Strauji pieaugot Covid-19 saslimstībai, Zviedrijā saasinās debates par ierobežojumu nepieciešamību (10)

Līdz šim Zviedrija izvairījusies no restorānu, skolu, kinoteātru un sporta klubu slēgšanas un, lai gan mirstības rādītāji valstī bija augsti, tie bija salīdzināmi ar citiem Eiropas valstu rādītājiem.

Pandēmijas otrais vilnis izraisījis jaunu saslimstības pieaugumu, kura rezultātā Stokholmas ārkārtas dienesti ir pārslogoti. Tas licis varas iestādēm pārskatīt savu pieeju cīņā ar pandēmiju un novembra beigās valstī noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi, kā arī dažviet vīrusa uzliesmojuma dēļ tiek slēgtas skolas. Taču ar to varētu nebūt pietiekami.

Visas intensīvās aprūpes gultas Stokholmas reģionā ir pilnas, bet šāda aprūpe nepieciešama vismaz divreiz lielākam cilvēku skaitam. 

Kopš pandēmijas sākuma Zviedrijā un ārpus tās risinājušās spraigas diskusijas par to, kā ierobežot vīrusu. Zviedrija atteicās ieviest stingrus ierobežojumus, bažījoties, ka ilgstoša palikšana mājās varētu nodarīt ilgtermiņa kaitējumu bērniem un pieaugušajiem, izraisītu depresiju, pašnāvību, novēlotas veselības aprūpes un bezdarba risku. 

Tomēr pirmdien Zviedrijas premjerministrs Stefans Lofvens izteicās, ka valsts eksperti nepietiekami novērtējuši otrā viļņa iespējamību. Tā bija pirmā reize, kad amatpersona kritizēja Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūru, kura ir atbildīga par koronavīrusa politiku. Vēl oktobrī aģentūras galvenais epidemiologs Anders Tegnels pauda cerību, ka imunitātes izplatība iedzīvotājos palīdzēs Zviedrijai rudeni pārvarēt ar zemu inficēšanās gadījumu skaitu. Tagad vīrusa ierobežošanas politikas noteikšanā arvien vairāk iesaistās politiķi. 

Covid-19 pirmā viļņa laikā Zviedrijā bija augsta mirstība, sevišķi senioru vidū, un

īpaši izveidota komisija otrdien paziņoja, ka valdība nav pasargājusi vecāka gadagājuma cilvēkus un nav gatava pandēmijai.

Tiesa, mirstība no Covid-19 cilvēkiem vecumā virs 80 gadiem ir augsta visā pasaulē, ne tikai Zviedrijā. 

Kopš oktobra inficēšanās un nāves gadījumu skaits Zviedrijā nemitīgi pieaug. Līdz otrdienai Zviedrijā kopumā kopš pandēmijas sākuma bija saslimuši vairāk nekā 320 000 cilvēku, kamēr tās kaimiņvalstī Somijā - desmit reizes mazāk. Dramatiski atšķiras arī mirušo skaits - Zviedrijā Covid-19 upuru skaits otrdien sasniedzis 7667, kas, rēķinot uz 100 000 cilvēku, ir mazāk nekā Lielbritānijā, bet desmit reizes vairāk nekā kaimiņvalstī Norvēģijā. 

Slimnīcas ceļ trauksmi, ka tās nespēj tikt galā ar augošo pacientu skaitu, sevišķi tāpēc, ka

kopš pandēmijas sākuma 10 mēnešu laikā darbu slimnīcās pametušas ap 3000 medmāsu, bet atlikušie mediķi strādā ļoti smagi.

Tas izraisījis pārmetumus valdībai, ka tā nedara pietiekami daudz pandēmijas savaldīšanai. Valdības kritiķi iepriekš pauduši cerību, ka smagā situācija valdībai liks pārdomāt savu pieeju, taču mediķus satracinājis lēmums šonedēļ atvērt slēpošanas pacēlājus. 

Mēģinot ierobežot vīrusa izplatību, Lofvena valdība novembra nogalē izstrādāja noteikumus, kas aizliedz vairāk nekā astoņu cilvēku pulcēšanos; tiek slēgtas skolas, kurās novērota Covid-19 izplatība, kā arī  ieviests aizliegums tirgot alkoholu pēc plkst.22. Pirmdien iedzīvotājiem masveidā izsūtītas īsziņas, brīdinot ierobežot Ziemassvētku svinības līdz astoņiem cilvēkiem. 

Taču, kā norāda NYT, Zviedrijā valdība nevis pavēl, bet aicina, jo

saskaņā ar valsts likumiem valdībai nav ļauts piespiest cilvēkus palikt mājās vai sodīt tos, kuri neievēro noteikumus. 

Nīderlande, kur saslimstība ir zemāka nekā Zviedrijā, no otrdienas noteikusi lokdaunu (pilnīgu vai daļēju iedzīvotāju izolāciju), savukārt Vācija lielāko valsts daļu slēgs trešdien. Tikmēr Zviedrijā joprojām turpina darboties restorāni, kafejnīcas un bāri, savukārt sejas maskas nav obligātas, jo Sabiedrības veselības pārvalde apgalvo, ka trūkst pierādījumu par to efektivitāti. 

Tomēr iespējams, ka drīzumā arī Zviedrijas sabiedrībai nāksies piekāpties pandēmijas priekšā. Valdība gatavo ārkārtas likumu, kas tai piešķirtu pilnvaras izsludināt lokdaunu un slēgt uzņēmumus pandēmijas laikā. 

Viedokļi par to, kā pārdzīvot pandēmiju, joprojām dalās.

Epidemiologi un virologi uzskata, ka ir nepieciešams dažu nedēļu lokdauns, lai samazinātu infekcijas straujo izplatību, kā arī pauž neizpratni, ka 170 pasaules valstu vidū Zviedrija ir vienīgā, kura uzskata, ka masku efektivitāte nav pietiekami pierādīta. 

Tikmēr citi joprojām uzskata, ka reakcija uz pandēmiju ir pārspīlēta. Kāds pediatrs intervijā laikrakstam Aftonbladet paudis viedokli, ka „Katra nāve ir skumja, bet tai jābūt samērīgai.

Apmēram 85% no Zviedrijā mirušajiem bija arī cita slimība, un daudzi no šiem pavasarī mirušajiem, visticamāk, būtu nomiruši vēlāk šogad.

Es domāju, ka mēs esam pārlieku dramatiski par nāves gadījumu skaitu Covid-19 pandēmijas laikā. Salīdziniet to ar to, kas notiks, kad palielināsim mirstību jaunāku cilvēku vidū sakarā ar paaugstinātu sirdslēkmju gadījumiem, novēlotu vēža diagnostiku vai paaugstinātu depresijas līmeni, kas var beigties ar pašnāvību."