Satversmes tiesas galvenā tiesnese Sanita Osipova šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret Viens» skaidroja neseno Satversmes tiesas lēmumu par viendzimuma pāra tiesībām uz bērna dzimšanas atvaļinājumu, kā arī komentēja sabiedrībā sacelto ažiotāžu.
Osipova norādīja, ka spriedums ticis balstīts uz cilvēka cieņu kā pamatvērtību, bez kuras nav iedomājama demokrātiskas valsts pastāvēšana un bez kuras cilvēka iesaiste valstiskajos procesos nav iedomājama.
"Cilvēka cieņa ir cilvēka vērtība, tā ietver brīvību un atbildību par savām darbībām," komentēja Osipova.
Viņa atzina, ka bija rēķinājusies ar aso pretreakciju ST lēmumam un izteicās, ka cits iznākums nebija gaidāms.
"Tiesa uz sevi izsauca uguni."
Tiesas priekšsēdētāja uzsvēra, ka jautājums būtu bijis jākārto likumdevējam jau pirms laba laika, ņemot vērā to, ka tam ir jau 15 gadu ilga vēsture.
Komentējot sabiedrībā sacelto ažiotāžu, it īpaši starp grupām, kas iestājas par “tradicionālās ģimenes” tiesībām, Osipova skaidroja, ka laulības jēdziens nav bijis vēsturiski statisks un laika gaitā ticis pakļauts valdošās varas, reliģisko organizāciju un laicīgo uzskatu ietekmei un gribai.
"Mēs esam laicīga valsts, kurā baznīca ir nodalīta no valsts, mums ir jāpieņem 21. gadsimtam atbilstošs risinājums."
Tiesas priekšsēde vilka paralēles starp sabiedrībā sacelto, stereotipos balstīto pretestību ST lēmumam un jezgu, kas tika sacelta pēc laulības reformas īstenošanas īsi pēc Latvijas dibināšanas pirms 100 gadiem.
Pirms reformas Krievijas impērijā pastāvošā patriarhālā ģimenes definīcija nepieļāva laulības šķiršanu. Tā deva tēvam tiesības sist savus ģimenes locekļus un paredzēja pirmās sievas un viņas bērnu izstumšanu no ģimenes gadījumā, ja vīra mīļākajai piedzimst bērns.
Ieviestās izmaiņas, ka iekļāva laulības šķiršanas ierakstīšanu valsts civillikumā, raisīja plašu rezonansi un ķīviņus sabiedrībā, oponentiem atsaucoties uz tradīciju nozīmi un morālo pagrimumu, ko radīs izmaiņas.
"Latvijas republika ieviesa revolūciju laulības jēdzienā," uzsvēra tiesnese, norādot, ka tolaik šāds solis bijis īpaši pretrunīgi vērtēts, it īpaši provincēs un reģionālajā presē. Tas esot izpelnījies plašu atbalstu sociāldemokrātu rindās.
Osipova pauda, kā tāpat, kā toreiz Latvija kļuva par demokrātisku valsti, tagad ir pienācis laiks sekot mūsdienu ievirzēm un reformēt valsts sistēmu atbilstoši brīvās pasaules cilvēktiesību un cieņas izpratnes standartiem.
"Mēs esam Eiropā, kur cilvēkiem ir iespēja braukt uz citām valstīm un iegūt apliecinājumu savām attiecībām kādā citā ES valstī," akcentēja tiesnese. Viņasprāt, absurda ir situācija, kad šādas attiecības netiek atzītas, cilvēkiem atgriežoties Latvijā.
"Homofobija un neiecietība nepieder tiesiskai valstij," pauda tiesnese, sabiedrībā pastāvošo tolerances trūkumu skaidrojot ar Padomju Savienības mantojumu. "Padomju laikos sludināja nevis atvērtību, bet neiecietību. Pret buržujiem, pret globālo kapitālismu, pret hipijiem un pret baikeriem. Arī pret etniskajām minoritātēm."
"Mēs neesam izslimojuši šo slimību, bet pamazām to pārvaram."
Osipova noraidīja iespēju, ka 2006. gadā veiktie grozījumi Satversmē, kas sašaurināja laulības jēdzienu kā savienību starp sievieti un vīrieti, var tik izmantoti kā precedents jaunā lēmuma apstrīdēšanai.
Viņa uzvēra, ka jaunais spriedums nepiemin laulības jēdzienu, bet gan kopdzīvi un skar iecietību un cilvēka tiesības uz cieņpilnu dzīvi, kas ir viens no Eiropas un Latvijas pamattiesību stūrakmeņiem. Līdz ar to Saeimas vai tautas rosināta referenduma ceļā ierosināts mēģinājums reinterpretēt ST spriedumā lemto sadurtos ar konstitucionāliem šķēršļiem.
"Tā kā esam saistīti ar Eiropas līgumiem, likumdevējs ir ierobežots. Tauta kā likumdevējs arī ir pakļauta satversmei," skaidroja Osipova.
Osipova gan mēģināja attālināties no lēmuma praktiskās ietekmes uz likumiem, norādot, ka tas ir Saeimas uzdevums. "Satversmes tiesa neiesaistīsies diskusijās par to, kādā veidā sakārtot viendzimuma pāru attiecības tā, lai viņi varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi."
"Vienlīdzība ir iespējama tikai tad, ja pastāv iecietība, un neviena no pamattiesībām nevar pastāvēt bez iecietības."
Osipova izteica noraidošu attieksmi pret sabiedrības grupām, kas izmanto kristīgajā mācībā balstītus argumentus lēmuma nozākāšanā, norādot "Jaunā derība ir mīlestības, iecietības un mīlestības grāmata."
"Agrīnie kristieši bija gatavi mirt par savu ticību, viņi bija mocekļi Romas impērijā. Viduslaikos kristieši bija gatavi nogalināt par savu ticību. Es labprātāk dzīvotu starp pirmajiem," norādīja Osipova, aicinot sabiedrības locekļus uz iecietību pret visiem sabiedrības locekļiem.