Saistīt dzīvi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ik gadu izvēlas vairāk nekā 15% sievietes. Vairums sabiedrības armiju uzskata par izteikti vīrišķīgu organizāciju, kur sievietēm ja nu gluži nav vietas, tad katrā ziņā ir ļoti grūti. Tas ir plaši izplatīts stereotips, kuram gan it nemaz nepiekrīt ne armijā dienošie puiši, ne meitenes. Uzzini par viņiem!
Pie mīnmetēja ar bizi pār plecu
Mīnmetēju apkalpes komandierei Rūtai Ievai Štībelei ir 24 gadi, un viņa armijā ir jau piecus gadus.
Viņas ikdienas pienākumos ietilpst pēc saņemtajiem datiem uzraudzīt mīnmetēju šāviņu uzstādīšanu un pārbaudīt, vai mīnmetēji ir atbilstoši sagatavoti šaušanai.
Bērnībā gribējusi kļūt par ceļu policisti, tomēr vidusskolā, darbojoties jaunsargos, nolēmusi dzīvi saistīt ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pēc obligātās apmācības Alūksnē nonākusi 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā, Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, kur ilgstoši dienējusi Sakaru vadā, bet nu jau vairāk nekā mēnesi darbojas Mīnmetēju vadā.
“Man šeit nekad nekas nav bijis piespiedu kārtā. Pati esmu izvēlējusies savu ceļu, tāpēc no pieredzes varu teikt – ja tu zini, ko gribi, un nebaidies par to runāt, vari arī darīt tieši to, ko gribi,” stāsta Rūta Ieva. Viņa atzīst, ka sievietēm armijā ir gana plašas iespējas veidot karjeru: “Man patīk būt ārā kopā ar puišiem un komandēt, bet ir sievietes, kuras labāk jūtas biroja darbā. Protams, štābos šādi cilvēki ir ļoti vajadzīgi, viņi arī dara savu darbu, bez kura mēs nevarētu darīt savējo.