Miljoniem eiropiešu gaidāmajā svētku sezonā nāksies iztikt bez ļoti iecienītas izklaides

Austrijas slēpošanas kūrorts Išgla ir slavens ne tikai ar savām nogāzēm un trasēm, bet arī  vētrainu naktsdzīvi un citām izklaidēm. Tiesa gan, 2020. gada martā Išglas vārds kļuva plaši slavens visā pasaulē cita iemesla dēļ. Tur esošais bārs “Kitzloch” un citas iestādes iegājušas Covid-19 pandēmijas vēsturē kā viens no galvenajiem koronavīrusa perēkļiem un izplatītājiem Eiropā. Tieši šajā Tiroles pilsētiņā ar Covid-19 inficējās ļoti daudzi austrieši, vācieši, holandieši, dāņi un pat tūristi no citām valstīm, piemēram, Norvēģijas un Islandes.

Kādēļ bija nepieciešams slēgt slēpošanas kūrortus?

Tieši no šīs vietas arī radies Rietumeiropā izplatītais lozungs: “Otru Išglu nedrīkst pieļaut!” Vairāku valstu varasiestādes baidās, ka divas Ziemassvētku brīvdienu nedēļas var vienkārši pārsvītrot jebkādus valstu centienus ierobežot slimības izplatību. Tieši tāpēc Alpi šogad iztiks bez miljoniem atpūtnieku, kas ik ziemu ierodas kalnos, lai slēpotu.

Problēma gan nav tajā, ka slēpotgribētāji var inficēt viens otru ļoti blīvi piepildītajos bāros, kafejnīcās un restorānos. Ēdināšanas uzņēmumi gan var noteikt dažādus jaunumus, piemēram, apkalpot klientus svaigā gaisā vai piegādāt ēdienu uz, piemēram, viesnīcu numuriņiem. Tomēr ir ļoti naivi cerēt, ka slēpošanas kūrortā esošie cilvēki paklausīgi sēdēs viesnīcu numuros un nedosies lielā draugu kompānijā svinēt, piemēram, Jauno gadu.

Šādos kūrortos liela problēma ir tā, ka faktiski nav iespējams izbēgt drūzmēšanos, jo liels skaits cilvēku gaida rindā uz pacēlājiem, kā arī drūzmējas šaurajās kabīnēs.

Tieši tāpēc pieņemts lēmums Alpos izsludināt “slēpošanas karantīnu” – pilnīgu kūrortu slēgšanu vismaz uz “viskarstāko” – Ziemassvētku-Jaungada svētku periodu.

Tas arī nozīmēs lielus zaudējumus daudziem privātajiem un pašvaldības uzņēmumiem vismaz piecās valstīs, jo slēpošanas industrija ir ļoti svarīga Austrijai un Šveicei, kā arī spēlē lielu lomu virknē Francijas, Itālijas un Vācijas reģionu.

Ziemas tūrisms Alpos – miljardus vērts bizness

Tā, piemēram, 2018./19. gada ziemas sezonā Austrijas viesnīcas un naktsmītnes nodrošināja aptuveni 73 miljonus naktsvietu. No tām lielākā daļa pienācās tieši kalnu slēpotājiem. Kopumā Austrijas tūrisma nozare spēja iekasēt vismaz 14,4 miljardus eiro. Itālijas ziemas tūrisma ienākumi šajā sezonā bija 10,4 miljardi eiro.

Trešā daļa no šīs summas tika iegūta Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās, kuras ļoti daudzi itāļi pavada Alpos. Eksperti aprēķinājuši – ja nākamo slēpošanas sezonu sāks vien pēc Jaunā gada – janvāra vidū, tad šīs nozares ienākumi būs vien 3,1 miljards eiro.

Itālijas premjers Džuzepe Konte, kurš noteikti atceras par lielo upuru skaitu Covid-19 pirmajā vilnī, ir atbalstījis ideju slēgt Eiropas Savienībā esošos slēpošanas kūrortus un neatvērt tos vismaz līdz Jaunajam gadam. Šo ideju atbalsta arī Vācijas kanclere Angela Merkele.

Šveice neatcels slēpošanas sezonu

Šo ideju principiāli ir atbalstījusi Francija. Austrija sākotnēji kategoriski iebilda pret šo ideju, pieprasot vismaz divu miljardu eiro lielu kompensāciju. Šveice, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, šo Eiropas bloka ieceri ignorēja.

