Pašlaik par vardarbību ģimenē var piespriest vai nu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu. Vidusceļa nav, bet likumdevējs sola, ka no 2022. gada tiesas varēs kā atsevišķu sodu piespriest probācijas uzraudzību. Kas ir solītais vidusceļš starp cietumu un lapu grābšanu?
Zigmārs* (29) no Valdemārpils probācijas uzraudzībā nonāca pēc tam, kad ar siksnu iepēra savu astoņgadnieku. “Tas bija stresains laiks, uzsprāgu,” atceras Zigmārs. Sieva bija cietusi avārijā, vecākais no četriem bērniem neklausīja, tāpēc norāvās.
Par notikušo uzzināja skolā, tā informēja bāriņtiesu, kuras uzraudzībā ģimene jau bija. “Kaimiņi toreiz izsauca, teica, ka pie mums bļaustās un kaustās, bet mums bija tikai vārdu apmaiņa, nebija kaušanās,” stāsta Zigmārs, kurš pats cietis no vardarbīga tēva. Viņš apgalvo, ka tā bijusi pirmā un vienīgā reize, kad sitis bērnu. Tiesa viņam atņēma tēva tiesības un piesprieda 200 stundu piespiedu darba, kā arī uzvedības korekcijas programmu apmeklēšanu Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzībā.
Tur dzirdētais esot licis aizdomāties, kā otrs jūtas, un izvēlēties citu pieeju, nevis fizisku spēku. Kopš tās reizes vairs neesot pacēlis roku pret bērnu. “Gandrīz divus gadus cīnījos, kamēr dabūju tēva tiesības atpakaļ, vairs negribu tā… Bērnam pat acīs nevarēju paskatīties,” viņš saka.
Četros gados divas no Kanādas pārņemtas programmas par cieņpilnu attiecību veidošanu un emociju menedžmentu Probācijas dienestā izgājuši 447 cilvēki. Taču tās nav obligātas visos ģimenes vardarbības gadījumos, kad tiesa bijusi spiesta lemt par varmākas nošķiršanu. Pašlaik programmas jāapmeklē, ja tiesa probācijas uzraudzību piespriedusi kā papildsodu, proti, komplektā ar likumā paredzēto reālo vai nosacīto ieslodzījumu smagu miesas bojājumu gadījumos, piespiedu darbu vai naudas sodu.