Pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, Latvija varētu atjaunot robežkontroli uz iekšējām robežām, kas nozīmētu robežas šķērsošanu tikai dažās vietās, paredz Valsts kancelejas izstrādātā stratēģija par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2020.-2021.gadam.
Valsts kancelejas sagatavotajā stratēģijā minēta sabiedrības veselība un veselības sistēmas noturība, sociālā un ekonomiskā iesaiste un atbalsts, kā arī uzraudzība, kontrole un drošība. Tāpat ceļa kartē minēta stratēģiskā komunikācija.
Stratēģijā attiecībā uz uzraudzību, kontroli un drošību minēti 15 uzdevumi. Viens no tiem paredz robežkontroles atjaunošanu uz Eiropas Savienības (ES) iekšējām robežām.
Tas nozīmē atjaunotu robežkontroli uz robežas ar Lietuvu vai Igauniju.
Atkarībā no izvēlētā varianta uz robežas ar Lietuvu darbotos astoņas vai trīs robežas šķērsošanas vietas. Savukārt uz robežas ar Igauniju darbotos sešas vai četras robežas šķērsošanas vietas.
Lai minēto aktivitāti noorganizētu, būtu nepieciešams papildu finansējums Valsts robežsardzei, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Pārējie uzdevumi paredz drošības plānu sagatavošanu saistībā ar vakcīnas pārvietošanu un izsniegšanu, sabiedriskās kārtības pasākumu īstenošanu teritorijās vai objektos ar paaugstinātu risku, Covid-19 ietekmē pieaugošo noziedzīgo nodarījumu un likumpārkāpumu apkarošanu.
Tāpat
starp uzdevumiem minēta personu, īpaši ārzemnieku pārvietošanās uzraudzība
un kiberdrošības pasākumu īstenošana.
Stratēģijā uzsvērts, ka uzraudzības, kontroles un drošības pasākumu apjoms un saturs būtu tieši atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas, pasākumi būtu balstīti aktuālās situācijas un risku analīzē.
Paredzēts, ka, epidemioloģiskajai situācijai pasliktinoties, šo pasākumu īstenošanā arvien vairāk iesaistās slimnīcas, pašvaldības, to iestādes un privātais sektors.
Plāns paredz, ka iesaistītās iestādes būtu jānodrošina ar nepieciešamo aprīkojumu, personāla resursiem un apmācību. Tāpat darbības principi paredz, ka iestādēs tiktu nodrošināta atbilstoša iekšējā komunikācija, lai pilnveidotu personāla zināšanu līmeni par epidemioloģisko drošību.
Ar minēto mērķi saistītie darbības principi paredz, ka šo pasākumu īstenošanā iesaistītās iestādes īsteno tādu darba organizācijas modeli, lai pēc iespējas mazinātu risku funkciju nepārtrauktai izpildei.
Darbības principi arī paredz, ka ierobežotu resursu apstākļos iestādes izvērtētu iespēju izmantot tehnoloģijas, ieviest jaunus digitālos risinājumus, kā arī izmantot citu nozaru piedāvātos tehnoloģiskos vai digitālos risinājumus.
Stratēģijā arī teikts, ka iestādes izvērtētu iespējas piesaistīt privāto sektoru atsevišķu uzdevumu izpildei, piemēram, apsardzes komersantus vai loģistikas kompānijas, kā arī iespēju robežās iesaistītu nevalstisko sektoru atbalsta sniegšanā.
Vienlaikus attiecībā uz uzraudzību, kontroli un drošību stratēģijā minēti daudzi riski. Piemēram, dezinformācija, kiberdrošības riski, vardarbības ģimenē, sabiedrības tolerance pret epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem, noziedzības tendenču mainība, nabadzības riski, kā arī iespējamas masu nekārtības, tostarp speciālā režīma iestādēs.
Tāpat
starp riskiem minētas ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, jo īpaši Baltkrievijā,
kas var palielināt nelegālās migrācijas spiedienu uz ārējās sauszemes robežas.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātā stratēģija par nepieciešamo pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldīšanai 2020.-2021.gadam paredz būtiski mazināt Covid-19 izplatību, informēt sabiedrību un sniegt ekonomisku atbalstu.
Stratēģijā, kuru šodien izskatīs Ministru kabinets, uzsvērts, ka šobrīd ir nepieciešama visu - iedzīvotāju, valsts pārvaldes, uzņēmēju, pētnieku, nevalstisko organizāciju, pašvaldību - iesaiste un koordinēta rīcība, lai apturētu Covid-19 un, lai katrs pēc iespējas ātrāk varētu atkal doties savas ikdienas dzīves un darba gaitās.
Stratēģijas mērķis paredz, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniedz 25.
Tāpat mērķis paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta 2021.gada izaugsmes rādītājs ir Eiropas Savienības trīs labāko valstu līmenī.
Stratēģijas mērķis arī paredz, ka iedzīvotājiem ir pieejams finansiāls un pakalpojumu atbalsts ienākumu, sociālās un psiholoģiskās stabilitātes sasniegšanai, un reģistrētā bezdarba līmenis stratēģijas īstenošanas laikā nepārsniedz 10% robežu.
