Cik sen pētāt darba vidi un ar to saistītos jautājumus?

Šobrīd manā personīgajā karjerā rit jau piektais gads, taču pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar Latvijā darbiniekus un dažādus ar darba vidi saistītos jautājumus pēta jau vairāk nekā 15 gadus. Kopumā «caur Latviju» gada laikā ir tikuši veikti arī vairāk nekā 25 darbinieku pētījumi, vairāk nekā 20 valstīs. Globāli Kantar pieredze personāla pētījumos ir vēl lielāka. Mūsu personāla pētījumu eksperti seko līdzi jaunākajām pētnieciskajām pieejām, sniedzot dažādu nozaru klientiem vispiemērotākos risinājumus, lai gūtu izpratni par saviem darbiniekiem, darba vidi, savu kā darba devēja tēlu gan esošo, gan potenciālo darbinieku mērķauditorijās. Darbinieku un darba vides pētījumus veicam gan pēc savas iniciatīvas, sekojot līdzi norisēm un aktualitātēm darba tirgū, gan arī atbilstoši klientu vajadzībām. Tas ir būtiski, lai izprastu procesus, spētu tos analizēt, sniegtu rekomendācijas uzņēmumu un personāla vadītājiem, pētot šo jomu regulāri. Gadiem ejot, protams, mainās arī aktualitātes un fokuss, piemēram, tas, kas ir aktuāls šobrīd, nebija tik aktuāls pirms gada.

Kā Tu raksturotu darba vidi Latvijā pirms trīs gadiem? Vai un kā tā ir mainījusies?

Jāsaka, ka situācija pirms 3 - 4 gadiem bija nedaudz atšķirīgāka. Bija vērojams, cik ļoti personāla vadītāji un speciālisti saskārās ar darbinieku piesaisti, motivēšanu un noturēšanu. Darba tirgū toni vairāk vai mazāk noteica darba ņēmējs, tad nu bija jācīnās visiem spēkiem. Toreiz pētījumu fokusā varbūt vairāk bija racionālāki aspekti, kā apmierinātība ar darbu un dažādiem tā vides faktoriem, darba maiņas iemesliem, atalgojumu, papildu labumiem u.tml. Tagad aizvien būtiskākās kļūst jomas, kas saistītas ar nodarbinātības emocionālo dimensiju un labsajūtu. Šīs tēmas pēdējos gados uzņēmumos kļūst arvien aktuālākas - labbūtība, pašsajūta un arī izdegšana.

Vai varētu teikt, ka darba ņēmējs un tirgus kopumā Latvijā ir kļuvis nobriedušāks?

To varētu saukt par briedumu, bet es teiktu arī, ka darba ņēmēji daudzos jautājumos ir kļuvuši vēl zinošāki, informētāki. Esam nonākuši nākamajā līmenī.

Kad skatāmies uz pēdējo gadu pētījumiem, virsrakstos parādās diezgan pozitīvi virsraksti - iezīmējas lielāka apmierinātība ar darbu, vide uzlabojas. Vai tā ir?

Es domāju, ka noteikti. Sevišķi pirms pandēmijas, jo šis novērtējums bieži iet roku rokā ar valsts ekonomiskās situācijas kāpumu un attīstību. Darba vide ir viena no komponentēm, ko būtiski ietekmē arī ekonomiskā izaugsme.

Dzīvojot pandēmijas ēnā, vai vari, lūdzu, nedaudz ieskicēt, kas notika pavasarī? Kādas izmaiņas vai tendences bija vērojamas saistībā ar darba vidi?

Pavasarī mēs padziļināti pētījām pandēmijas sekas, veicot strādājošo ģenerālajam kopumam reprezentatīvas aptaujas, taču viens no interesantajiem aspektiem bija tas, ka kopējā apmierinātība ar darbu, par spīti dažādiem potenciāli negatīviem blakus faktoriem (kā bērnu attālinātās mācības u.tml.) šai laikā bija pat nedaudz kāpusi. Jāsecina, ka jaunie darba apstākļi un attālinātais darbs kopumā ir veicinājis strādājošo Latvijā apmierinātību ar darbu.

