez darba un tamlīdzīgās situācijās.
Tāpat būt jāaktualizē, kur vērsties, ja cilvēki saskaras ar vardarbību ģimenē.
Jansona ieskatā būtu steidzami jāizvērtē arī plašāka sabiedrības iesaistes iespēja atbalsta sniegšanai pašvaldībām darbā ar mazaizsargātajām personu grupām un valstij brīvprātīgo darbam slimnīcās. "Nevalstiskās organizācijas šobrīd ir aktīvas, bet to nav daudz, un, iespējams, sadarbība starp šīm biedrībām, pašvaldībām un valsti būtu uzlabojama," teicis Jansons.
Vēl tiek norādīts, ka sabiedriskajos medijos trūkst uz aprūpē/apgādībā esošo vecāka gadagājuma cilvēku aizsardzību orientētas informācijas. Daudziem ir vecāki un vecvecāki, kuri nedzīvo kopā ar ģimenes locekļiem, bet saņem plašu tuvinieku atbalstu. Šis atbalsts nav tikai nepieciešamo lietu piegāde līdz durvīm, pensijas saņemšana vai mājdzīvnieku izvešana, daudziem atbalsta sniegšana ir ikdienas darbs, kas saistīts ar ciešu kontaktēšanos.
"Ja vecāka gadagājuma cilvēki ir sabiedrības daļa, kuru inficēšanos visvairāk vēlamies novērst, iedzīvotājiem jāsniedz atkārtoti mērķēti, skaidri ieteikumi no epidemiologiem, kā vislabāk rīkoties šajā situācijā," paudis Jansons.
Vienlaikus viņš aktualizē jautājumus par situāciju ar šķirtām ģimenēm. Tiesībsargs skaidro, ka, lai gan ārkārtējā situācijā noteiktie ierobežojumi neparedz aizliegumu vecākiem un bērniem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, satikties, praksē tiek konstatēts, ka šādus ierobežojumus nosaka gan iestādes, gan otrs no vecākiem, ja vecāku starpā ir konfliktējošas attiecības.
Iestādēs, kas atbildīgas par bērna tiesību ievērošanu, vecāki nevar saņemt skaidrojumu atbilstoši tiesiskajam regulējumam par iespējām satikties ar bērniem. Visbiežāk tiek ieteikts atturēties no tiešiem kontaktiem, tā veicinot bērna un vecāka atsvešināšanos, min tiesībsargs.
Vecākam, kuram saskarsmes tiesību īstenošanas kārtība ir noteikta ar tiesas nolēmumu, tiek ieteikts vērsties tiesā un lūgt, lai tiesa skaidro nolēmuma izpildi ārkārtējās situācijas apstākļos, kas nav tiesas uzdevums. Tas liecinot, ka gan iestāžu darbiniekiem, gan vecākiem trūkst informācija par rīcību un nosacījumiem, kas jāievēro šķirti dzīvojoša bērna un vecāku attiecību nodrošināšanā.
Tiesībsargs rekomendē valdībai steidzami sagatavot informatīvu materiālu gan vecākiem, gan speciālistiem, to publiskojot gan medijos, gan iestāžu tīmekļvietnēs.
