Lai arī pandēmijas ietekme jūtama daudzās jomās, arī kreditēšanā, tomēr vajadzību pēc savas dzīvesvietas neviens nav atcēlis. Beidzoties “pirmajam Covid-19 vilnim”, iedzīvotāju interese par mājokļu iegādi un remontu ļoti strauji pieauga. Un arī raugoties uz nākamo gadu, redzam, ka pieprasījums visdrīzāk būs ar pluszīmi, raksta "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis.
Eksperts: Pandēmija nav atcēlusi vajadzību pēc mājokļa (8)
Pavasarī, kad valstī tika izsludināta ārkārtas situācija, iedzīvotāji ar lielu piesardzību raudzījās uz notikumu attīstību un jebkādus lielākus pirkumus atlika. Līdz ar to uz brīdi apstājās arī kreditēšana, jo valdīja neziņa par ienākumu stabilitāti, kā arī gaidas par īpašumu cenu kritumu.
"Tomēr šī nav nekustamā īpašuma krīze, ko mēs piedzīvojam, tāpēc cenas nesamazinājās un tām nav iemesla samazināties arī nākamajā gadā, pat ja pieprasījums uz laiku atkal sabremzēsies.
Esošās nekustamā īpašuma tirgus cenas sekundārajā tirgū jau ir salīdzinoši zemas, vērtējot pret kaimiņvalstīm, savukārt jauno projektu cenas ir atbilstošas pašreizējām būvniecības izmaksām. Nevaram cerēt, ka nekustamā īpašuma attīstītāji pārdos īpašumus lētāk, nekā tos uzbūvējuši," norāda Dūcis.
Kopumā var redzēt, ka jauno projektu segmentā piedāvājums kļūst arvien plašāks, sniedzot lielākas izvēles iespējas atbilstoši dažādām gaumēm un arī rocībai. Arī šajā gadā uzvaras gājienu turpināja tā saucamie ekonomiskās klases jaunie projekti, kur cena par kvadrātmetru bija sākot no 1600 eiro.
Šādus mājokļus izvēlas ne tikai ģimenes, bet arī jaunie profesionāļi, kuri tiecas gan pēc kvalitatīvākas apkārtējās vides, gan arī energoefektīvākiem risinājumiem, kas ilgtermiņā mazina mājokļa uzturēšanas izmaksas.
Savukārt privātmāju segmentā bez izmaiņām dominē migrācija uz Pierīgu un reģioniem, ko Covid-19 krīze tikai pastiprināja.
"Un te nu jāatzīmē, ka bankas izsniedz kredītus arī nekustamā īpašuma iegādei reģionos, ja pārdošanas cena atbilst tā tirgus vērtībai. Ņemot vērā, ka reģionos īpašumu vērtība ir daudz zemāka nekā Rīgā vai Pierīgā, piemēram, "Swedbank" gadījumā daudzi iedzīvotāji īpašuma iegādei izvēlas aizdevumu bez ķīlas līdz 20 000 eiro. Tāpat šī gada nogalē "Swedbank" ieviesa mājokļu energoefektivitātes kredītu privātmāju atjaunošanai vai pārbūvei, padarot tos energoefektīvākus. Tādējādi mājas īpašniekam ir iespēja paildzināt sava īpašuma kalpošanas mūžu, padarīt savu dzīves vidi daudz tīkamāku, kā arī samazināt tā uzturēšanas izmaksas," raksta Dūcis.
Paredzams, ka nākamajos gados tieši energoefektivitāte kļūs par nekustamo īpašumu jomas flagmani.
Ņemot vērā, ka izmaksas par mājokļa uzturēšanu veido nozīmīgu daļu ģimeņu budžetā, arvien vairāk iedzīvotāju raudzīsies, kā tās samazināt, un energoefektīvi mājokļi ir viena no atbildēm.
Turklāt arī vides ilgtspējas jautājumi mūsu sabiedrībā vairs nav sveši, īpaši tā dēvēto jauno profesionāļu vidū, kuru izvēles jau šobrīd diktē nākotnes piedāvājumu, un nupat tas vairs nav iedomājams bez ilgtspējas komponentes – arī finansēšanas jomā.
Tāpēc bankas visā pasaulē strādā pie izdevīgākiem aizņemšanās nosacījumiem videi draudzīgiem risinājumiem. Tā, piemēram, pēdējā gada laikā "Swedbank" ir ieviesusi kredītu saules paneļu uzstādīšanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai privātmājām, un nākamajā gadā ir plānots šo piedāvājumu paplašināt.
Energoefektivitātes kursu ar dažādām atbalsta programmām veicina arī valsts – piemēram, “Balsts” subsīdijas, ko izsniedz finanšu institūcija ALTUM, lielākā apmērā ir pieejamas tieši to ēku iegādei, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem. Tāpat Ekonomikas ministrija sadarbībā ar ALTUM strādā pie jaunas atbalsta programmas, kas paredzēs granta maksājumu tiem privātmāju īpašniekiem, kas vēlēsies veikt energoefektivitātes uzlabojumus. Līdz ar to papildus interesei par jauna mājokļa iegādi paredzams, ka arvien pieprasītāka kļūs esošā dzīvojamā fonda atjaunošana.
Tāpat jāatzīmē, ka nākamajā gadā mājokļi kļūs pieejamāki vēl plašākam iedzīvotāju lokam, pateicoties valsts atbalsta programmām ģimenēm ar bērniem, kā arī granta programmai “Balsts” daudzbērnu ģimenēm. Protams, optimistiskās prognozes par nākamo gadu neizslēdz, ka daļai esošo kredītņēmēju varētu būt nepieciešama palīdzība, līdzīgi kā pavasarī, kad tika pārskatītas esošās saistības un piešķirtas kredītbrīvdienas.
"Taču arī pavasarī daudzi tās ņēma piesardzības nolūkos, baidoties no nezināmā. Šobrīd redzam, ka lielākā daļa kredītņēmēju ir sakārtojuši savu finanšu plūsmu un grūtības segt saistības ir vien retajam," norāda Dūcis.
Lai arī kreditēšanas dati šī gada otrajā pusē apliecina, ka ticība rītdienai ir atgriezusies, tomēr šobrīd ikvienam uz savām aizņemšanās iespējām tiek ieteikts raudzīties ar piesardzīgu optimismu, tas ir - domāt nevis par maksimālajām summām, ko banka var piešķirt mājokļa iegādei vai remontam, bet tādām, kas dažādu turbulenču gadījumā nesagādātu lielu slogu ģimenes budžetam. Par savām aizņemšanās iespējām un sabalansētu maksājumu novērtēšanu iesakām konsultēties pie bankas finanšu konsultantiem.