Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” konsultante Zane Avotiņa stāstīja, ka fiziska vardarbība sabiedrībā ir redzama, par to jāziņo policijai. Taču emocionālas vardarbības gadījumā cietušie parasti norobežojas, izmainās un vairāk sāk izvairīties no saskarsmes ar draugiem. Viņa iedrošināja sabiedrību vērīgāk atpazīt pārmaiņas, kas skar pazīstamus cilvēkus un pajautāt viņiem, kas patiesībā notiek. „Vardarbības veicējs pieņem, ka upuris par piedzīvoto nerunās. Taču es iedrošinu pamēģināt par to runāt. Zvans uz Krīzes tālruni ir ātrā, pirmā palīdzība,” teica Z. Avotiņa.
Valsts policijas Tukuma iecirknis bija viens no pirmajiem, kas rosināja pārmaiņas policijas darbā ar vardarbības gadījumiem ģimenēs. Janeks Bahs, Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieks, „Dod pieci!” atzina,
ka pirmie pārmaiņu soļi ir sperti, bet vēl ir daudz sakārtojamu jautājumu, kas prasīs laiku.
„Sabiedrībai ir pienākums nepaiet garām un iesaistīties, arī profesionālajiem dienestiem vēl ir daudz jāmācās, kā veidot attieksmi pret konfliktiem ģimenēs,” atzina J.Bahs. „Kopš 1.augusta Ministru kabineta noteikumi paredz, ka notikuma vietā policists uzdod cietušajam anketas jautājumus, lai tālāk iesniegtu informāciju sociālajam dienestam, kas meklētu ilgtermiņa risinājumus. 2/3 no ģimenēm, kurās konstatējām vardarbības risku, nebija līdz šim sociālā dienesta uzmanības lokā.”
J.Bahs cer, ka tuvākajā nākotnē policistiem palielinās pilnvaras, ļaujot pieņemt lēmumu par varmākas nošķiršanu arī tad, ja cietušais nav iesniedzis speciālu iesniegumu. Viņš uzsvēra, ka būtu vairāk jādomā arī par pāridarītājiem, lai lauztu vardarbības loku. „Pašreiz valsts atbalsta darbu ar notiesātajiem varmākām, taču īsti netiek strādāts ar tiem, kuri vēl nav nonākuši līdz noziegumam likumdošanas izpratnē,” teica J.Bahs.
„Dod pieci!” muzicēja Maestro Raimonds Pauls, kurš atzina: „Laiki mainās. Pēc kara par labdarību neviens nerunāja, labi, ka bija palicis dzīvs. Man ir neērti, ka šodien ģimenēs notiek kautiņi, kur sit bērnus un sievietes. Agrāk lielu lomu spēlēja baznīcas vērtības. Mūs vecāki tā mācīja, ka nekad prātā nenāca palaist rokas vai zagt. Šodienas sabiedrībā bieži dzird, to notiekam.”
Grupas „Kautkaili” mūziķis Didzis Bordo teica: “Mums, kā sabiedrībai, ir vairāk jākāpj ārā no saviem burbuļiem, jo mēs, neredzot un nepiedzīvojot vardarbību, nevaram teikt, ka tās vispār nav un nepastāv.”
Dienas laikā tika uzklausīti vairāki stāsti no cilvēkiem, kuri cietuši no vardarbības.
Ziedotāja Maija, kura bērnībā piedzīvojusi gan fizisku, gan seksuālu vardarbību no patēva, „Dod pieci!” stāstīja: “Ilgus gadus kaunējos un šo visu slēpu, bet gribu iedrošināt cilvēkus nekaunēties un rast motivāciju mainīt savu dzīvi. Upuris nedrīkst domāt, ka ir pie tā vainīgs. Novēlu cilvēkiem rast iespēju saņemties drosmi piedot, lai var turpināt savu dzīvi dzīvot patiesi laimīgi un mierīgi.”
No vardarbības cietusī Māra teica: “Gribu iedrošināt visus, kas cieš - omītes, opīšus, mammas, tētus, bērnus - ejiet un dariet! Lūdziet, nebaidieties, runājiet! Jums palīdzēs. Tikai nevajag baidīties un nevajag kautrēties! Man bija kauns teikt un atzīties, ka ar mani tā ir noticis… sāku ar uzticības tālruni, kur man deva padomus un iedrošināja. Ja nav citu tuvu cilvēku, ar ko izrunāties, tad jāzvana. Ir iespēja izrauties no vardarbības!”
Ziedotāja Dace atzina: “Fiziska un morāla vardarbība paliek cilvēkam uz visu mūžu. Piedzīvoju dzīvē pasakas “Pelnrušķīte” stastu. Vardarbību izjuta mana galva un mans ķermenis. Paldies cilvēkiem, kas redzēja, ka ar desmitgadīgu meiteni kaut kas nav kartībā un, ka ir jāpalīdz no malas.”
„Dod pieci!” šodienas viesi - Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnāliste Ilze Vēbere, basketbola komandas „TTT” pārstāves, uztura speciāliste Baiba Grīnberga.
„Dod pieci!” muzicē Intars Busulis, Gints Grāvelis, Katō, Jorspeis, Aminata, Ozols, Triānas Parks, Latgalīšu Reps, Prusax, Rolands Če, Saldais, Tumors, Mārtiņš Dambis, Diona Liepiņa, B Optimist.
“Dod pieci!” tiešraidei var sekot līdzi sabiedriskajos medijos un mājaslapā dodpieci.lv. Maratona jaunumi ir lasāmi arī TVNet Grupas portālos.
Organizatori uzsver - īpaši rūpīgi tiek ievēroti gan speciāli Slimību un profilakses kontroles centra, gan valstī noteiktie drošības pasākumi - dīdžejus no studijas viesiem atdala stikla siena, viesu skaits ir ierobežots u.c. Iespēju robežās cilvēki aicināti ziedot attālināti.