Levits: Valsts prezidenta izslēgšana no budžeta procesa nav laba prakse (14)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Formāla un mehāniska Valsts prezidenta izslēgšana no budžeta procesa, liedzot tam tiesības izvērtēt pieņemtos likumus, kas paredz būtiskas reformas, un nepieciešamības gadījumā iebilst pret tiem, nav laba prakse un vēlams konstitucionālo orgānu dialoga attīstības vektors "mūsu tiesiskajā sistēmā", paziņojumā par valsts budžeta likumu paketi 2021.gadam norādījusi valsts pirmā amatpersona Egils Levits.

Paziņojumā, atsaucoties uz Satversmi, Levits skaidroja, ja kāds likums atzīts par steidzamu, tad Valsts prezidents nevar prasīt tā otrreizēju caurlūkošanu vai nodošanu tautas nobalsošanai, jo šādā gadījumā pastāv konstitucionāls pienākums obligāti izsludināt steidzamos likumus.

Paziņojumā prezidents norādīja, ka Saeima atzinusi visus budžeta paketes likumus par steidzamiem, to atbalstot ne mazāk kā divām trešdaļām balsojušo Saeimas deputātu. Levits pauda uzskatu, ka šāds Saeimas vairākuma un Saeimas mazākuma kopējs lēmums ir formāla un izolēta Satversmes 75.panta piemērošana, kas paredz, ka, pieņemot likuma steidzamību, tas jāizsludina ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad Valsts prezidents pieņemto likumu ir saņēmis.

Levits akcentēja, ka konkrētajā gadījumā steidzamības noteikšana nav atbilstoša Satversmes 75.panta mērķim un jēgai, jo nepastāv objektīva nepieciešamība steidzamības noteikšanai un nepamatoti sašaurinātas konstitucionālo orgānu dialoga iespējas.

Pēc Levita paustā, Valsts prezidenta veto tiesības dod iespēju savlaicīgi uzlabot pieņemtā likuma kvalitāti konstitucionālo orgānu dialoga ietvaros, tostarp vēl pirms likuma spēkā stāšanās izvērtējot tā satversmību, jēdzīgumu un iederību tiesiskajā sistēmā.

"Satversmes tiesa jau ir aicinājusi Saeimu ievērot un respektēt cita konstitucionālā orgāna tiesības, uzsverot, ka Saeima nedrīkstētu vienkārši apiet Valsts prezidenta izteiktos iebildumus vai izvairīties no to izvērtēšanas pēc būtības," raksta prezidents.

Viņš pauda aicinājumu Saeimai un Ministru kabinetam turpmāk respektēt citu konstitucionālo orgānu tiesības, kuras tiem piešķir Satversme, un Satversmes 75.pantu budžeta procesa ietvaros piemērot pēc tā mērķa un jēgas, proti, tikai tad, ja jautājums ir patiešām steidzams.

Paziņojumā prezidents vērsa uzmanību arī uz Saeimas diskusiju kvalitāti budžeta procesā, norādot, ka Saeimas mazākumam ir politiska funkcija kritizēt Ministru kabineta piedāvāto projektu un piedāvāt labākus iespējamos risinājumus, taču Satversme prasa cieņpilnas un konstruktīvas parlamentārās debates starp Saeimas mazākumu un Saeimas vairākumu.

"Šajā reizē uzskatāmi iztrūka konstruktīva kritika un savstarpējā cieņa, kas kopumā nevairoja sabiedrības uzticēšanos kā pieņemtajiem budžeta paketes likumiem un ar tiem īstenotajām reformām, tā arī pašam likumdevējam un valstij kopumā," pauda Levits.

Jau ziņots, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Tā kā Saeima visus budžeta paketes likumus bija atzinusi par steidzamiem, atbilstoši Satversmei Valsts prezidentam nebija tiesību prasīt pieņemto likumu otrreizēju caurlūkošanu un pieņemtie likumi bija obligāti jāizsludina.

Kopumā "Latvijas Vēstneša" papildu laidienā ir izsludināti 30 likumi un Valsts prezidenta paziņojums par valsts budžeta likumu paketi 2021.gadam.

"2021.gada valsts budžets ir lielākais Latvijas vēsturē, un es esmu gandarīts, ka šajā budžetā ir pieaugusi tā izdevumu daļa. Tomēr Covid-19 pandēmija un neskaidrība par tās ietekmes dziļumu un ilgumu atstās savu iespaidu uz nākamo saimniecisko gadu," tā paziņojumā par valsts budžetu 2021.gadam kā pamatu valsts tālākai attīstībai izsakās Levits.

Ar šodien izsludināto likumu apstiprināts valsts budžets 2021.gadam. Nākamā gada budžeta ieņēmumi plānoti 9,585 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 10,764 miljardi eiro. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām - 405 086 146 eiro.

Novērtējumā par budžeta pieņemšanas gaitu Levits norāda, ka, rūpīgi sekojot līdzi budžeta apspriešanas gaitai Saeimā, kā arī vairākkārt nākot ar priekšlikumiem valdībai un diskutējot ar sociālajiem partneriem, Valsts prezidents vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas būtu pilnveidojami valsts tiesiskajā sistēmā.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu