/nginx/o/2020/12/11/13523863t1h7751.jpg)
Tikai nedaudz vairāk kā gadu pēc Otrā pasaules kara beigām, 1946. gada 24. oktobrī, militāristu un zinātnieku komanda sapulcējās Ņūmeksikas tuksnesī, lai kosmosā palaistu raķeti “V-2”, kas bija salikta no nacistiem atņemtām detaļām. Šoreiz nacistu pilnveidotā raķešu tehnoloģija tika izmantota zinātnes, nevis iznīcības labā.
Raķetei tika piestiprināta 35 milimetru kinokamera un iedarbināts tās dzinējs. Raķete uzreiz uzšāvās gaisā, kamēr kamera katru pusotru sekundi uzņēma attēlu, kas tika saglabāti vecmodīgā lentā.
Pirmā misijas daļa bija izdevusies veiksmīgi. Zinātnieku komanda vēroja, kā raķete pazūd debesīs, bet vēlāk devās uz tuksnesi, lai iegūtu kameras uzņemtās fotogrāfijas.
Kad viņi sasniedza piezemēšanās vietu un atrada kameru, izrādījās, ka ir iegūts pirmais Zemes attēls no kosmosa.
Nolaišanās laikā kamera bija sašķīdusi gabalos, tomēr, par laimi, filmiņa bija neskarta, jo to aizsargāja tērauda kasete. Fotogrāfijas bija graudainas un ļoti sliktas kvalitātes, tomēr pirmās, kas uzņemtas no kosmosa. Pēc tam, kad filmiņa tika attīstīta, cilvēki varēja vērot mākoņus, zemeslodes izliekumu. Pētnieku komanda bija sajūsmā.