Tā rezultātā Šveice, kur ziemas sports tūristiem ir īpaši dārgs, kļuva par vienīgo valsti Alpos, kur ir sākusies slēpošanas sezona. Tiesa gan, šajā valstī inficēto skaits aug straujāk nekā vairākās citās kaimiņvalstīs. 3. decembrī Šveice apstiprināja, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības spiedienu, tā savus kūrortus uz svētkiem neslēgs. Citur Eiropā joprojām ir iespēja slēpot atsevišķās nogāzēs Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā.

Tajā pašā laikā vairākas valstu valdības, kas nav spējušas vienoties par vienotu lēmumu, ir sākušas ieviest dažādus ierobežojumus, kuriem ideja pēc būtības ir viena – maksimāli ierobežot ziemas atpūtu, vismaz svētku periodā.

Francija izslēgs pacēlājus, Itālija aizliegs atrašanos kalnos

Francija, piemēram, lēma neslēgt savus kalnu slēpošanas kūrortus. Tomēr tur ir aizliegts darboties restorāniem, bāriem, kā arī pacēlājiem. Tas ir skaidrs signāls, ka frančiem, kuriem ir savas mājas un dzīvokļi kalnu rajonos, būs iespējams svinēt svētkus mierīgā gaisotnē ārpus pandēmijas epicentra, tajā pašā laikā novēršot masveidīgu tūristu pieplūdumu.

Īsāk sakot, elpot svaigo Alpu gaisu un pastaigāties Francijas Alpos būs iespējams, taču slēpot ne. Franči, kas vēlēsies slēpot citā valstī, piemēram, Šveicē, to drīkstēs darīt. Taču, atgriežoties mājās, jārēķinās ar septiņu dienu ilgu karantīnu. Tāpat Parīze brīdinājusi, ka svētku brīvdienās uz šosejām notiks masveida pārbaudes, vai franči tik tiešām ievēro karantīnu.

Kas attiecas uz Itāliju, tad tā 3. decembrī paziņoja, ka no 21. decembra līdz 6. janvārim tiks noteikts aizliegums pārvietoties starp vairākiem valsts reģioniem. Tas nozīmē, ka atpūtnieki nedrīkstēs doties uz kalniem (un, starp citu, arī uz jūru). Tas attieksies pat uz tiem pilsoņiem, kam kalnos pieder kāds nekustamais īpašums. Pašlaik kalnu slēpošanas kūrorti tūristiem ir slēgti vismaz līdz 7. janvārim.

Austrijā – slēpošana vien valsts iedzīvotājiem

Tikmēr citā Alpu valstī Austrijā no 24. decembra atsāks darboties pacēlāji, taču viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi būs slēgti līdz 7. janvārim. Tādējādi paši austrieši varēs iegūt iespēju pavadīt vienu dienu kalnos, taču ārvalstu tūristiem šī iespēja būs liegta. Turklāt no 7. decembra līdz 10. janvārim visiem, kas iebrauks no riska zonas valstīm (kurā ietilpst faktiski visa Eiropa), būs nepieciešams pavadīt 10 dienu karantīnu.

Šis lēmums Vīnē tika pieņemts 2. decembrī. Ar Austriju robežojas Vācijas federālais reģions Bavārija. Tās premjerministrs Markuss Zēders paziņoja, ka Austrijas varasiestāžu lēmums ir “pareizs un saprotams”. Viņš uzsvēra, ka “ir ļoti pateicīgs Austrijas valdībai”. Līdz tam Minhene bažījās, ka daudzi Bavārijas iedzīvotāji brauks pāri robežai un slēpos Austrijas kūrortos. Tāda notikumu attīstība varētu ievērojami pasliktināt jau tā sarežģīto epidemioloģisko situāciju Bavārijā.

Tagad Austrijas valdība, kas sākotnēji pretojās kopīgai Alpu kūrortu slēgšanai, ar savu rīcību to ir izdarījusi pati, lai gan formāli nav atbalstījusi šo ieceri Eiropas Savienības līmenī.

Līdz ar to četras galvenās reģiona valstis ar saviem nacionālajiem ierobežojumiem ir spējušas panākt līdzvērtīgu efektu – masveidīga slēpošana šajos Ziemassvētkos nebūs iespējama.

Turklāt jāņem vērā, ka Vācija 2. decembrī paziņoja, ka līdz 10. janvārim tiek pagarināts daļējas karantīnas režīms tās teritorijā.

Līdz ar to var secināt, ka “otras Išglas” Eiropā nebūs. Vismaz ne gaidāmo svētku periodā.