Francijas strīdīgais likumprojekts pret islāmistisko radikālismu: kas par to jāzina (3)

Sākotnēji tas tika pieteikts kā likumprojekts pret "separātismu", taču publicētajā versijā tas nosaukts par likumu ar mērķi "vairot republikas principu cienīšanu". Valdība to iesniedza parlamentā simboliskā datumā - dienā, kad 1905.gadā tika pieņemts likums par baznīcas un valsts šķirtību.

Portāls "Politico" apkopojis piecas svarīgākās lietas, kas jāzina par likumprojektu.

1. Kas likumprojektā nav pieminēts

Likumprojekta tekstā nav atrodami vārdi "islāmisms" vai "separātisms" - domājams, lai izvairītos no pārmetumiem, ka tas vērsts īpaši pret musulmaņiem.

Tomēr premjerministrs Žans Kastekss, nosaucot piemērus uzvedībai, pret ko likumprojekts cīnās, minēja bērnu "atteikšanos spēlēties ar nemusulmaņiem" vai "[Korāna] vārsmu skaitīšanu mūzikas stundu laikā, aizspiežot ausis".

Turklāt pievienotajā dokumentā par valdības motivāciju iesniegt šādu likumprojektu "radikālais islāmists" ir vienīgais nosauktais separātisma paveids. 

2. Svarīgākie punkti

Likumprojekts nostiprina juridiskos mehānismus, ar kuriem cīnīties pret islāmistiskā radikālisma iesakņošanos Francijas sabiedrībā. Tajā pirmoreiz par kriminālpārkāpumu noteikta draudēšana publiskā sektora darbiniekiem vai vardarbības lietošana pret viņiem, lai panāktu izņēmumus noteikumos, piemēram, peldbaseinos noteikt atsevišķas apmeklējuma stundas vīriešiem un sievietēm.

Ieviests vēl viens jauns naida runas pārkāpums, kas ļauj ātri aizturēt cilvēkus, kuri sociālajos tīklos izplata valsts dienestā strādājoša cilvēka personīgo informāciju ar mērķi nodarīt kaitējumu. Tā ir tieša reakcija uz vēstures skolotāja Samuela Patī slepkavību šā gada oktobrī.

Likumprojektā arī paplašināts tā dēvētais neitralitātes princips, kas valsts dienestā strādājošajiem aizliedz nēsāt redzamus reliģisko simbolus, piemēram, musulmaņu galvassegas, un paust politiskos uzskatus. Likumprojekts paredz, ka šis nosacījums attieksies arī uz valsts pakalpojumu sniedzējiem - privātajiem līgumdarbiniekiem. 

Likumprojekts stingrāk ierobežo ārvalstu finansējumu reliģiskajām organizācijām, kā arī stingrāk kontrolē pulcēšanos reliģisku iemeslu dēļ.

Tas ierobežo bērnu mājmācības iespēju, nosaka stingrākus sodus par "nevainības pārbaužu" veikšanu un pasākumus pret piespiedu laulībām, kā arī paplašina juridisko rīku klāstu, ar kuriem sievietēm un vīriešiem nodrošināt vienādas tiesības uz mantojumu. 

3. Vērā ņemamas izmaiņas

Valdība sākotnēji bija plānojusi iekļaut punktu saistībā ar nacionāla identifikācijas numura izdošanu visiem skolas vecuma bērniem, lai varētu uzskaitīt visus valsts un privāto skolu skolēnus, kā arī tos, kas mācās mājmācībā. Parlamentā iesniegtajā tekstā šis punkts nav atrodams.

Tikai apmēram 2% mājmācībā esošo bērnu šāda identifikācijas numura nav, liecina Francijas Izglītības ministrijas dati.

2.oktobrī Makrons runā ieskicēja savu vīziju par "islāmistiskā separātisma" ierobežošanas likumu, kurā solīja ne tikai vērsties pret ekstrēmismu, bet arī ieviest pasākumus, lai mazinātu daļas musulmaņu un citu kopienu marginalizāciju Francijas sabiedrībā. Taču iesniegtais likumprojekts koncentrējas uz ekstrēmistu sodīšanu un tajā iztrūkst sociekonomiskie pasākumi. Amatpersonas gan sola, ka tādi vēl tikšot rosināti.

4. Par ko likumprojektu varētu kritizēt

Francijas amatpersonas apgalvo, ka likumprojekts neesot vērsts pret musulmaņiem. Vienlaikus Makrona partijas "La République en Marche" deputāti sacījuši, ka apsver ieviest grozījumu, kas vecākiem aizliedz likt savām nepilngadīgajām meitām valkāt reliģisko galvassegu.

Likumprojekta pieņemšanas gadījumā tas varētu tikt vērsts arī pret citām sabiedrības grupām un organizācijām, piemēram, vecākiem, kas nodarbojas ar mājmācību, vai citām mazām reliģiskajām organizācijām, kuras saņem finansējumu no ASV vai citām valstīm.

5. Nekonkrēts pamatojums

Makrons un valdības ministri minējuši dažādus piemērus islāmistiskai uzvedībai, kas ir pretrunā republikas vērtībām un kuru vajadzētu apkarot. To vidū ir nevainības pārbaudes, piespiedu laulības un mazu bērnu skološana pagrabos, liekot meitenēm jau no trīs gadu vecuma aizklāt matus. 

Taču Francijas valdība nav uzrādījusi datus, kas pamatotu, ka šīs ir izplatītas problēmas. Nav oficiālu statistikas datu nedz par nevainības pārbaudēm, nedz par piespiedu laulībām. Valdība atsaukusies uz nevalstisko organizāciju aplēsēm, ka Francijā ik gadu tiekot noslēgti 200 000 piespiedu laulību.