Ja salīdzinām ar pavasari, kādas tendences ir manāmas šobrīd?

Šobrīd lielas izmaiņas, salīdzinot ar pavasari, nav. Domāju, ka vērtējumu varēsim izdarīt vēl pēc kāda laika. Taču pagaidām rodas iespaids, ka strādājošie ir adaptējušies jaunajai situācijai un darbam no mājām, atrod arī labās lietas, taču atrod arī tās, kas nepatīk. Par to arī pastāstīšu plašāk savā prezentācijā “Vai strādājošajiem Latvijā izdodas salāgot darba un privāto dzīvi?” konferencē “Work+Life2020” piektdien.

Ko šobrīd uzņēmumi vēlas izpētīt attiecībā uz darba ņēmēju?

Kopumā vairums darba devēju vēlas zināt, kā jūtas un ko domā viņu darbinieki. Manuprāt, tas vien jau ir labs rādītājs, ņemot vērā to, ka ne visi uzņēmumi vēlas vai no dažādu aspektu viedokļa var atļauties veikt darbinieku pētījumus. Taču Kantar klienti šobrīd ir ļoti aktīvi centienos uzzināt vairāk par saviem darbiniekiem, īpašu uzmanību pievēršot savu darbinieku labbūtībai un labsajūtai. Darbinieku pētījumos strādājam ar mūsdienīgām teorētiski pamatotām un praksē aprobētām starptautiskajām metodoloģijām, piemēram, izmantojot TRI*M vai HiPO metodoloģiju. Papildus šim, šajā globālās nenoteiktības laikā darba devēji vēlas noskaidrot arī detalizētāku pandēmijas ietekmi, iekļaujot dažādus jautājums, piemēram, kā novērtē izmaiņas darbā, attālinātu darbu, savu motivāciju, darbu savā komandā un struktūrvienībā u.c.. Paralēli padziļinātām aptaujām, aizvien aktuālākas darba devējiem kļūst arī t.s. ātrās jeb “pulsa aptaujas”.

Vai ir kādas tendences, kas iezīmē jauniešu atšķirības no pārējām vecuma grupām? Kā viņi uztver pandēmijas ierobežojumus?

Statistiski nozīmīgas atšķirības, kas iezīmējas tieši jauniešu (18-24 gadi) vidū, ir viņu spēja grūtāk izturēt sociālo izolēšanos un socializēšanās trūkumu – teju katrs trešais jeb 33% to norāda. Tehnoloģiju apgūšana gan kopumā neradīja būtiskas problēmas ne vieniem, ne otriem.

Par ko būs Tava prezentācija piektdien?

Detalizētāk pastāstīšu par to, vai un cik veiksmīgi strādājošajiem Latvijā šobrīd izdodas salāgot darba un privāto dzīvi - kā arī paskatīsimies detalizētākus rezultātus par daudzajām komponentēm, kas veido šo līdzsvaru. Runāšu par to, cik noslogoti darbinieki jūtas un kā to vērtē, par emocionālo labsajūtu un izaicinājumiem, kas bija, pielāgojoties darbam attālināti. Aplūkosim arī, cik viegli bija apgūt jaunos darba apstākļus un salāgot to ar savu privāto dzīvi, ģimeni, bērniem.

Kā rāda Kantar pētījumi, darba vide cieši sasaucas ar mūsu pašsajūtu kopumā, kā nekā darbā pavadām lielāko dienas daļu. Atklāšu arī tās lietas, ar ko darbinieki ir vai nav apmierināti un to, kā mēs vērtējam savu darba devēju, un tā spēju pielāgoties situācijai, tostarp veiktspēju un darba devēja sniegto atbalstu.

Pieslēdzies konferencei Work+Life2020 piektdien plkst. 9:00, lai uzzinātu vairāk par pētījumiem un ekspertu viedokļiem. Skaties rīta cēlienu TVNET vai rezervē laiku pilnai konferences dienai www.work-life2020.com