Levits: Pašreizējā situācija ir vienreizēja iespēja, kad izveidot ko jaunu, nevis lāpīt caurumus (45)

CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Edijs Pālens/LETA

"Lai atgūtos no krīzes, Latvijai ir pieejami diezgan lieli papildu līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem, kas ir paredzēti arī reformu veikšanai. Piemēram, 37% no šiem fondiem ir jāizlieto tā, lai ekonomika tranformētos uz zaļāku virzienu, bet 20% paredzēti digitalizācijai. Ir doti zināmi uzdevumi, kā šos fondus apgūt, un patlaban mēs atrodamies perioda agrā plānošanas stadijā," TVNET raidījumā “Nauda runā” sacīja Valsts prezidents Egils Levits

“Pašlaik plānošanas procesā iesaistītās puses izsaka vēlmes, kas ir vērstas uz pašreizējo trūkumu novēršanu attiecīgajās jomās. Saskaitot visu kopā, sanāk, ka lielā mērā tā nauda ir paredzēta pašreizējo caurumu aizlāpīšanai. Tas, protams, arī ir svarīgi, taču šī,

pandēmijas situācija ir vienreizēja,  mums ir dota iespēja nevis lāpīt caurumus, bet gan izveidot ko jaunu. Tieši tam ir domāts Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonds.

Tam “jaunajam” ir jābūt kam tādam, lai Latvija nonāktu augstākā pozīcijā nekā līdz šim,” saka Levits.

Tieši tādēļ, apgūstot Eiropas fondu līdzekļus, nevar saskaitīt kopā visu iesaistīto pušu vēlmes un gaidīt rezultātu. Fondu līdzekļu sadalījumam ir jābūt tādam, kurā ir pateikts, kuras jomas nebūs perspektīvas un kurām jomām būs nepieciešams palielināt kapacitāti, lai varētu efektīvi ieguldīt šos līdzekļus.

“Tā būtu pareizā pieeja, kā īstenot šo unikālo iespēju. Tomēr es redzu, ka mūsu politikas veidotājiem tā nav galvenā prioritāte, tāpēc sabiedrībai, zinātniekiem, ekonomistiem ir jāpievērš uzmanība, kādā veidā noteikt šo papildu līdzekļu plānošanu,

lai mēs sasniegtu mērķi – jaunu, kvalitatīvu līmeni, nevis lai atgrieztos 2019. gada rādītājos, taču ar vairāk aizlāpītiem caurumiem.

Tam ir jābūt galvenajai pieejai, runājot par Eiropas fondu līdzekļu sadali,” saka prezidents un piebilst, ka, iespējams, ir kādi neefektīvi uzņēmumi, kuros ir bezjēdzīgi visu laiku pumpēt iekšā līdzekļus.

Ļoti svarīgi šajā kontekstā ir pievērst uzmanību arī nodarbinātības politikai. Pašlaik šī politika ir saskaldīta – par to daļēji atbild Izglītības ministrija, Labklājības ministrija un arī citas ministrijas. Ir jābūt tā, lai cilvēki pēc iespējas ātrāk, arī no mazāk kvalificētām profesijām, pēc maksimāli īsāka laika varētu nonākt tādā darba vietā, kas ir augstāk atalgota, nekā iepriekšējā vieta.

“Tomēr te ir vajadzīga politiskā vadība, ko pašlaik es neredzu,” uzsver Levits.

Pilnu raidījuma “Nauda runā” ierakstu un interviju ar Egilu Levitu lasiet un skatieties trešdien portālā TVNET.

Komentāri (45)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu