Ekonomists: Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no ES vidējā rādītāja

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā. 

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

"Kopumā ražīgums būvniecībā tomēr ir relatīvi labs, salīdzinot ar citām nozarēm, piemēram, ar apstrādes rūpniecību," sacīja Strautiņš. 

Viņš piebilda, ka pēc citām metodēm, piemēram, salīdzinot darba ražīgumu ar nostrādāto stundu skaitu, Latvijas rādītājs jau ir 60% no ES vidējā. 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka produktivitāti ir iespējams būtiski kāpināt, ja būvnieki rīkosies un valsts pārvalde to atbalstīs. "Produktivitātes celšana radīs "win-win" situāciju, kurā iegūs gan pasūtītājs, gan piegādātājs. Valsts iegūs objektus par labāku cenu, bet būvnieki par minimāliem tēriņiem iegūs maksimālu rezultātu," viņš sacīja. 

Būvuzņēmuma SIA "Velve" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens teica, ka produktivitātes paaugstināšanai ļoti būtiska ir plānošana būvlaukuma vadībā, strādnieku efektivitāte, drošība un risku vadība. Tāpat uzņēmumam ir jābūt tehnoloģiski gudram - gan ar tehniku, gan programmatūru.

"Patlaban liela problēma ir milzīgā konkurence projektos ar divu līdz desmit miljonu eiro apjomu, kuros publiskajam pasūtītājam galvenais kritērijs joprojām ir zemākā cena. Šādos apstākļos vairs nav iespēju inovācijām, materiālu izvēlei, nav arī iespēju pelnīt," sacīja Rokens. 

Uzņēmējs uzsvēra, ka produktivitātes celšana būvuzņēmumam ļauj kļūt efektīvākam - samazinās projekta izmaksas, to var pabeigt ātrāk, tas var dot lielāku peļņu, kā arī samazinās radīto būvgružu apmērs.

Rokens skaidroja, ka produktivitātes celšanai ir svarīga datu vadība digitālā platformā, svarīgi zināt, kas notiek objektā, lai savlaicīgi novērstu sadārdzinājumus. Tāpat ir svarīgi pēc iespējas vairāk izmantot būvniecības informācijas modelēšanu (BIM), kā arī apmācīt personālu, iegūt un noturēt pieredzi. 

Savukārt betona grīdu un monolīto betona konstrukciju ražotāja SIA "Primekss" izpilddirektors Jānis Ošlejs skaidroja, ka viens no iemesliem, kādēļ neaug produktivitāte būvniecībā ir tas, ka katru reizi ir savādāks objekts, trūkst atkārtojamības un tādēļ ir grūti "pieslīpēt" procesus.

"Tāpat produktivitātes celšanu kavē tas, ka būvniecības procesā ir iesaistīti ļoti daudzi neatkarīgi uzņēmumi un ir pārāk izkaisīts pārvaldes process. Ir pārāk daudz iesaistīto pušu, katrai savas idejas un savi mērķi," sacīja Ošlejs.

Viņš uzsvēra, ka produktivitāti var veicināt standartizācija un specializēšanās uz viena veida darbiem, jo tādējādi var "līdz ideālam izslīpēt vienu procesu". Tāpat Ošlejs pauda uzskatu, ka būtiska iespēja celt produktivitāti ir pievēršanās eksporta tirgiem.