Aptauja: 55% vidusskolēnu pēc absolvēšanas plāno studēt Latvijā, bet 36% vēl nav izlēmuši (1)

Kā aģentūru LETA informēja augstskolā, pētījums liecina, ka studijas ārzemēs, lielākoties, apsver Rīgas vidusskolēni - no viņiem 24% vēlas studēt ārvalstīs, bet starp skolēniem no citām pilsētām 4%.

Norādot, kas viņiem šķiet būtiskākais, izvēloties augstskolu, 20% vidusskolēnu minēja studiju programmu saturu un kvalitāti, 16% - studiju maksu, 15% - ērtu studiju grafiku, 14% - mācībspēku pieredzi un zināšanas, bet 12% - studiju vidi.

Vēl 9% respondentu minēja, ka viņiem ir būtiska arī kopmītņu kvalitāte un starptautiskās iespējas, bet ārpusstudiju piedāvājumu kā būtisku aspektu studiju izvēlē minēja tikai 5% aptaujāto.

Augstskolā klāstīja, ka analizējot atbildes no vidusskolēnu vidējā vērtējuma aspekta, secināts, ka studiju programmu saturs un kvalitāte šķiet vienlīdz būtisks aspekts gan skolēniem ar vidējo atzīmi 9-10 balles, gan 7-8 balles. To par svarīgu atzīmējuši 23% aptaujāto, savukārt studiju vidi kā būtisku faktoru visvairāk minējuši vidusskolēni ar vidējo atzīmi 7-8 balles. To atzīmēja 15% respondentu, bet ārpusstudiju piedāvājumu visbiežāk atzīmēja personas ar atzīmi 4-6 balles.

Aptaujā vidusskolēni arī norādījuši, kas viņiem šķiet būtisks, domājot par augstskolas mācībspēkiem. Liela daļa vidusskolēnu jeb 42% norāda, ka viņiem ir svarīgi, lai pasniedzējs ir komunikabls un atraktīvs, 40% ir būtiski, lai pasniedzējam būtu praktiskā pieredze, 14% novērtē digitālās prasmes, bet 4% - atpazīstamību.

Vidusskolēni pauduši arī, cik viņiem ir būtiski, lai augstskola būtu videi draudzīga, piemēram, šķirotu atkritumus un izmantotu atjaunojamos dabas resursus - 42% tas ir svarīgi, 15% - ļoti svarīgi, 36% - mazsvarīgi un 7% - nesvarīgi.

Augstskolas Attīstības direktore Marta Mackeviča ir teikusi, ka lielākā daļa vidusskolēnu ir jaunās paaudzes pārstāvji, kuri ir izauguši internetā, un augstākās izglītības nozare jau tagad izjūtot viņu paradumu raksturu.

Viņasprāt, nākotnē šī tendence tikai pieaugs. "Šī paaudze aizvien vairāk iesaistās vides iniciatīvās, sociālajā aktīvismā un brīvprātīgo projektos. Jaunieši kļūst ļoti kritiski pret visu, kas var negatīvi ietekmēt vidi vai sabiedrību, viņi ir gatavi mainīt savu dzīvesveidu un paradumus, ja viņuprāt tas var palīdzēt," uzsvēra Mackeviča, vienlaikus piebilstot, ka tas jāņem vērā arī augstākās izglītības iestādēm, domājot par atbilstošu studiju vidi un saturu.

Augstskolā informēja, ka aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot jauniešus plānus pēc vidusskolas un aspektiem, pēc kādiem viņi izvēlas studiju vietu, notika interneta vidē no 16.novembra līdz 27.novembrim, un aptaujā piedalījās 1006 respondenti.