100 lielākie Latvijas eksportētāji pirmajos deviņos mēnešos teju sasnieguši 2019. gada līmeni

FOTO: Zane Bitere/LETA

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos lielākie 100 Latvijas eksportētāji eksportējuši preces teju 4,6 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgā vērtībā arī ir importētas preces, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati par 2020. gada janvāri – septembri.

Kopējā 100 lielāko uzņēmumu eksporta vērtība ir 4,583 miljardi eiro. Pirmajā pieciniekā tādas kompānijas kā SIA “Kronospan Riga”, SIA “Mikrotīkls”, SIA “Ourea Baltic”, SIA “Samsung Electronics Baltics”, kā arī SIA “Severstal Distribution”. Šo eksportētāju eksporta vērtība gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegusi 859 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2019. gada topa pirmo piecinieku, ir notikusi viena izmaiņa – uzņēmumu “Moller Baltic Import SE” nomainījis “Ourea Baltic”. “Moller Baltic Import SE” atkāpies uz 11.-15. vietu. Šeit gan jāņem vērā fakts, ka 2019. gada tops ir par pilnu gadu, bet šā gada dati ir par pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Piekto līdz desmito vietu šī gada pirmajos deviņos mēnešos eksporta jomā ieņem letuviešu uzņēmums “Linas Agro”, AS “Elko Grupa”, kooperatīvā sabiedrība “Latraps”, AS “Latvijas Finieris” un mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “Rimi Latvia”. Šo uzņēmumu eksporta kopējā vērtība šī gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi gandrīz 515 miljonus eiro.

10.-15. vietu no janvāra līdz septembrim ar 371,8 miljonu eiro lielu eksporta vērtību ieņem uzņēmumi SIA “Baltic Agro”, SIA “Dobeles dzirnavnieks”, jau iepriekš minētais “Moller Baltic Import”, AS “Valmieras stikla šķiedra”, kā arī SIA “'Pernod Ricard Eastern Europe Operations”, kura portfelī ir dažādi alkoholisko dzērienu zīmoli kā “Jameson”, “Ballantine’s” un citi.

Savukārt pirmo divdesmitnieku noslēdz lietuviešu graudu uzņēmums “Agrodeo”, kā arī latviešu uzņēmumi “Bio-Venta”, “Latgran”, “Olainfarm” un kokapstrādes uzņēmums PATA.

Ņemot vērā šos datus, “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija pauž, ka pirmajos deviņos mēnešos eksportā jau teju tika sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps sāka pierimt. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0.3% pret iepriekšējo gadu.

“Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros. Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana,” saka Zorgenfreija.

Runājot par iespējamajiem ceturtā ceturkšņa datiem, “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece vērtē, ka kopumā ekonomikā ceturtais ceturksnis ekonomikā iesākās uz drūmas nots, jo sākās plašāka koronavīrusa izplatība, kam sekoja stingrāki ierobežojumi. Tomēr ekonomikas ražojošā daļa un preču eksports oktobrī vēl jutās ļoti labi.

“Kā jau gaidīts, sniegums gan nebija vairs tik spožs kā septembrī (+13% salīdzinot ar gadu iepriekš), tomēr turpināja iepriecināt. Preču eksporta vērtība oktobrī palielinājās par 7.7%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas ļāva desmit mēnešu rādītājam pietuvoties iepriekšējā gada sniegumam (-0.3%),” saka Buceniece.

Rudens pirmajos mēnešos eksportā pārliecinoši lielāko pienesumu sniedza graudaugi un rapsis. Lai gan šo augu valsts produktu eksporta apjoms atpalika no septembra rekordiem, tas tāpat auga iespaidīgi, par teju 63%. Vēl viens nozīmīgs eksporta dzinulis jau piekto mēnesi pēc kārtas ir bijis elektroiekārtas (+20.9%). Kāpums turpinājās arī mehānisko iekārtu eksportā (+10.9%).

“Noteikti jāizceļ ir mūsu apstrādes rūpniecības milzis – kokapstrāde. Kopš jūlija augošie koksnes un tās produktu ražošanas apjomi oktobrī beidzot būtiskāk atspoguļojās arī šo produktu eksportā, kas uzrādīja straujāko kāpumu (+10.8%) kopš 2019. gada sākuma,” saka Buceniece.

Par to parūpējās lielais pieprasījums no Apvienotās Karalistes uzņēmumiem. Tie steidza pildīt noliktavas, baidoties, ka Eiropas Savienības un britu pārstāvjiem neizdosies panākt vienošanos par sadarbību pēc Brexit pārejas perioda beigām. Tas uz laiku varētu radīt preču plūsmu pārrāvumus. Koksnes eksports uz šo valsti oktobrī pieauga par 77%.

Transportlīdzekļu eksportam uz brīdi izdevās izkāpt no mīnusiem, pateicoties kāda gaisa kuģa (lidmašīna vai helikopters) eksportam uz Ukrainu. Tas deva gandrīz sesto daļu no kopējā preču eksporta pieauguma. Tomēr kritums turpinājās vieglo automobiļu eksportā (-40.2%). Kopējam rezultātam būtiskākie mīnusi bija vērojami farmācijas produktos (-32.2%) un dzērienos (-14.1%).

Farmācijā krituma padziļināšanās skaidrojama ar bāzes efektu, proti, pērn oktobrī šajā grupā bija netipiski liels eksports.

2

“Labo eksporta sniegumu rudens pirmajos mēnešos palīdzēja kaldināt atsevišķi pozitīvi efekti, kuru ietekme tuvāko mēnešu laikā mazināsies. Tas vairo piesardzību, vērtējot Latvijas eksporta attīstību turpmākajos mēnešos. Turklāt oktobrī, salīdzinot ar septembri, pieauga to preču grupu skaits, kurās eksporta vērtība bija zemāka nekā tajā pašā periodā pērn. Tādu bija vairāk nekā puse,” saka Buceniece.

Pandēmija arī ne tuvu nav beigusies, neskatoties uz ziņām par drīzu vakcīnu pieejamību – vakcinēšana prasīs laiku. Tādās Latvijas eksportam īpaši nozīmīgās partnervalstīs kā Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, pārējās Baltijas valstīs, saslimstība joprojām nav būtiski atkāpusies un ierobežojumi kļūst stingrāki un/vai to piemērošana tiek paildzināta. Ir arī ziņas, kas iezīmē pozitīvāku ainu.

Daudzviet citur Eiropā vīrusa un ierobežojumu saspringums pamazām atslābst. Neskatoties uz augsto pandēmijas radīto nenoteiktību, uzņēmumu aptaujas rāda, ka gan lielajās eiro zonas valstīs, gan Skandināvijā, gan arī Baltijā ražotāju noskaņojums par sava biznesa attīstību nav būtiski cietis un atsevišķos gadījumos novembrī pat turpinājis apņēmīgi uzlaboties.

Optimismu veicina noturīgs ārējais pieprasījums, kas arī Latvijas eksporta pasūtījumiem apstrādes rūpniecībā palīdz turēties pie ilgtermiņa vidējā rādītāja. Globālajam pieprasījumam un piegādes ķēžu funkcionēšanai palīdz tas, ka atšķirībā no pavasara daudzviet ierobežojumi rudenī ir bijuši maigāki, uzņēmumi ir labāk sagatavoti – spēj pielāgoties.

Turklāt arī Ķīna, kura spēlē nozīmīgu lomu globālajā tirdzniecībā, ir “palikusi vaļā”. Tomēr, lai gan būtiski mazāk nekā pavasarī, pandēmijas otrais vilnis skars arī pieprasījumu.

2

“Tas viss liek domāt, ka preču eksporta kāpums gadu mijā atslābs un, iespējams, kādā mēnesī iezagsies arī nelieli mīnusi. Tomēr joprojām gaidīt būtisku kritumu nav pamata,” norāda Buceniece.

Kāda situācija ir preču importa jomā?

Kas attiecas uz preču importu, 100 lielākie Latvijas importētāji pirmajos deviņos gada mēnešos ieveduši preces 4,59 miljardu eiro apmērā.

Lielākajā importētāju pieciniekā ir tādi uzņēmumi kā “Samsung Electronics Baltics”, “Severstal Distribution”, degvielas piegādātājs SIA “Orlen Latvija”, kā arī lielākie mazumtirdzniecības tīkli Latvijā SIA “Maxima Latvija” un SIA “Rimi Latvia”. Šo uzņēmumu kopējais importa apjoms no janvāra līdz septembrim sasniedzis 966 miljonus eiro.

Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, no pirmā piecnieka izkrituši tādi uzņēmumi kā AS “Air Baltic Corporation” un “Moller Baltic Import”. Šogad “Air Baltic Corporation” ieņem 11.-15. vietu, bet “Moller Baltic Import” – 5.-10. vietu.

Vēl otrajā desmitniekā atrodami tādi uzņēmumi kā AS “Elko Grupa”, SIA “Mikotīkls”, “Ourea Baltic”, kā arī Somijas degvielas tirgotājs “Neste OYJ”. Šo uzņēmumu importa kopējais apjoms deviņos mēnešos sasniedzis 651 miljonu eiro.

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda: šā gada oktobrī importa summa bija 1,39 miljardi eiro, 2018. gada augustā un oktobrī preču imports pārsniedza 1,5 miljardus eiro, bet šā gada augstākais līmenis (1,43 miljardi) bija septembrī.

“Absolūtajos skaitļos preču importa un eksporta starpība bija 76,5 miljoni eiro, tas ir nedaudz vairāk nekā aprīlī (74,0 miljoni), kad kopējo tirdzniecības apgrozījumu krasi samazināja pandēmija.

Vēl pirms tam mazāks preču tirdzniecības deficīts bija 2010. gada aprīlī, kad ekonomika bija dziļā sasalumā pēc globālās finanšu krīzes, bet vēl pirms tam – tikai 2001. gadā,” norāda Strautiņš.

2

“Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā pēdējo mēnešu laikā bijuši augoši, taču nenoteiktības apstākļos uzņēmumi piebremzē investīcijas, tātad mazāk vajag iekārtas, bet starppatēriņa preču importa rēķinu samazinājis arī cenu kritums. Preču importu lejup virza arī šī gada krīze pakalpojumu eksportā, kas samazinājusi importa preču iegādei pieejamo naudas daudzumu,” saka Strautiņš.

Uz augšu
Back